Stikls

Kolekcijā glabājas Latvijas senākās vitrāžas ar Kurzemes hercoga Jēkaba, hercogienes Elīzabetes Magdalēnas un Kalnamuižas pārvaldnieka Aleksandra fon Hoenastenberga-Vīganta ģerboni, kas reiz greznoja Tērvetes baznīcu.

Kurzemes hercoga Jēkaba ģerbonis. Vitrāža no Tērvetes baznīcas, ap 1640.g.

Vitrāža ar Kurzemes hercoga Jēkaba ģerboni no Tērvetes baznīcas. Kurzeme, ap 1640

Vitrāža ar Kurzemes hercogienes Elīzabetes Magdalēnas, dzim. Pomerānijas–Volgastes princeses, ģerboni no Tērvetes baznīcas. Kurzeme, ap 1640

Vitrāža ar Aleksandra fon Hoenastenberga-Vīganta ģerboni, Tērvetes baznīca, 1614.g.

Vitrāža ar Aleksandra fon Hoenastenberga-Vīganta ģerboni no Tērvetes baznīcas. Kurzeme, 1614

Zināms, ka Kurzemes hercogistes teritorijā 1645. gadā darbojās 10 stikla manufaktūras, kurās strādāja Eiropā pazīstami meistari no Saksijas un Bohēmijas. Latvijas teritorijā jau 17. gs. beigās bija pārstāvēti visi Eiropā pazīstamie stikla ražošanas veidi un paņēmieni. Četršķautņu pudele izgatavota no t. s. meža stikla brīvajā pūšanas tehnikā. Šādas formas pudeles 17. gs. Eiropā ir viens no izplatītākajiem galda stikla veidiem.

Pudele. Kurzeme (?), 17.gs.2.puse.

Pudele. Kurzeme (?), 17. gs. 2. puse

Vairāki gravēti un daļēji zeltīti kristāla pokāli pārstāv baroka laika greznuma priekšmetu grupu, ko tomēr lietoja ne vien reprezentācijai, bet arī vīna dzeršanai. 

Glāze. Čehija. 17.gs.

Glāze. Čehija, 17. gs.

Glāzes forma un dekors raksturo Bohēmijas stikla attīstību Venēcijas ietekmē, pārņemot Itāļu meistaru virtuozo pūšanas tehniku, māksliniecisko gaumi un izsmalcināto matēto dimanta gravējuma tehniku. 17.gs. pirmajā pusē līdz ar mangāna lietošanu stikla tehnoloģijā Bohēmijas stikls ieguva jaunu kvalitāti – bezkrāsainību un spožumu.

Glāze. Holande. 18.gs. pirmā puse.

Glāze. Holande, 18. gs. pirmā puse.

Glāzes forma un matētais burinieka gravējums – Holandei tipiskais dekora veids. Jau 16.gs. otrajā pusē holandieši bija pilnīgi apguvuši „Venēcijas stikla” ražošanu un izplatīja šo tehniku tālāk Eiropā. Arī smalkā matētā dimanta gravēšanas tehnikas jau ap 1600.gadu aizgūta no Venēcijas stikliniekiem.

Kauss ar Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas portreta gravējumu. Krievija, Pēterburgas stikla rūpnīca, 18.gs.30.gadi.

Kauss ar Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas portreta gravējumu. Krievija, Pēterburgas stikla rūpnīca, 18. gs. 30. gadi

Krievija ilgstoši stāvēja nomaļus no Eiropas stikla attīstības tendencēm. Pirmajās stikla rūpnīcās Maskavā, kas ar ārzemju speciālistu līdzdalību dibinātas 17.gs., ražoja izstrādājumus „venēciešu” garā. 18.gs. centrs pārcēlās uz Pēterburgu. Tur izgatavotajā produkcijā jūtama Bohēmijas gravētā stikla ietekme.

Glāze ar vāku. Kristālstikls, zeltījums. Bohēmija. Ap 1720.g.

Glāze ar vāku. Kristālstikls, zeltījums. Bohēmija, ap 1720

Glāze. Kristālstikls, zeltījums. Bohēmija, 18.gs.

Glāze. Kristālstikls, zeltījums. Bohēmija, 18. gs.

Glāze. Kristālsikls, rubīnstikls, zeltījums, 18.g.s.

Glāze. Kristālsikls, rubīnstikls, zeltījums, 18. gs.

Glāzes pamatne. Kristālstikls, rubīnstikls, zeltījums. 18.gs.

Glāzes pamatne. Kristālstikls, rubīnstikls, zeltījums. 18. gs.

Pēdējās izmaiņas
12.07.2017

Uz augšu