Arheoloģiskie izrakumi

2013. gada 9. jūlijā pirmoreiz tika iedzīta arheologa lāpsta vietā, kur kādreiz atradusies senā Rundāles pils. Kad 1735. gada augustā F.B.Rastrelli pirmoreiz ieradās Rundālē, lai projektētu pili Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorītam grāfam Ernstam Johanam Bīronam, viņš netālu no vietas, kur vajadzēja pacelties jaunajai ēkai, atrada senatnīgu, bet stipri nolaistu pili. Tā bija tapusi 16. gadsimta pirmajā pusē. 1505. gadā Rundāles muižu nopirka Oto fon Grothuss (miris 1527.gadā), kura dēls Oto (miris 1576. gadā) bijis jaunās dzīvojamās ēkas cēlājs.  1555. gadā sastādītajā Livonijas piļu sarakstā fon Grothusu pils jau minētā kā pastāvoša.Fon Grothusu rokās Rundāles muiža atradās piecu paaudžu laikā, bet 1681. gadā tika pārdota. Neilgi pirms tam Heinriha Hildebranda fon Grothusa laikā starp 1660. un 1670. gadu notikusi pils pārbūve, jo restaurācijas darbu laikā jau 20.gadsimta 70. gados kanāla malā nejauši tikai atrasti divi akmenī kalti ģerboņi, kas rotājuši senās pils vārtus. Tie rāda H.H. fon Grothusa ģerboņa vairogu ar slīpu dzeguļotu spāri un viņa sievas Annas Sibillas dzimto fon Bēru ģerboni ar lāča figūru.  Uz to pašu pārbūvju laiku attiecināma cita atrasta detaļa – čugunā liets rotājums ar sievietes pusfigūru.

Arhitektu Rastrelli senā ēka interesēja tikai no viena viedokļa – kā labs būvmateriālu avots. Krievu kareivji, kas uz Rundāles pils būvdarbiem tika sūtīti no Rīgas garnizona, pili pilnīgi nojauca, kopumā iegūstot 400 kubikasis akmeņu, kas tika iemūrēti jaunās pils pamatos. Pat vecā mūra saistviela, kaļķu java, tika pārstrādāta, lai iegūtu materiālu pils dārza celiņu segumam.

2007.gadā, labojot vecās pils teritorijā esošo ūdensvadu, atrada kādas ēkas pamatus, kas salikti no lieliem laukakmeņiem un daļēji sasaistīti ar javu. Tagad izrakumu darbi tiek sākti tieši ar šo pamatu tālāku atrakšanu un arheoloģisko izpēti. Darbus vada arheologi dr. Vitolds Muižnieks un Ilze Mālkalniete, rakšanā iesaistīti Rundāles pils muzeja parka nodaļas darbinieki un muzeja mehānikas nodaļas tehnika.

Dīvaina sagadīšanās, bet tieši 9. jūlijā Rundālē bija ieradies barons Oto fon Grothuss, pirmā Rundāles īpašnieka pēcnācējs 15. paaudzē. Cerams, ka tā ir laba zīme, ka zeme gribēs atdot pētniekiem tos priekšmetus, kas tur vēl palikuši pēc pils nojaukšanas 1735. gadā. Tās, protams, nebūs nekādas bagātības, taču arī krāsns podiņu lauskas, darbarīki, durvju rokturi vai sasisti trauki spēs stāstīt par šo tālo Rundāles muižas vēstures posmu, Taču pats galvenais uzdevums ir atrast vecās pils pamatus. Tos ir paredzēts iezīmēt, lai turpmāk ekskursanti, sākot savu virzīšanos uz Rastrelli celto pili, vērojot ēkas pamatu aprises, uzzinātu, ka šeit reiz pastāvējusi sena Livonijas ordeņa vasaļa pils.

  • Pēdējās izmaiņas
    11.11.2014

    Uz augšu