Kapenes

Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī  ir lielākā šāda apbedījumu vieta Latvijā, turklāt viena no nedaudzajām valdnieku dinastiju apbedījumu vietām pasaulē, kas pieejamas apskatei. Tajā atrodas 21 metāla sarkofāgs un 9 koka zārki, kuros no 1569. līdz 1791. gadam apglabāti 24 Ketleru dinastijas un seši Bīronu dinastijas pārstāvji. Gadsimtu gaitā vairākkārt nežēlīgi izpostītas un izlaupītas, tagad Kurzemes hercogu kapenes atguvušas sākotnējo jēgu un izcila vēstures un mākslas pieminekļa cienīgu izskatu.

Kopš 1990. gada tā ir Rundāles pils muzeja pastāvīgā ekspozīcija, apskatāma no 1. maija līdz 31. oktobrim.

Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī. Ieeja

Kurzemes hercogu kapenes Jelgavas pilī. Ieeja

Kurzemes hercogu kapenes atrodas Jelgavas pils dienvidaustrumu stūra cokolstāvā, kur logus sedz dekoratīvi metāla režģi ar hercoga Ernsta Johana iniciāļiem. Tas ir Jelgavas kalēja Johana Georga Freija darbs (1738–1739). Galvenā ieeja atrodas pils dienvidaustrumu stūrī, 1994. gadā ierīkota papildu ieeja no dienvidu korpusa iekšpuses.

Kapeņu loga režģis ar hercoga Ernsta Johana iniciāļiem

Kapeņu loga režģis ar hercoga Ernsta Johana iniciāļiem

Kapeņu vēsture ir tikpat traģiska kā Jelgavas pils vēsture. Tā sākās 1582. gadā, kad pirmais Kurzemes hercogs Gothards lika uzbūvēt nelielu baznīcu ar pagraba telpu sarkofāgu novietošanai. Kapeņu atrašanās vieta mainīta vairākkārt, līdz tās iekārtotas tagadējās telpās. Lasīt vairāk…

Kurzemes hercogu kapenes 2010. gadā, skats uz dienvidiem

Kurzemes hercogu kapenes 2010. gadā, skats uz dienvidiem

Kopš 1987. gada Kurzemes hercogu kapenes ir Rundāles pils muzeja pārziņā. Apzinoties kapeņu vēsturisko un māksliniecisko vērtību, tur iekārtots muzejs, kura uzdevums ir objekta vispusīga saglabāšana un uzturēšana, rēķinoties ar dabisko iznīcības gaitu. Nesagraujot šīs miera vietas jēgu, notiek zārku, sarkofāgu, tekstiliju konservācija un restaurācija, mirstīgo atlieku sakārtošana un saglabāšana.

 

Apbedījumi Kurzemes hercogu kapenēs

(1587-1791)

Pirmais 1587. gadā kapenēs apbedīts hercogs Gothards. Trīs viņa agrāk mirušie bērni pārvesti uz Jelgavu no Kuldīgas.

Hercogs Gothards un hercogiene Anna. Nezināms mākslinieks pēc senāka prototipa. 1584

Hercogs Gothards un hercogiene Anna. Nezināms mākslinieks pēc senāka prototipa. 1584. Vācija, Hofeštates pils

Hercogs Gothards Ketlers (1517. gada 2. februāris – 1587. gada 17. maijs, pēc v. st.), pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes-Zemgales hercogs, Ketleru dinastijas dibinātājs. 1566. gada martā Kēnigsbergā noslēdza laulību ar Meklenburgas hercoga Albrehta VII meitu Annu. Hercoga varu atstāja dēliem Frīdriham (Zemgale) un Vilhelmam (Kurzeme), nosakot, ka jāsaglabā hercogistes vienotība. Lasīt vairāk…

Hercogiene Anna (1533. gads – 1602. gada 4. jūlijs, pēc v. st.), hercoga Gotharda sieva. Tēvs – Meklenburgas hercogs Albrehts VII, māte – Brandenburgas kūrfirsta Joahima meita Anna. Lasīt vairāk…

Hercogienes Annas sarkofāgs

Hercogienes Annas sarkofāgs

Hercoga Gotharda un Annas laulībā dzimuši pieci dēli un divas meitas. Trīs dēli miruši agrā bērnībā. Lasīt vairāk…

Hercogs Frīdrihs (1569. gada 25. novembris – 1642. gada 16. augusts, pēc v. st.), hercoga Gotharda un hercogienes Annas trešais dēls, dzimis Rīgā. Pēc tēva nāves 1587. gadā kļuva par hercogu, bet 1594. gadā, kad pilngadību sasniedza brālis Vilhelms, nodeva viņa pārvaldījumā hercogistes Kurzemes daļu. 1600. gadā salaulājās ar Pomerānijas princesi Elīzabeti Magdalēnu. Šajā laulībā bērnu nebija. Par audžudēlu pieņēma brāļa Vilhelma dēlu Jēkabu. Kapenēs apglabāts 1643. gada februārī. Lasīt vairāk…

Hercogs Frīdrihs. Kristiana Hola kopija no nezināma 17. gs. oriģināla

Hercogs Frīdrihs. Kristiana Hola kopija no nezināma 17. gs. oriģināla. Polija, Toruņas apgabala muzejs

Hercoga Frīdriha sarkofāgs

Hercoga Frīdriha sarkofāgs

Hercogiene Elīzabete Magdalēna (1580. gada 17. aprīlis – 1649. gada 23. februāris, pēc v. st.), hercoga Frīdriha sieva. Dzimusi Volgastē, tēvs – Pomerānijas hercogs Ernsts Ludvigs, māte – dzimusi Braunšveigas-Līneburgas princese Sofija Hedviga. Kapenēs apglabāta 1649. gada jūnijā. Lasīt vairāk…

Kurzemes hercogiene Elīzabete Magdalēna. Nezināms mākslinieks. Vācija, 17. gs. sākums

Kurzemes hercogiene Elīzabete Magdalēna. Nezināms mākslinieks. Vācija, 17. gs. sākums. Rundāles pils muzeja ekspozīcija “No gotikas līdz jūgendstilam”

Hercogienes Elīzabetes Magdalēnas sarkofāgs

Hercogienes Elīzabetes Magdalēnas sarkofāgs

Hercogs Vilhelms (1574. gada 20. jūlijs – 1640. gada 7. aprīlis, pēc v. st.), hercoga Gotharda un hercogienes Annas jaunākais dēls, dzimis Jelgavā. 1594. gadā kļuva par sadalītās hercogistes Kurzemes daļas valdnieku. 1609. gadā salaulājās ar Prūsijas-Brandenburgas princesi Sofiju. 1617. gadā, zaudējis hercoga tiesības, devās trimdā un atlikušo mūžu nodzīvoja ārzemēs. Miris Kukulovas abatijā Pomerānijā. 1642. gadā īpašā sēru kuģī pārvests uz Kurzemi, 1643. gada februārī apbedīts Kurzemes hercogu kapenēs. Lasīt vairāk…

Kurzemes hercogs Vilhelms. Nezināms mākslinieks. 1615

Kurzemes hercogs Vilhelms. Nezināms mākslinieks. 1615. Rundāles pils muzeja ekspozīcija “No gotikas līdz jūgendstilam”

Hercoga Vilhelma sarkofāgs

Hercoga Vilhelma sarkofāgs

Hercogiene Sofija (1582. gada 31. marts – 1610. gada 24. novembris, pēc vecā stila), hercoga Vilhelma sieva. Tēvs – Brandenburgas markgrāfs un Prūsijas hercogs Alberts Frīdrihs, māte – Jīlihas-Klēves princese Marija Eleonora. Kapenēs apbedīta 1643. gadā. Lasīt vairāk…

Brandenburgas princeses Sofijas portrets

Brandenburgas princeses Sofijas portrets. Daniels Roze. Ap 1606. Līdz Otrajam pasaules karam glezna atradās Berlīnē, kur, visticamāk, gājusi bojā kara laikā.

Hercogienes Sofijas sarkofāgs

Hercogienes Sofijas sarkofāgs

Hercogs Jēkabs (1610. gada 28. oktobris – 1681. gada 31. decembris, pēc vecā stila), hercoga Vilhelma un hercogienes Sofijas vienīgais dēls, dzimis Kuldīgā. Kopš 1639. gada – Kurzemes-Zemgales hercogs. 1645. gadā salaulājies ar Brandenburgas-Prūsijas princesi Luīzi Šarloti. Apbedīts kapenēs 1682. gada septembrī. Lasīt vairāk…

Kurzemes hercogs Jēkabs. Nezināms mākslinieks. 18. gs. sākuma kopija

Kurzemes hercogs Jēkabs. Nezināms mākslinieks. 18. gs. sākuma kopija. Zviedrijas Nacionālā muzeja krājums Gripsholmas pilī

Hercoga Jēkaba sarkofāgs

Hercoga Jēkaba sarkofāgs

Hercogiene Luīze Šarlote (1617. gada 3. septembris – 1676. gada 8. augusts, pēc vecā stila), hercoga Jēkaba sieva. Tēvs – Hohencollernu dinastijas Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms, māte – Pfalcas princese Elizabete Šarlote. Apglabāta Kurzemes hercogu kapenēs 1677. gada 8. augustā ar svinīgu ceremoniju. Lasīt vairāk…

Kurzemes hercogiene Luīze Šarlote. Nezināms mākslinieks. 17. gs. beigas

Kurzemes hercogiene Luīze Šarlote. Nezināms mākslinieks. 17. gs. beigas. Zviedrijas Nacionālā muzeja krājums Gripsholmas pilī

Hercogienes Luīzes Šarlotes sarkofāgs

Hercogienes Luīzes Šarlotes sarkofāgs

Princis Vladislavs Ludvigs Frīdrihs (1647. gada 4. decembris – 1648. gada 31. marts, pēc vecā stila), hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes pirmais dēls. Lasīt vairāk…

Princese Kristīne Sofija (1649. gada 5. maijs – 1650. gada 28. decembris, pēc vecā stila), hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes otrā meita. Lasīt vairāk…

Princis Kārlis Jēkabs (1654. gada 20. oktobris – 1676. gada 29. decembris, pēc vecā stila), hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes trešais dēls. Lasīt vairāk…

Kurzemes princis Kārlis Jēkabs. Nezināms mākslinieks. 18. gs. sākuma kopija

Kurzemes princis Kārlis Jēkabs. Nezināms mākslinieks. 18. gs. sākuma kopija. Zviedrijas Nacionālā muzeja krājums Gripsholmas pilī

Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgs

Prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgs

Princis Aleksandrs (1658. gada 18. oktobris, pēc vecā stila, – 1686. gada 16. augusts, pēc jaunā stila), hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes jaunākais dēls. Lasīt vairāk…

Kurzemes princis Aleksandrs. Nezināms mākslinieks. 18. gs. sākuma kopija. Zviedrijas Nacionālā muzeja krājums Gripsholmas pilī

Kurzemes princis Aleksandrs. Nezināms mākslinieks. 18. gs. sākuma kopija. Zviedrijas Nacionālā muzeja krājums Gripsholmas pilī

Hercogs Ferdinands (1655. gada 2. novembris – 1737. gada 4. maijs, pēc jaunā stila), hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes ceturtais dēls. Pēc hercoga Frīdriha Vilhelma nāves 1711. gadā bija pēdējais Ketleru dinastijas hercogs. 1730. gadā noslēdza laulību ar Saksijas-Veisenfelsas princesi Johannu Magdalēnu. Kurzemes hercogu kapenēs apbedīts 1743. gadā. Lasīt vairāk…

Kurzemes princis Ferdinands, vēlāk Kurzemes hercogs. Nezināms mākslinieks. 18. gs. kopija

Kurzemes princis Ferdinands, vēlāk Kurzemes hercogs. Nezināms mākslinieks. 18. gs. kopija. Zviedrijas Nacionālā muzeja krājums Gripsholmas pilī

Kurzemes hercoga Ferdinanda sarkofāgs

Kurzemes hercoga Ferdinanda sarkofāgs

Hercogs Frīdrihs Kazimirs (1650. gada 6. jūlijs – 1698. gada 22. janvāris, pēc jaunā stila), hercoga Jēkaba un hercogienes Luīzes Šarlotes otrais dēls. 1675. gadā salaulājies ar Nasavas-Zīgenes princesi Sofiju Amēliju, pēc viņas nāves – ar Brandenburgas kūrfirsta Frīdriha Vilhelma meitu Elizabeti Sofiju. Pēc tēva nāves 1681. gadā kļuva par Kurzemes hercogu. Kurzemes hercogu kapenēs apglabāts 1698. gada maijā. Lasīt vairāk…

Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs. Nezināms mākslinieks. 18. gs. sākuma kopija

Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs. Nezināms mākslinieks. 18. gs. sākuma kopija. Zviedrijas Nacionālā muzeja krājums Gripsholmas pilī

Hercogiene Sofija Amēlija (1650. gada 20. februāris – 1688. gada 25. novembris, pēc jaunā stila), hercoga Frīdriha Kazimira pirmā sieva, piecu bērnu māte. Tēvs – Nasavas-Zīgenes firsts Heinrihs, māte – dzimusi Līneburgas-Štīrumas grāfiene. Mirusi desmitajā dienā pēc meitas Kristīnes Sofijas piedzimšanas. Lasīt vairāk…

Nasavas-Zīgenes princese Sofija Amēlija, vēlāk Kurzemes hercogiene. Nezināms mākslinieks. 18. gs. sākuma kopija

Nasavas-Zīgenes princese Sofija Amēlija, vēlāk Kurzemes hercogiene. Nezināms mākslinieks. 18. gs. sākuma kopija. Zviedrijas Nacionālā muzeja krājums Gripsholmas pilī

Kurzemes hercogienes Sofijas Amēlijas sarkofāgs

Kurzemes hercogienes Sofijas Amēlijas sarkofāgs

Princis Johans Frīdrihs (1682. gada 3. aprīlis – 1683. gada 11. aprīlis, pēc jaunā stila), hercoga Frīdriha Kazimira un hercogienes Sofijas Amēlijas vienīgais dēls. Lasīt vairāk…

Prinča Johana Frīdriha sarkofāga fragments

Prinča Johana Frīdriha sarkofāga fragments

Princese Kristīne Sofija (1688. gada 15. novembris – 1694. gada 21. augusts, pēc jaunā stila), hercoga Frīdriha Kazimira un hercogienes Sofijas Amēlijas jaunākā meita. Lasīt vairāk…

Princis Leopolds Kārlis (1693. gada 14. decembris – 1697. gada 21. jūlijs, pēc jaunā stila), hercoga Frīdriha Kazimira un hercogienes Elizabetes Sofijas otrais dēls. Miris Grobiņas pilī, kapenēs apbedīts 1698. gada 7. februārī, pēc tam atkārtoti – kopā ar tēvu – 19. maijā. Lasīt vairāk…

Prinča Leopolda Kārļa sarkofāgs. Gala plāksne ar Kurzemes-Zemgales un Brandenburgas-Prūsijas ģerboni gājusi bojā

Prinča Leopolda Kārļa sarkofāgs. Gala plāksne ar Kurzemes-Zemgales un Brandenburgas-Prūsijas ģerboni gājusi bojā

Princese (1695. gada 23. februāris, pēc jaunā stila), hercoga Frīdriha Kazimira un hercogienes Elizabetes Sofijas nedzīvi dzimusī meita. Lasīt vairāk…

Hercoga Frīdriha Kazimira meitas sarkofāgs. 1934. gada fotogrāfija

Hercoga Frīdriha Kazimira meitas sarkofāgs. 1934. gada fotogrāfija

Hercogs Frīdrihs Vilhelms (1692. gada 19. jūlijs – 1711. gada 21. janvāris, pēc jaunā stila), hercoga Frīdriha Kazimira un hercogienes Elizabetes Sofijas pirmais dēls. Izpildot Krievijas cara Pētera I gribu, 1710. gadā noslēdza laulību ar cara brāļameitu Krievijas princesi Annu Joanovnu. Miris atceļā uz Kurzemi netālu no Pēterburgas. Apglabāts Kurzemes hercogu kapenēs 1711. gada martā. Lasīt vairāk…

Kurzemes hercogs Frīdrihs Vilhelms. K. Veigela akvatinta pēc L. Hiršmana gleznas. 18. gs. sākums

Kurzemes hercogs Frīdrihs Vilhelms. K. Veigela akvatinta pēc L. Hiršmana gleznas. 18. gs. sākums

Hercogs Ernsts Johans Bīrons (1690. gada 23. novembris – 1772. gada 28. decembris, pēc jaunā stila), pirmais Bīronu dinastijas Kurzemes hercogs. Tēvs – Kalnciema muižas īpašnieks Kārlis fon Bīrens, māte – Katrīna Hedviga, dzimusi fon der Rāba-Tīlena. 1723. gadā noslēdza laulību ar Kurzemes hercogienes Annas Joanovnas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu. Laulībā dzimuši divi dēli un meita. 1737. gadā ievēlēts par Kurzemes-Zemgales hercogu, 1769. gadā atteicās no troņa par labu vecākajam dēlam Pēterim. Kurzemes hercogu kapenēs apbedīts 1773. gada janvārī. Lasīt vairāk…

Kurzemes hercogs Ernsts Johans. Nezināma mākslinieka kopija pēc L. Karavaka gleznas. 18. gs. 30. gadi

Kurzemes hercogs Ernsts Johans. Nezināma mākslinieka kopija pēc L. Karavaka gleznas. 18. gs. 30. gadi. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Hercoga Ernsta Johana un hercogienes Benignas Gotlības sarkofāgi

Hercoga Ernsta Johana un hercogienes Benignas Gotlības sarkofāgi

Hercogiene Benigna Gotlība (1703. gada 15. oktobris – 1782. gada 5. novembris, pēc jaunā stila), hercoga Ernsta Johana sieva. Tēvs – Jogeļu muižas ķīlu īpašnieks L. fon Trota-Treidens, māte – Ķeveļu muižas īpašnieka H. fon Vildemaņa meita Anna Elizabete. Lasīt vairāk…

Kurzemes hercogiene Benigna Gotlība. Nezināma mākslinieka kopija pēc L. Karavaka gleznas. 18. gs. 30. gadi

Kurzemes hercogiene Benigna Gotlība. Nezināma mākslinieka kopija pēc L. Karavaka gleznas. 18. gs. 30. gadi. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Hercoga Ernsta Johana un hercogienes Benignas Gotlības vecākais dēls Pēteris kļuva par Kurzemes hercogu 1769. gadā. Laulībā ar Valdekas princesi Karolīni Luīzi viņam bija viens nedzīvi dzimis dēls. Laulībā ar kņazieni Jevdokiju Jusupovu bērnu nebija. Laulībā ar Annu Šarloti Doroteju fon Mēdemu dzimušas piecas meitas un viens dēls. Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai 1795. gadā Bīronu ģimene pārcēlās uz dzīvi Silēzijas īpašumos. Pēteris miris 1800. gada 13. janvārī un apbedīts Gellenavas augustīniešu klosterī, 1847. gadā pārapbedīts Saganas (tagad Žagaņa Polijas rietumos) luterāņu baznīcā. Tur apbedīta arī viņa sieva Doroteja, divas meitas un brāļadēls. Apbedījums pēc Otrā pasaules kara pilnībā izdemolēts.

Frīdrihs Hartmans Barizjens. Kurzemes hercogs Pēteris. Kurzeme, 1781

Kurzemes hercogs Pēteris. Frīdrihs Hartmans Barizjens. Kurzeme, 1781. Rundāles pils muzejs

Princis (dzimis nedzīvs 1766. gada 9. novembris), hercoga Pētera un viņa pirmās sievas Karolīnas Luīzes dēls. Lasīt vairāk…

Princis Pēteris (1787. gada 23. februāris – 1790. gada 25. marts, pēc jaunā stila), hercoga Pētera un hercogienes Annas Šarlotes Dorotejas, dzimušas fon Mēdemas, dēls. Lasīt vairāk…

Prinča Pētera un princeses Šarlotes Frīderikes zārki 1913. gadā

Prinča Pētera un princeses Šarlotes Frīderikes zārki 1913. gadā

Princese Šarlote Frīderike (1789. gada 26. janvāris – 1791. gada 10. marts), hercoga Pētera un hercogienes Annas Šarlotes Dorotejas meita. Lasīt vairāk…

Restaurācija un konservācija

Līdz 2016. gada rudenim muzeja restauratori pilnībā atjaunojuši desmit sarkofāgus, daļēja restaurācija veikta diviem sarkofāgiem, turpinās darbs pie pārējiem.

Rundāles pils muzeja Restaurācijas nodaļas vadītāja Aina Balode un speciālists Arvis Druviņš pie hercoga Ferdinanda sarkofāga

Rundāles pils muzeja Restaurācijas nodaļas vadītāja Aina Balode un Mehānikas nodaļas vadītājs Arvis Druviņš darbā pie hercoga Ferdinanda sarkofāga

Nelielā priekštelpā blakus kapenēm iekārtota kapeņu vēstures ekspozīcija. Tajā apskatāmi restaurētie apbedīšanas tērpi, tekstiliju fragmenti un citas senatnes liecības. Lasīt vairāk…

Kurzemes hercogu kapenēs iekārtotā ekspozīcija

Restaurētie tērpi Kurzemes hercogu kapeņu ekspozīcijā

 

Pēdējās izmaiņas
17.07.2017

Uz augšu