Hercogs Jēkabs (1610-1681)

Zaudējis māti nepilnu mēnesi pēc piedzimšanas, no divu gadu vecuma Kurzemes princis Jēkabs auga pie mātes radiem Kēnigsbergā un Berlīnē. Jēkaba personību būtiski iespaidoja dzīve Brandenburgas kūrfirsta daudzbērnu ģimenē, kur viņš iemācījās rēķināties ar apkārtējo viedokļiem un vajadzībām. No 12 gadu vecuma studēja Rostokas universitātē, vēlāk Leipcigā. Hercogs Frīdrihs gādāja par sava brāļadēla un mantinieka materiālajām vajadzībām, bet neatbalstīja pārmērības. 1623. gadā pēc tēvoča aicinājuma Jēkabs atgriezās Kurzemē. Par viņa hercoga tiesību atjaunošanu iestājās ne tikai audžuvecāki, bet arī Kurzemes muižnieki, kas negribēja, lai hercogistes teritorija pēc hercoga Frīdriha nāves tiktu pievienota Lietuvai. 1633. gadā Polijas karalis atzina Jēkabu par troņmantinieku. 1634. gadā Jēkabs devās ceļojumā – ilgāku laiku uzturējās Nīderlandē, Francijā un, iespējams, apmeklēja arī Angliju, Spāniju, Itāliju. Kurzemē atgriezās 1637. gada pavasarī. 1639. gadā hercogs Frīdrihs atkāpās no troņa par labu Jēkabam.

Kurzemes hercogs Jēkabs. Matiasa Cvičeka gravīra. 1648

Kurzemes hercogs Jēkabs. Brandenburgas galma mākslinieka Matiasa Cvičeka gravīra. 1648. Rundāles pils muzejs

Hercoga Jēkaba valdīšanas posms pamatoti uzskatāms par hercogistes ziedu laiku. Tika izveidota liela tirdzniecības flote, uzbūvēja vairāk nekā 100 kuģu. Hercoga aizraušanās ar kuģiem veicināja koktēlniecības uzplaukumu – šajā jomā īpaši izcēlās tēva un dēla Sēfrensu darbnīca Ventspilī, kur tapa ne vien kuģu dekori, bet arī izcili darbi Kurzemes baznīcām. Manufaktūrās ražoja visus iespējamos būvmateriālus, darbojās kokzāģētavas, mucinieku darbnīcas, dzirnavas, darvas cepļi, salpetra vārītavas, papīrdzirnavas. No iznomātām raktuvēm Norvēģijā uz Kurzemi veda dzelzsrūdu. Bija labi attīstīta tekstilrūpniecība, darināja arī brokātu un gobelēnus. Visās amatniecības nozarēs bija izcili meistari, jo netrūka pieprasījuma ne muižnieku, ne bagāto pilsoņu vidū.

Laulībā ar Luīzi Šarloti piedzima deviņi bērni – četras meitas un pieci dēli, arī nākamais Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs un pēdējais Ketleru dinastijas hercogs Ferdinands. Bērniem pieaugot un nodibinot savas ģimenes, paplašinājās Kurzemes hercogu radnieciskās saites ar vairāku Eiropas zemju valdnieku dzimtām. Piemēram, hercoga Jēkaba meitas Marijas Amālijas un Hesenes-Kaseles firsta Karla vecākais dēls Fridrihs 1720. gadā kļuva par Zviedrijas karali.

Hercoga Jēkaba politiskās un diplomātiskās aktivitātes atstājušas pamanāmas pēdas Eiropas vēsturē. Viņa laikā Kurzemei bija divas kolonijas – Tobago un neliela saliņa Gambijas upes grīvā Rietumāfrikā. Diemžēl sasniegto un iecerēto izpostīja Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karš. 1658. gada oktobrī Jelgavas pili ieņēma zviedru karaspēks, hercogu ar ģimeni arestēja un izveda uz Krieviju. Tikai 1660. gadā Ketleri varēja atgriezties Kurzemē. Galējā postā nonākušās hercogistes atjaunošana prasīju lielu enerģiju un līdzekļus.

Kurzemes ģerbonis uz hercoga Jēkaba sarkofāga

Kurzemes ģerbonis uz hercoga Jēkaba sarkofāga

Hercogs Jēkabs apbedīts alvas sarkofāgā, kas identisks prinča Kārļa Jēkaba sarkofāgam. No apbedījuma saglabājušies arī skeleta kauli, bojāts galvaskauss un koka zārka atliekas. Sarkofāga restaurācija pabeigta 2010. gadā, apbedījums iesvētīts hercoga Jēkaba 400. dzimšanas dienā.

Hercoga Jēkaba sarkofāga detaļa

Hercoga Jēkaba sarkofāga detaļa

Pēdējās izmaiņas
09.03.2017

Uz augšu