Eksponātu restaurācija

Rundāles pils muzeja restaurācijas nodaļa tika izveidota 1972. gadā, kad darbu sāka glezniecības, keramikas un mēbeļu restauratori. Laika gaitā izveidojās arī polihromā koka, tekstila un metāla restaurācijas darbnīcas. Dažādu profilu restauratori muzejā nodrošina ekspedīcijās savākto un pakāpeniski iepirkto eksponātu konservācijas vai pilnas restaurācijas programmas īstenošanu.

GLEZNU RESTAURĀCIJA
1964. gadā Rundāles pils muzejs kā Bauskas novadpētniecības muzeja filiāle ieguva savu pirmo gleznu. Tas bija Luija Karavaka skolas darbs – Krievijas ķeizara Pētera I portrets. Turpmākajos gados muzejs saņēma dāvinājumus no dažādiem Rīgas, Pēterburgas un Maskavas muzejiem. Gleznas tika pirktas mākslas antikvariātos un no privātpersonām, mērķtiecīgi veidojot gleznu krājumu, taču lielākā daļa mākslas darbu bija stipri bojāti.

Visas Rundāles pils muzeja ekspozīcijā un izstādēs apskatāmās gleznas ir restaurētas. Stājglezniecības restaurācijas darbnīca Bauskas muzeja filiālē izveidota 1969. gadā. No šī laika muzejā strādāja Ieva Lancmane. Viņa vadīja muzeja restaurācijas nodaļu līdz 2004. gadam. Lielu ieguldījumu devusi ilggadējā muzeja restauratore-vecmeistare Dzintra Temerova. Darbnīcā strādāja arī restauratore Inese Sakne. Visi restauratori profesiju apguvuši pie pieredzējušiem meistariem Rīgā, Pēterburgā, Maskavā un ieguvuši kvalifikācijas diplomus. Pēc valsts finansējuma samazināšanas 2009. gadā un darba apjoma mazināšanās stājglezniecības restaurācijas darbnīcā pastāvīgi nodarbināta vienīgi restauratore Zita Sokolova.

Restauratore Z.Sokolova gleznas restaurācijas procesā
Restauratore Zita Sokolova gleznas restaurācijas procesā

Vairākas lielformāta gleznas restaurētas Rīgā Muzeju apvienotās direkcijas darbnīcās. Divus Pēterburgā pirktus lielformāta spāņu karavadoņu portretus, salocītus grāmatas formātā, restaurēja apvienības “Rosrestavracija” speciālisti Puškinā. Dažas gleznas restaurētas Rīgas restaurācijas pārvaldes darbnīcā un Mākslas akadēmijā. Muzeja dibināšanas pirmajos gados Rundālē notika Krievijas restauratoru vasaras izbraukuma prakse, kuras laikā no bojāejas tika glābtas tehniski vissliktākās gleznas. Savukārt dažas īpaši nozīmīgas gleznas Rundāles pils muzeja restauratori veda kā savus prakses darbus uz Restaurācijas institūtu Maskavā, kur vecmeistaru uzraudzībā varēja veikt sarežģītas restaurācijas operācijas. Nopietns stājglezniecības restauratoru darbs ieguldīts, sagatavojot muzeja tematiskās izstādes „17. gadsimta portrets Latvijā”, „18. gadsimta portrets Latvijā” un „19. gadsimta portrets Latvijā”. Pēdējo no šīm vērienīgajām izstādēm muzeja speciālisti īstenoja 2008. gadā.

PORCELĀNA KOLEKCIJAS RESTAURĀCIJA
Rundāles pils muzeja porcelāna krājumu veido Ķīnas un Japānas darinājumi, Meisenes, Berlīnes, Sevras, Vedžvuda un citu slavenu Eiropas manufaktūru izstrādājumi, Krievijas Ķeizariskās porcelāna fabrikas un privāto manufaktūru ražojumi. Lieliskas Ķīnas vāzes muzejs saņēma dāvinājumā no Valsts Ermitāžas Pēterburgā un Tālo Austrumu muzeja Maskavā. Tālo Austrumu porcelāns ilgi bija viena no Rundāles pils muzeja iepirkumu stratēģijas svarīgākajām daļām – vajadzēja izveidot kolekciju, kas līdzinātos Kurzemes hercoga kolekcijai 18. gadsimtā.

Daudzi porcelāna priekšmeti muzejā nonāca stipri bojātā stāvoklī. No privātpersonām iegūtās vāzes bieži bija primitīvi līmētas, pielabotas, pārkrāsotas. Restaurējot tika noņemti iepriekšējo labojumu uzslāņojumi,  veikta detaļu sastiprināšana, papildināšana, tonēšana un apgleznošana. Arī izsoļu namos iegādātajiem eksponātiem parasti nepieciešama restaurācija. Pils otrā stāva interjeros pašlaik eksponētas 102 oriģinālas Ķīnas un Japānas porcelāna vāzes un  Ķīnas vāžu kopijas, piemēram, Porcelāna kabinetā pie Zelta zāles atrodas 34 vāzes, bet Ovālajā porcelāna kabinetā pie Baltās zāles – 45.

Trīsdesmit gadus muzejā darbojas keramikas, porcelāna un stikla restaurācijas darbnīca, ko vada restauratore vecmeistare Maija Banķiere. 20. gs. 70. un 80. gados porcelāna restaurācijā darbojās restauratore Baiba Pīra, bet keramikas restaurācijā – Maruta Tālante.

APGAISMES ĶERMEŅU KOLEKCIJAS IZVEIDE UN RESTAURĀCIJA
Pils 138 telpām vajadzīgs liels daudzums atbilstošu apgaismes ķermeņu – lustras, žirandoli, brā un blakeri. Turklāt katrai lielajai zālei un galerijām vajadzēja atrast vairākas viena veida lustras: hercoga ēdamzālei trīs, Zelta zālei piecas, Baltajai zālei septiņas. Muzeja pirmais ieguvums bija neoklasicisma stila lustra ar bronzas detaļām un kristāla mandeļu ķēdēm. Tika pirktas baroka, klasicisma un ampīra stila lustras no Latvijas un Krievijas privātkolekcijām. No izdemolētām Latvijas baznīcām muzejā nonāca sasisto stikla lustru atliekas.

Oriģinālo lustru restaurācija sākās 1972. gadā un turpinās vēl joprojām. Nepieciešamas plašas teorētiskas zināšanas un bagāta praktiskā pieredze, lai no nepilnīgām, bojātām detaļām rekonstruētu reiz iznīcinātu priekšmetu. Trūkstošās stikla un kristāla detaļas lustrām atbilstoši restaurācijas projektiem un oriģinālo paraugu ķīmiskajam sastāvam tika izgatavotas Baltkrievijas fabrikā “Neman“, izmantojot 18. gadsimta  tehnoloģijas.

Restauratore - vecmeistare Maija Baņķiere restaurē lustru
Restauratore-vecmeistare Maija Banķiere restaurē lustru

Paralēli lustru kolekcijas oriģinālu pētīšanai un restaurācijai muzeja speciāliste restauratore-vecmeistare Maija Banķiere Krievijas muzejos izgatavoja 18. gadsimta lustru, laternu, bra un žirandolu uzmērījumus, izstrādāja projektu dokumentāciju, sagatavoja modeļus un formas, vadīja detaļu izgatavošanas procesu Baltkrievijas stikla fabrikā un veica lustru, laternu un brā kopiju komplektēšanu.

Šobrīd muzeja interjeros redzami 25 restaurēti stikla un kristāla lustru oriģināli un 20 kopijas, 12 stikla laternu kopijas, divi pāri restaurētu oriģinālu žirandolu, trīs brā kopijas, vienas oriģinālas misiņa vai bronzas lustras, astoņu sienas svečturu un 20 blakeru kopijas.

MĒBEĻU RESTAURĀCIJA
Rundāles pilī no sākotnējā apmēbelējuma nekas nebija saglabājies. Muzeja mēbeļu krājums pamatā veidojies no stila priekšmetiem, kas bija nogūluši  Latvijas un Krievijas muzeju krātuvēs vai privātkolekcijās. Tiem bija vajadzīga nopietna konservācija un restaurācija. Izdevās  atrast arī vērtīgus priekšmetus, kas reiz piederējuši hercoga piļu inventāram, piemēram, vienu bojātu klasicisma stila krēslu tuvējo dzirnavu pažobelē un graustā pārvērstu vēlīnā baroka krēslu ar gobelēna tapsējumu netālās zemnieku mājās. 1990. gadā Rundāles pilī atgriezās bibliotēkas ozolkoka kokgriezumu skapis, kas 1795. gadā bija aizvests uz Silēziju un visbeidzot nonācis kādā privātkolekcijā Berlīnē. Muzejs atguva arī saplaisājušu baroka stila galdu, kuru 20. gadsimta 20. gados Pieminekļu valde bija pārvedusi no Rundāles uz Brīvdabas muzeju. Viens no pirmajiem muzeja mēbeļu iepirkumiem notika 1965. gadā – tā bija 18. gadsimta franču kumode ar ķīniešu motīvu intarsijām. Dažu muzeja mēbeļu restaurācija veikta Pēterburgā apvienības “Rosrestavracija” darbnīcās.

Koka restaurators Imants Augstkalns
Koka restaurators Imants Augstkalns

Kopš muzeja darbības sākuma pilī darbojas mēbeļu restaurācijas darbnīca, kuru vada restaurators-vecmeistars Vilnis Līdaka. Pašlaik tajā strādā arī restauratori Imants Augstkalns un Baiba Leitlante.

POLIHROMĀ UN ZELTĪTĀ KOKA RESTAURĀCIJA
Zeltītām un krāsotām mēbelēm, seniem spoguļu un gleznu rāmjiem, sīkiem dekoratīviem kokgriezumiem vajadzīga ne tikai tehniskā restaurācija, bet arī grunts kārtas, zeltījuma un  krāsojuma vai gleznojuma saglabāšana, stiprināšana un rekonstruēšana. To muzejā veic kokgriezumu polihromijas un zeltījuma restaurācijas darbnīcas restauratores-meistares Aina Balode un Inese Indrikova. Viņas veikušas arī sarežģītus finierētu, intarsētu un inkrustētu mēbeļu restaurācijas procesus. Daudz strādāts pie muzeja sakrālās mākslas ekspozīcijas priekšmetu restaurācijas, restaurēta Lestenes baznīcas iekārta, altāru un kanceļu kokgriezumi, skulptūras, apgūtas zeltīšanas tehnoloģijas. No 1979. līdz 2009. gadam muzejā strādāja arī restauratore Ilga Galviņa.

TEKSTILA RESTAURĀCIJA
Muzeja tekstiliju darbnīcā, kuru vada restauratore-vecmeistare Daira Līdaka, tiek veikti dažādi sarežģīti tekstila izstrādājumu restaurācijas darbi. Darbnīcā notiek kolekcijas tērpu, apavu, izšuvumu, gobelēnu un arī arheoloģisko tekstiliju konservācija un restaurācija. Īpaši sarežģīti restaurācijas procesi ir apgūti, atjaunojot vēsturiskos ādas un auduma apavus, kur līdztekus restaurācijai jāveic arī izgatavošanas tehnoloģijas izpēte. Ādas restaurācija veikta arī grāmatu ādas iesējumiem un lādēm. Tekstiliju restaurācijā un mežģīņu pīšanas izpētē un atdarināšanā ilgus gadus strādāja restauratore Maruta Tālante.

Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira svārku fragments restaurācijas procesā
Kurzemes hercoga Frīdriha Kazimira svārku fragments restaurācijas procesā

Dairas Līdakas vadībā iemaņas apgūst un pilnveido 3. pakāpes tekstila restauratore Aina Ābolniece. Restauratore Daira Līdaka apguvusi mīksto mēbeļu tapsēšanas prasmes un pašlaik šajā darbā apmāca mēbeļu restauratori Baibu Leitlanti.

METĀLA PRIEKŠMETU RESTAURĀCIJA
Muzeja krājumā ir ievērojams daudzums dažādu melnā un krāsainā metāla eksponātu, taču lielākā daļa ir ļoti sliktā stāvoklī. Kopš metāla darbnīcas izveidošanas, kad tajā strādāja restauratore Anna Matisone, un pēc metāla restaurācijas darba atsākšanas 2008. gadā, kopš strādā metāla restauratore Agita Behmane, veikta konservācija ļoti daudziem arhitektoniskajiem dzelzs priekšmetiem, turklāt liela daļa no tiem bija arheoloģiskas izcelsmes un korozijas skarti. Veikta vēsturisko vējrādītāju un čuguna lējumu konservācija. Izstādei „Pompa funebris” Agita Behmane restaurēja sešus dažādu metālu sarkofāgus un atsevišķu sarkofāgu 40 dekoratīvos rotājumus, epitāfiju plāksnes un rokturus. Restaurēti arī bronzas izstrādājumi, galvenokārt aplikatīvi mēbeļu un pulksteņu rotājumi pils iekārtas priekšmetiem.

Darbnīcā veikta arī atsevišķu alvas priekšmetu konservācija. Rundāles pils muzeja pārraudzībā kopš 1973. gada atrodas Kurzemes hercogu kapenes tagadējās Latvijas Lauksaimniecības universitātes apsaimniekotajā Jelgavas pilī. Kapeņu senākie alvas sarkofāgi vairākkārt tikuši izdemolēti un izpostīti. Daudziem bija nepieciešama nopietna restaurācija. Laika gaitā restaurēti seši kapeņu sarkofāgi. Pie alvas sarkofāgu restaurācijas strādā metāla darbu speciālists Arvis Druviņš un tēlnieks Gunārs Grīnfelds.

Kurzemes hercogienes Annas sarkofāgu restaurē J. Līdaka
Kurzemes hercogienes Annas sarkofāgu restaurē Jānis Līdaka

Hercoga Vilhelma, hercogienes Sofijas Amēlijas, hercoga Ferdinanda, hercoga Jēkaba un Gotharda Ketlera sarkofāgu restaurācijas galvenais sponsors ir Kurzemes bruņniecības Apvienotie Kurzemes fondi (Vācija), bet finansiālie atbalstītāji – VKKF un Rundāles pils muzejs.

Muzeja restauratoru galvenie uzdevumi pašlaik:
ekspozīcijas „No gotikas līdz jūgendstilam” eksponātu restaurācija,
jauniegūto pils interjeru priekšmetu restaurācija,
darbs, kas saistīts ar Kurzemes hercogu kapenēm, turpinot sarkofāgu un tekstiliju restaurāciju.

09.03.2021

Footer menu LV