Stikls

Vairāki gravēti un daļēji zeltīti kristāla pokāli pārstāv baroka laika greznuma priekšmetu grupu, ko tomēr lietoja ne vien reprezentācijai, bet arī vīna dzeršanai. Kolekcijā glabājas Latvijas senākās vitrāžas no 1614. gada ar Kurzemes hercogienes Elīzabetes Magdalēnas un Kalnamuižas pārvaldnieka Aleksandra fon Hoenastenberga-Vīganta ģerboni, kas nāk no Tērbetes baznīcas.

Vitrāža ar Aleksandra fon Hoenastenberga-Vīganta ģerboni, Tērvetes baznīca, 1614.g.

Vitrāža ar Aleksandra fon Hoenastenberga-Vīganta ģerboni, Tērvetes baznīca, 1614.g.

Kurzemes hercoga Jēkaba ģerbonis. Vitrāža no Tērvetes baznīcas, ap 1640.g.

Kurzemes hercoga Jēkaba ģerbonis. Vitrāža no Tērvetes baznīcas, ap 1640.g.

Vitrāžas ar Kurzemes hercoga Jēkaba un Kurzemes hercogienes Elīzabetes Magdalēnas, dzim. Pomerānijas – Volgastes princeses ģerboni. Kurzeme, ap 1640.gadu. No Tērvetes baznīcas.

Pudele. Kurzeme (?), 17.gs.2.puse.

Pudele. Kurzeme (?), 17.gs.2.puse.

Kurzemes hercogistes teritorijā vien 1645.gadā darbojās 10 stikla manufaktūras, kurās strādāja Eiropā pazīstami meistari no Saksijas un Bohēmijas. Latvijas teritorijā jau 17.gs. beigās bija pārstāvēti visi Eiropā pazīstamie stikla ražošanas veidi un paņēmieni. Četršķautņu pudele izgatavota no t.s. meža stikla brīvajā pūšanas tehnikā. Šādas formas pudeles 17.gs. Eiropā ir viens no izplatītākajiem galda stikla veidiem.

Glāze. Čehija. 17.gs.

Glāze. Čehija. 17.gs.

Glāzes forma un dekors raksturo Bohēmijas stikla attīstību Venēcijas ietekmē, pārņemot Itāļu meistaru virtuozo pūšanas tehniku, māksliniecisko gaumi un izsmalcināto matēto dimanta gravējuma tehniku. 17.gs. pirmajā pusē līdz ar mangāna lietošanu stikla tehnoloģijā Bohēmijas stikls ieguva jaunu kvalitāti – bezkrāsainību un spožumu.

Glāze. Holande. 18.gs. pirmā puse.

Glāze. Holande. 18.gs. pirmā puse.

Glāzes forma un matētais burinieka gravējums – Holandei tipiskais dekora veids. Jau 16.gs. otrajā pusē holandieši bija pilnīgi apguvuši „Venēcijas stikla” ražošanu un izplatīja šo tehniku tālāk Eiropā. Arī smalkā matētā dimanta gravēšanas tehnikas jau ap 1600.gadu aizgūta no Venēcijas stikliniekiem.

Kauss ar Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas portreta gravējumu. Krievija, Pēterburgas stikla rūpnīca, 18.gs.30.gadi.

Kauss ar Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas portreta gravējumu. Krievija, Pēterburgas stikla rūpnīca, 18.gs.30.gadi.

Krievija ilgstoši stāvēja nomaļus no Eiropas stikla attīstības tendencēm. Pirmajās stikla rūpnīcās Maskavā, kas ar ārzemju speciālistu līdzdalību dibinātas 17.gs., ražoja izstrādājumus „venēciešu” garā. 18.gs. centrs pārcēlās uz Pēterburgu. Tur izgatavotajā produkcijā jūtama Bohēmijas gravētā stikla ietekme.

Glāze ar vāku. Kristālstikls, zeltījums. Bohēmija. Ap 1720.g.

Glāze ar vāku. Kristālstikls, zeltījums. Bohēmija. Ap 1720.g.

Glāze. Kristālstikls, zeltījums. Bohēmija, 18.gs.

Glāze. Kristālstikls, zeltījums. Bohēmija, 18.gs.

Glāze. Kristālsikls, rubīnstikls, zeltījums, 18.g.s.

Glāze. Kristālsikls, rubīnstikls, zeltījums, 18.g.s.

Glāzes pamatne. Kristālstikls, rubīnstikls, zeltījums. 18.gs.

Glāzes pamatne. Kristālstikls, rubīnstikls, zeltījums. 18.gs.

Pēdējās izmaiņas
11.01.2016

Uz augšu