Muzeja darbība

Muzeja veidošanās

Pēc Latvijas Republikas agrārās reformas 1924. gadā Pieminekļu valde iekļāva Rundāles pili valsts aizsargājamo objektu sarakstā. Pils restaurāciju sāka plānot 1932. gadā, kad tā nonāca Izglītības ministrijas pārziņā. 1938. gadā pēc skolas telpu pārcelšanas uz rietumu korpusu, pils zāles un centrālais korpuss nonāca Valsts Vēsturiskā muzeja rīcībā. Plānojot pilī izveidot sakrālās mākslas ekspozīciju, tika atvesti atbilstoši eksponāti. Vēlāk daļa no tiem nonāca Rundāles pils muzeja kolekcijā un kļuva par pamatu vienai no muzeja darbības nozīmīgākajām jomām. Muzejs bija atvērts apmeklētājiem arī Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara pilī ierīkoja graudu savākšanas punktu un muzeju neatjaunoja. 1959. gadā tika saņemta atļauja pilī izveidot nelielu Bauskas novadpētniecības muzeja ekspozīciju. 1964. gadā Rundāles pils kļuva par Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāli, sākās intensīvs pētniecības darbs un kolekciju veidošana. 1972. gadā tika nodibināts patstāvīgs Rundāles pils muzejs, sākās pils restaurācija un interjeru atjaunošana. Pirmais Rundāles pils muzeja direktors līdz 1975. gadam bija Laimonis Liepa. Kopš 1975. gada muzeja direktors ir Imants Lancmanis.

 

Muzejs šodien

Rundāles pils muzeja misija ir izglītot sabiedrību par dažādiem arhitektūras, mākslas, kultūrvēstures un dārzu mākslas jautājumiem, veidojot Rundāles pils ansambli par starptautiski nozīmīgu mākslas, kultūrvēstures un dārzu mākslas centru, uzturot Latvijas senās mākslas vēstures krātuvi, veidojot Eiropas dekoratīvās mākslas un sakrālās mākslas pastāvīgās ekspozīcijas.

 

  • > Muzejs atjauno un uztur Rundāles pils ansambli kā vienotu 18. gs. arhitektūras un monumentāli dekoratīvās mākslas pieminekli, pilnveidojot un papildinot interjeru ekspozīciju ar augstvērtīgiem 18. gadsimta mākslas darbiem;
  • > kopj un uztur lielāko vēsturisko dārzu ar rozāriju Baltijā;
  • > veido un uztur Kurzemes hercogu kapeņu ekspozīciju Jelgavas pilī;
  • > papildina muzeja zinātnisko arhīvu par Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļiem, materiāliem par Latvijas senākā mākslas vēstures posma arhitektūru, tēlotājmākslu un mākslas amatniecību, nodrošina arhīva pieejamību pētniekiem;
  • > nodrošina pastāvīgo ekspozīciju pieejamību un izstāžu veidošanu, kā arī izglītojošo pasākumu organizēšanu;
  • > sagatavo informatīvus un zinātniskus izdevumus;
  • > sniedz konsultācijas un palīdzību restaurācijas u. c. jautājumos citu kultūras pieminekļu apsaimniekotājiem;
  • > veido informatīvo datubāzi par muzeja krājumu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogam;
  • > izstrādā un īsteno projektus atbilstoši muzeja darbības mērķim;
  • > piedalās starptautisku projektu īstenošanā;
  • > nodrošina muzeja pasākumu publicitāti;
  • > pēta sabiedrības pieprasījumu pēc muzeja pakalpojumiem un analizē muzeja sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtējumu;
  • > apmāca gidus un organizē gidu pakalpojumus.

Pēdējās izmaiņas
22.03.2018

Uz augšu