Arhīvs

Muzejā apskatāmas jaunas telpas!24.05.2017

DEKO-Ampira-telpa-1-samazinata

AMPĪRA TELPA EKSPOZĪCIJĀ “NO GOTIKAS LĪDZ JŪGENDSTILAM”

Ampīra stilam veltītā telpa rāda interjera vidi 19. gadsimta pirmajā pusē. Tas bija klasicisma stila noslēdzošais etaps, kas uzsvēra grieķu-romiešu arhitektūras svinīgo, monumentālo pusi, ieviesa mākslā draudīgu, militāristisku ornamentiku un skarbas krāsu attiecības. Ampīra laikmeta stilu galvenokārt noteica arhitektu Šarla Persjē un Pjēra Fontēna paraugu krājumi, kas iznāca Parīzē 1801. gadā.
Viena no ekspozīcijas dominantēm ir Mežotnes pils klātbūtne. Pils griestu gleznojumu rekonstrukcijas etalongleznojumi un tēlniecisko sienu frīžu fragmenti ir zīmes no šā izcilā klasicisma arhitektūras pieminekļa, ko 18. un 19. gadsimta mijā uzcēla pēc pārstrādāta Džakomo Kvarengi projekta. No Mežotnes pils ekspozīcijā nonācis tās cēlējas, Krievijas imperatora Pāvila I bērnu audzinātājas Šarlotes fon Līvenas portrets. Tam blakus aplūkojams viņas dēla un Mežotnes muižas mantinieka firsta Johana fon Līvena portrets. Mežotnes pilī reiz atradies arī monumentālais bronzas un malahīta pulkstenis, kuru Sanktpēterburgas rūpniecības izstādei 1829. gadā bija izgatavojis meistars Andreass Šreibers.
Tipiski franču ampīra piemēri ir vitrīnu skapji, apaļais galds ar “lauvu kājām”, kāršu galdiņš un mēbeļu komplekts, kas sastāv no vertikāla sekretāra un kumodes ar zeltītas bronzas rotājumiem. Francijā darināta arī lustra, pieci bronzas kamīna pulksteņi un īpatnējs pulkstenis, kas ietverts porcelāna vāzes korpusā.       
Bankete ar kokā grieztām gulbju galvām reiz atradusies Pavlovskas pilī, tā darināta 1804. gadā pēc arhitekta Andreja Voroņihina meta. Vitrīnās apskatāms Francijas, Krievijas un Vācijas porcelāns, tostarp Sevras manufaktūras brokastu servīze tête-à-tête un grezna Krievijas Ķeizariskajā porcelāna manufaktūrā darināta vāze. Latvijas dekoratīvo mākslu ampīra laikmetā pārstāv daži portreti un sudrabkaluma priekšmeti.

DEKO Ampira telpa 1 samazinata

BĪDERMEIERA TELPA EKSPOZĪCIJĀ “NO GOTIKAS LĪDZ JŪGENDSTILAM”

Bīdermeiera stils pakāpeniski nomainīja ampīru 19. gadsimta 20. gados. Visspilgtāk tas izpaudās galvenokārt interjera mākslā, atspoguļojot pilsonisko vidi, kurā galvenais bija omulība, ģimeniskas vērtības un darba tikums. Vācijā bīdermeiers bija ļoti iecienīts, taču arī Francijā šādas tendences bija pazīstamas ar nosaukumu “Šarla X stils”. Krievijā tās pastāvēja līdztekus oficiāli kultivētajai ampīra mākslai. Latvijas tālaika interjeros bija vērojamas gan Vācijas, gan Krievijas ietekmes.
Bīdermeiera interjers bija vienkāršs un gaišs, iecienītas bija papīra tapetes. Draudīgās militāristiskās emblēmas, sfinksas un Medūzas galvu nomainīja ziedi, pārpilnības ragi, tauriņi, bišu stropi un citi miermīlīgi motīvi. Tika saglabāta mēbeļu masīvā kopforma, toties atmeta grezno dekoru. Aplikatīvos bronzas ornamentus aizvietoja atturīga intarsija vai kokgriezumā darinātas rozetes, lapu vijumi, delfīni. Līdzās sarkankokam kā modes materiālu izmantoja gaišās koku šķirnes – bērzu, Karēlijas bērzu, osi un kļavu. Par bīdermeieriskās omulības simbolu starp mēbelēm kļuva sofa. Iecienīti bija dažādi izšuvumi, kuros dominēja ziedu motīvi.
Daļu eksponēto gleznu un mākslas priekšmetu Rundāles pils muzejs ieguvis no profesora Romja Bēma kolekcijas.   

DEKO Bidermeiera telpa 1 samazinata

“MEDĪBU KABINETS” HERCOGA PRIVĀTAJOS APARTAMENTOS

Telpas tematika atspoguļo Kurzemes hercogu Ernsta Johana un Pētera kaislību uz medībām. Arī grāfu Šuvalovu laikā 19. gadsimtā Rundāles muižu izmantoja galvenokārt medībām.

Telpā eksponētajās gleznās redzamas medību ainas un medību trofejas. Te pārstāvēti izcili šā žanra meistari – holandiešu gleznotāji Melhiors de Hondekūters, Jans Vēnikss, Jans Fonks un Abrahams Hondiuss. Tradīciju līdzīgā stilā turpinājuši vācu mākslinieks Jakobs Zamuels Beks un viņa skolnieks – Kurzemes gleznotājs Johans Heinrihs Baumans. Atsevišķi novietots lielformāta darbs “Mednieki ar suņiem” (1647), kura autors ir Fransa Sneidersa skolnieks Juriāns Jakobss.

Virs durvīm izvietotie briežu ragi rāda baroka laika medību trofeju noformēšanas veidu – ragiem pievienoja kokgriezumā darinātu un izkrāsotu dzīvnieka galvu. Vitrīnā eksponēta 18. gadsimta bise, medību dunči, pulvermaki un kristāla medību pokāli ar gravētām medību ainām. Līdz 2018. gada maijam kabinetā būs apskatāms sudrabā darināts medību pokāls, kuru Polijas karalis Augusts II bija dāvinājis Ernstam Johanam Bīronam.

123 t Medibu kabinets

“VANNAS ISTABA” HERCOGA PRIVĀTAJOS APARTAMENTOS

Kādreizējās hercoga mazgāšanās istabas priekštelpā izveidota ekspozīcija, kas rāda 18. gadsimta higiēnas priekšmetus un liecina par tālaika centieniem pēc tīrības. Telpas centrā atrodas 18. gadsimta vidū Francijā darināta sēdvanna, kuras varā kalto korpusu sedz retāna pinums, kas bija iecienīts krēslu sēdekļu un atzveltņu materiāls. Tas lietots arī “naktskrēslam”, kurā ievietots naktspods, un bidē ar apgleznota fajansa mazgājamo trauku. Ierīce ar alvas ūdens rezervuāru un bļodu vai fajansa bļodiņa ar ūdens krūzi franču rokoko stilā noderēja mazākām mazgāšanās procedūrām. Liels muzejisks retums ir divi sadzīves priekšmeti, kas savulaik nodrošināja telpas un vannas ūdens siltumu – pārvietojama keramikas krāsniņa un varā kalts sildķermenis, kuru piepildīja ar kvēlojošām oglēm un pirms mazgāšanās iegremdēja vannā.

7N6A7481

Pēdējās izmaiņas
01.06.2017

Uz augšu