Gaismas ķermeņi

Gaismas ķermeņu grupa ietver visdažādākos izstrādājumus un materiālus – no zeltītas bronzas, stikla, krāsainā metāla, koka. Reprezentatīvākā grupa ir svečturi, kas savukārt var būt domāti gan dzīvojamām telpām, gan baznīcām. Baznīcu altāra svečturi  visbiežāk darināti no alvas, izmantojot šo Latvijā attīstīto amatniecības nozari, bet muzeja kolekcijā atrodas arī vērtīgi sudrabkaļu darbi – lielie altāra svečturi.

Svečturi. Francija, 18. gs. beigas

Svečturi. Francija, 18. gs. beigas

Svečturi. Francija, 18. gs. beigas

Svečturi. Francija, 18. gs. beigas

Svečturi, pāris, Francija, 18.gs.2.puse.

Svečturi, pāris, Francija, 18.gs.2.puse.

Svečtura pamatne, Rīga, 17.gs.2.puse.

Svečtura pamatne, Rīga, 17.gs.2.puse.

Baznīcu iekārtām pieder misiņa t.s. bumbu lustras, Nīderlandē tapis kroņluktura paveids ar centrālo balustru, kurā dominē liels lodveida elements, kam apkārt rindojas sveču zari.  Muzejā atrodas 15  stikla un kristāla lustras, kas darinātas Latvijā 18. gadsimta otrajā pusē, tās atbilst tam Ziemeļeiropā izplatītajam Venēcijas lustru paveidam, ko 18.gs. sākumā vienkāršotā veidā radīja Bohēmijas stikla meistari.

Apgaismošanas ķermeņu krājumā ir arī dažas krievu klasicisma lustras ar krāsainā stikla balustru un daudzajām kristāla piekariņu virknēm, kā arī šī tipa lustru vietējās Kurzemes variācijas.

Lustra. Kurzeme. 17.gs.beigas.

Lustra. Kurzeme. 17.gs.beigas.

Misiņa lustras ar lodveida elementu balustra apakšdaļā, ko dēvēja par „bumbu lustrām”, 17.-18.gs. izmantoja gan laicīgajos, gan baznīcu interjeros. Izturīgā materiāla un konstrukcijas dēļ tās dažādos dievnamos saglabājušās ievērojami vairāk nekā stikla lustras. Šī lustra iegūta no Augstkalnes ev. luteriskās baznīcas, to rotā divgalvains ērglis un gliemežnīcas formā veidoti sveču pilienu šķīvīši.

Nezināms mākslinieks. Kurzeme. Lustra ar vāravas figūru

Nezināms mākslinieks. Kurzeme. Lustra ar vāravas figūru

Lustra ar vāravas figūru (vēlāk bijusi pielāgota kristāmā trauka turētājam). Lustra pieder pie tās baznīcas iekārtas, kura Gramzdā tika uzcelta 16.gs.4.ceturksnī. Sākotnēji figūru papildinājis polihromi apgleznots piecžuburains aļņa rags ar sveču turētājiem. Šādi apgaismes ķermeņi 16.gs. bija visai izplatīti Vācijā un Ziemeļeiropas zemēs. 1934.gadā lustra no Gramzdas baznīcas nonāca Liepājas pilsētas muzejā. Aļņa rags nav saglabājies.

Altāra svečturis. Kurzeme, Liepāja. Hinrihs Pēmellers. 17.gs.beigas.

Altāra svečturis. Kurzeme, Liepāja. Hinrihs Pēmellers. 17.gs.beigas.

Alvas svečtura forma un rotājums tipisks pārejas posmam no vēlīnā manierisma uz baroku.

Svečturi. Kurzeme, 17.gs.2.puse.

Svečturi. Kurzeme, 17.gs.2.puse.

Šāda veida svečturi Latvijā ir reti sastopami. 17.gs. tie pastāvēja līdzās barokālajiem svečturiem. Uz svečturu pamatnes gravēts Izriedes muižas īpašnieka Vilhelma fon Korfa un viņa sievas Annas Sofijas, dzim. fon Butlares, alianses ģerbonis.

Svečturis, Kurzeme. 17.gs.beigas.

Svečturis, Kurzeme. 17.gs.beigas.

 

 

Pēdējās izmaiņas
21.02.2017

Uz augšu