Muzeja uzbūve

Rundāles pils muzeja veidošanās notikusi pakāpeniski. Pēc agrārās reformas 1924. gadā Pieminekļu valde iekļāva pili valsts aizsargājamo objektu sarakstā. Pils restaurāciju varēja sākt plānot tikai 1932. gadā, kad to nodeva Izglītības ministrijas pārziņā. 1938. gadā pēc skolas telpu pārcelšanas uz rietumu korpusu, pils zāles un centrālais korpuss nonāca Valsts Vēsturiskā muzeja rīcībā. Plānojot pilī izveidot sakrālās mākslas ekspozīciju, tika atvesti atbilstoši eksponāti. Vēlāk daļa no tiem nonāca Rundāles pils muzeja kolekcijā un kļuva par pamatu vienai no muzeja darbības nozīmīgākajām jomām.  Muzejs bija atvērts apmeklētājiem arī Otrā pasaules kara laikā. Pēc kara pilī ierīkoja graudu savākšanas punktu un muzeju neatjaunoja. 1959. gadā tika saņemta atļauja pilī izveidot nelielu Bauskas novadpētniecības muzeja ekspozīciju.
1963. gadā Rundāles pili iekļāva Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejā. 1964. gadā tā kļuva par minētā muzeja filiāli, kuras pastāvēšanas laikā tika veikts intensīvs pētnieciskais darbs un iesākta kolekciju veidošana. 1972. gadā tika nodibināts patstāvīgs Rundāles pils muzejs, un varēja sākties pils restaurācija un interjeru atjaunošana. Pirmais Rundāles pils muzeja direktors līdz 1975. gadam bija Laimonis Liepa. Kopš 1975. gada muzeja direktors ir Imants Lancmanis.

Muzeja galvenais uzdevums ir pils ansambļa restaurācija un pils interjeru ekspozīcijas veidošana, pakāpeniski atjaunojot pili un  vēsturiskos interjerus, visu ēku kompleksu un baroka dārzu.
Otrs nozīmīgākais uzdevums ir Latvijas mākslas senākā posma pētniecība, kas muzeja pastāvēšanas laikā ir izpaudusies, veidojot Latvijas tēlotājas un dekoratīvās mākslas tēmām veltītas izstādes un izstāžu katalogus. Staļļu ēkā pēc tās kapitālremonta tiks atjaunota Latvijas mākslas senākā posma ekspozīcija ar priekšmetiem no Latvijas baznīcām.
Trešais uzdevums ir Eiropas un Latvijas dekoratīvās mākslas ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” veidošana pils rietumu korpusa pirmā stāva telpās. Pirmās piecas ekspozīcijas telpas atklātas 2012. gadā. Kopš 2017. gada maija apmeklētājiem pieejamas jau 13 telpas. Ekspozīciju plānots pabeigt 2018. gadā.
Muzeja kolekcijas veidojušās atbilstoši šiem trim galvenajiem virzieniem. Iegūti pils interjeru 18. gadsimta iekārtas priekšmeti, dekoratīvās mākslas priekšmeti no gotikas laika līdz jūgendstila laikam, kā arī vākti Latvijas senās mākslas darbi no  padomju varas gados  likvidētajām  baznīcām un arhitektūras detaļas no Latvijas bijušo muižu ēku drupām.
Muzeja kolekcijas saglabāšanai 1972. gadā tika izveidota spēcīga restaurācijas nodaļa ar 11 speciālistiem dažādās jomās. Nodaļas speciālisti nodrošina eksponātu restaurāciju un saglabāšanu, kā arī piedalās atsevišķos pils telpu restaurācijas procesos.  Darbojas glezniecības, mēbeļu, porcelāna, stikla, tekstiliju, polihromās kokskulptūras un metāla restauratori. Darbnīca piesaista arī amatniecības skolu praktikantus un veic jaunu restauratoru apmācību.

Pētnieciskais darbs balstās uz ilggadīgu un mērķtiecīgu arhīvu materiālu apkopošanu par dažādām Latvijas arhitektūras, tēlotājas mākslas un amatniecības tēmām. Izveidots liels tematisks arhīvs ar plašu uzziņas materiālu apkopojumu, kas aptver gandrīz visas Latvijas baznīcas un muižas.
Pētnieciskais darbs ir saistīts muzeja kolekciju izpēti, muzeja izstāžu darbību un izdevumu sagatavošanu. Izdoti izstāžu katalogi un monogrāfijas.
Muzeja pētnieciskajām tēmām ir pievienojušās tēmas par vēsturisko  dārzu veidošanu, kas ir saistīts ar baroka dārza atjaunošanu un augu kolekciju vākšanu. Muzeja apmeklētāju piesaistes programmu ietvaros sākta kultūrvēsturisku tēmu izpēte par sadzīvi un svētkiem pilī 18. gadsimtā.

Pēdējās izmaiņas
04.07.2017

Uz augšu