Galerija

Brunavas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas logu vērtnes

Brunavas baznīca celta 1773. gadā par Brunavas muižas īpašnieka pulkveža Nikolausa fon Brunova sievas Margaritas līdzekļiem. Tomēr ir liecības, kas liek domāt, ka šeit jau agrāk, 17. gadsimta beigās un 18. gadsimta sākumā, bijis cits dievnams.
Senākā Brunavas baznīcas mākslas mantojuma daļa kopš 1972. gada glabāta Rundāles pils muzejā. Restaurācijā nodotās logu vērtnes baznīcā lietotas līdz ēkas pārbūvei un paplašināšanai. Pēc pārbūves 1900. gadā to vietā ieliktas koka logu vērtnes.
Vitrāžas tipa divviru logu vērtnes nebija veramas – tām nav ne viru, ne rokturu. Koka rāmis sastiprināts ar tapām. Nevienmērīga biezuma stikli iestiprināti ar alvu salodētos svina ietvaros, kas piestiprināti pie dzelzs šķēršļiem. Rūtojumu veido 12 horizontālu rindu, katrā pa četrām rūtīm. Augšējā vērtņu mala – pusloka formā.
Restaurācijas procesā veikta krāsu slāņu zondēšana, pārkrāsojuma noņemšana līdz oriģinālajam krāsojuma slānim, izgatavotas un ieliktas zudušās koka detaļas, salaboti svina rāmīši, tukšajās rūtīs ielikti vitrāžas stikliņi, saplēstie stikli nomainīti, veikta metāla elementu konservācija, mākslinieciskā tonēšana un retuša. Pēc restaurācijas Brunavas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas logu vērtnes eksponētas Rundāles pils muzeja pastāvīgajā izstādē “Durvju un logu apkalumi Latvijā 18. un 19. gadsimtā”.

 

Puzes muižas kungu mājas krēsls
Krēsls no Puzes muižas kungu mājas mēbeļu komplekta darināts Latvijā 19. gadsimta 2. pusē. Tas ir labs neorokoko stila piemērs – liektās līnijas un dekoratīvie kokgriezumi skaidri atspoguļo rokoko stila iezīmes. Kopumā krēsls bija labi saglabājies, konstatēti nelieli koksnes bojājumi un zudumi, vietām bija zudis oriģinālais krāsojums un bojāts polsterējums. Visu priekšmetu klāja biezs putekļu un netīrumu slānis.
Restaurācijas process izrādījās lēns un laikietilpīgs. Vispirms visai koka virsmai vajadzēja notīrīt putekļu un netīrumu slāni, tad – likvidēt koksnes bojājumus un zudumus, atjaunot zudušo grunts slāni un krāsojumu. Nomainīts polsterējums atzveltnei, roku balstiem un sēdeklim. Polsterējumā izmantoti 19. gadsimtam raksturīgie materiāli – vītās atsperes, jūraszāles, zirga astri.
Pēc restaurācijas krēsls eksponēts dekoratīvās mākslas ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam” – telpā ar Puzes muižas Zaļās zāles sienu paneļiem. Restaurācijas darbus veica restauratore-meistare Baiba Leitlante.

 

Firkspedvāles klēts durvis

Sākotnējā durvju atrašanās vieta bija Dunalkas muiža. Kad 1835. gadā Henrihs fon Firkss iegādājās Pedvāles muižu kompleksu, tās pārveda uz Pedvāli un lietoja kā klēts durvis.
Masīvās ozolkoka durvis no vienas puses apšūtas ar dzelzs skārda plāksnēm, kas piestiprinātas ar lielām, kaltām naglām. Ārmalas nostiprinātas ar masīvu dzelzs lenti. Durvju augšdaļu rotā metālā kalti fon Firksu un fon Bēru dzimtas ģerboņi, kā arī uzraksts ‘Aииo 1738’, kas liecina, ka durvis izgatavotas 1738. gadā. Vēlāk iemontēta papildu durvju slēdzene un piekaramās atslēgas mēlīte. Otrā durvju pusē ozolkoks nokrāsots sarkanbrūnā krāsā, ir liela atslēgas kārba ar rokturi un divas masīvas, kaltas durvju eņģes.
Restaurācijas procesā dzelzs virsmas mehāniski attīrītas no oksidācijas produktu slāņa, izveidots šablons, pēc kura izgatavotas precīzas zudušo detaļu kopijas, dzelzs virsmas sagatavotas un vairākas reizes apstrādātas ar metālu aizsargājošiem materiāliem. Pēc restaurācijas Firkspedvāles klēts durvis eksponētas Rundāles pils muzeja pastāvīgajā izstādē “Durvju un logu apkalumi Latvijā 18. un 19. gadsimtā”.

 

Neoampīra krēsls. Krievija, ap 1910.

Krēsls, kas izgatavots 1910. gadā, uzskatāms par izcilu neoampīra paraugu, kurā saskatāmas visas ampīra stilam raksturīgās iezīmes gan krēsla konstrukcijā, gan dekoratīvajos elementos.
Restaurācijas process bija ilgstošs un sarežģīts, jo krēsls bija ļoti sliktā stāvoklī. Atjaunotas zudušās koka daļas, nostiprināts un atjaunots finierējums. Likvidēti mehāniskie bojājumi, nomainīts sēdekļa polsterējums un uzlikts oriģinālais virsaudums. Notīrītas bronzas aplikācijas, bet zudušās pēc autentiskā parauga atlietas no jauna.
Pēc restaurācijas krēsls eksponēts dekoratīvās mākslas ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”. Restaurācijas darbus veica restauratore-meistare Baiba Leitlante.

 

Liepājas Simfoniskais orķestris aicina uz vasaras festivālu “Liepājas vasara Rundāles pilī”

“Lestenes baznīcas atdzimšana”. Stāsta RPM direktors Imants Lancmanis un restaurators Gunārs Grīnfelds

Par Eiropas un Latvijas dekoratīvās mākslas ekspozīciju “No gotikas līdz jūgendstilam”

“Rundāles pils muzeja restauratori par restaurēto mēbeļu atvilktņu noslēpumiem”

“Rundāles pils monumentālo gleznojumu restaurācija”. Stāsta restauratore Zinaida Grīnfelde

LTV1 ziņu sižets par orientēšanās spēli Rundāles pilī

“Kurzemes hercogiene Doroteja un grāfi Mēdemi”. Stāsta RPM direktors Imants Lancmanis

LTV1 ziņu sižets par RPM izstādes katalogu “Portrets Latvijā. 19. gadsimts”

Grupas “Melo M” klips dziesmai “I will wait”

“Mežotne Latvijas kultūrā un tūrismā”. Stāsta RPM direktors Imants Lancmanis

LTV1 ziņu sižets par restaurācijas darbiem Rundāles pilī

LTV1 ziņu sižets “Rundāles pilī ierodas 19. gs. pasta kariete no Pakrojas muižas”

Rundāles pils 277. jubilejas koncerts Baltajā zālē

Rundāles pils Dārza svētki – 2013.

Rundāles pils Dārza svētki – 2013. Deju grupa no Francijas Baltajā zālē

LTV1 sižets par Rundāles pils ugunsdrošību

“Mecenāti pasaulē un Latvijā”. Stāsta RPM direktors Imants Lancmanis

 

04.10.2018