Hercogs Ferdinands (1655-1737)

Jaunībā princis Ferdinands piedalījās karos Holandē, pēc tam – karagājienā pret turkiem Polijas karaļa vadībā. Vēlāk iestājās Brandenburgas kūrfirsta armijā un piedalījās kaujās pret turkiem (1684 – 1686). 1689. gadā, būdams ģenerālleitnants, izstājās no Brandenburgas armijas un pārgāja Polijas-Lietuvas dienestā. Pēc vecākā brāļa hercoga Frīdriha Kazimira nāves 1698. gadā kļuva par mazgadīgā brāļadēla Frīdriha Vilhelma aizbildni. Ziemeļu kara laikā piedalījās kaujā par Rīgu (1701. gada 9. jūlijā), pēc sakāves aizbēga uz ārzemēm. Pēc hercoga Frīdriha Vilhelma nāves 1711. gadā kļuva par pēdējo Ketleru dinastijas hercogu. Pastāvīgi uzturējās ārzemēs. 1730. gada rudenī 75 gadu vecumā salaulājās ar 22 gadus veco princesi Johannu Magdalēnu, taču bērnu viņiem nebija.

Miris Dancigā. Mirstīgās atliekas koka zārkā kopā ar sarkofāgu pārvestas uz Kurzemi 1737. gadā. Uzglabāts Liepājas Sv. Annas baznīcā, 1743. gadā pārvietots uz kapenēm jaunās Jelgavas pils cokolstāvā. Masīvais alvas sarkofāgs darināts Dancigā. Uz sarkofāga plāksnes galvgalī bijis liels Kurzemes-Zemgales ģerboņa reljefs. Ņemot vērā tālo ceļu līdz Kurzemei, hercoga mirstīgās atliekas bija ietītas vatētā segā, kas nosieta ar lentēm. Tērps vienkāršs, no balta auduma ar melna zīda lentēm. Zārks tapsēts ar melnu samtu.

Pēc Otrā pasaules kara nolaupīti lieli sarkofāga vāka gabali un galvgaļa plāksne, kas tagad atjaunota bez ģerboņa reljefa.

Kurzemes hercoga Ferdinanda sarkofāga galvgaļa plāksne ar Kurzemes-Zemgales ģerboni, gājusi bojā. 1934. gada fotogrāfija

Kurzemes hercoga Ferdinanda sarkofāga galvgaļa plāksne ar Kurzemes-Zemgales ģerboni, gājusi bojā. 1934. gada fotogrāfija

Sarkofāga restaurācija pabeigta 2009. gadā, un apbedījums iesvētīts.

 

Pēdējās izmaiņas
21.11.2016

Uz augšu