Puķes baroka dārzā un oranžērijas

„PUĶES BAROKA DĀRZĀ”

parteri
Kultūrvēsturiskā izstāde par dārzu veidošanas vēsturi ar Eiropā iecienītu puķu attēlojumiem turpina tēmu par augiem baroka dārzos, izmantojot vēsturiskos aprakstus, attēlojumus un Eiropas dārzu pieredzi.

Katrs augs parādīts dažādu autoru un mākslinieku skatījumā – kā ārstniecības augs, kā botāniķu izpētes objekts vai dekoratīvs zieds gleznā. Iespējams novērtēt katras puķes popularitāti attiecīgajā laikmetā un apbrīnojamo šķirņu daudzveidību.

Puķu lietojums dekorēšanai un floristikas pirmsākumi apskatīti atsevišķā telpā kopā ar Rundāles pils puķu kārtojumu vēsturiskās vāzēs.

Atsevišķa tēma ir puķes viduslaiku, renesanses un baroka laika dārzos, kur parters ir dārza nozīmīgākā daļa, kas atrodas vistuvāk pilij un vislabāk parāda stilu izmaiņas un modes prasības. Izstāde iepazīstina ar parteru attīstības vēsturi, sākot no itāļu renesanses dārzu ietekmes franču renesanses dārzu parteros līdz plaši pazīstamajiem franču baroka dārzu parteriem. Tā sniedz pārskatu par nozīmīgākajiem baroka dārzu teorētiķiem, slavenākajiem dārzu arhitektiem un viņu radītajiem dārziem vairāku gadsimtu gaitā. Atsevišķa tēma ir mūsdienu pieeja baroka parteru izpētē un atradīšanā. Fotogrāfijās apskatāms Rundāles dārza partera veidošanas process un puķu dobju ikgadējās pārvērtības.

Izstādes par augiem baroka dārzā Rundāles pils muzejā veidotas regulāri.

„Roze… Kas ir roze?” (2007). Izstāde iepazīstināja ar rožu attīstības vēsturi un attēlojumu dekoratīvajā un tēlotājā mākslā, kā arī slavenām dzejas rindām, kas veltītas rozei.

„Tulpes un citas sīpolpuķes” (2009). Izstāde pievērsa uzmanību tulpju un citu sīpolpuķu ienākšanai Eiropas dārzos, kā arī tulpju, narcišu un hiacinšu attēlojumam mākslā. Izstādi papildināja fotogrāfijas ar Rundāles pils dārza Tulpju bosketa pārmaiņām un stādīšanas shēmas.

„Koki un krūmi Rundāles pils dārzā” (2011). Izstādes izveidē nozīmīgs bija 1755. gadā izdotais Diamela Dimonso darbs ar augu aprakstiem un norādēm to audzēšanai baroka dārza bosketos.

Izstādes autore – Lauma Lancmane
Planšetu dizains un maketēšana – Ieva Lūse, Ints Lūsis
Foto – Velta Leijere, Imants Lancmanis, Lauma Lancmane

“NO ORANŽĒRIJAS LĪDZ PALMU MĀJAI”

oranzerijas

Oranžērija ir neatņemama baroka dārza daļa. Līdztekus Rundāles pils celtniecībai un dārza veidošanai pēc hercoga pavēles projektēta arī oranžērija un sagādāti nepieciešamie oranžērijas augi.

Izstāde atklāja oranžēriju veidošanas priekšvēsturi, siltumnīcu veidošanos un eksotiskos augus, kurus audzēja oranžērijās.

Apskatāmi vairāki Eiropas pirmo saliekamo oranžēriju paraugi un slavenu arhitektu projektētas oranžērijas, kur ziemās novietoja citrusaugus, bet vasarās notika koncerti, teātra izrādes, viesības vai citas izpriecas.

Siltumnīcas radās vēlāk līdz ar nepieciešamību visu gadu nodrošināt atbilstošu klimatu modē nākušajiem tropiskajiem augiem. Saglabājušies dažādi paraugi un apraksti racionālu apkures sistēmu izbūvei. Tika izveidots ēkas tips ar liektu knābjveida nojumi siltuma akumulēšanai. Šāds risinājums bijis arī Alūksnes pils oranžērijai 18. gadsimta beigās. Dienvideiropas zemēs augu pārziemošanai speciālas ēkas, protams, nebija vajadzīgas.

Izstādes attēlos redzamie augi minēti gandrīz visu Eiropas oranžēriju aprakstos, arī Kurzemes hercoga piļu oranžērijās konfiscēto augu sarakstos. Tātad no Skandināvijas līdz pat Alpiem tika izmantotas vienas un tās pašas populārākās dārzkopības rokasgrāmatas.

Mazāk zināma ir citrusaugu tēma. Izstādē minētas to pamatsugas un mūsdienās pazīstamie augļi, jau attiecīgo sugu hibrīdi.

Izstādi papildina Rundāles pils telpaugu fotogrāfijas.

Izstādes autore: Lauma Lancmane
Planšetu dizains un maketēšana: Ieva Lūse, Ints Lūsis
Foto: Velta Leijere

Pēdējās izmaiņas
04.04.2017

Uz augšu