“No gotikas līdz jūgendstilam”

Rundāles pils rietumu korpusa pirmā stāva 15 telpās apskatāma ekspozīcija “No gotikas līdz jūgendstilam”, kas veidota kā neliels dekoratīvās mākslas muzejs. Tajā pārstāvēti visi vēsturiskie stili no 15. gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam – to attīstības pamatlīnijas Rietumeiropā un izpausmes Latvijā. Īpaša uzmanība pievērsta tam, kā laika gaitā mainījies ornaments, priekšmetu forma, funkcija, dekors.  

Ekspozīcijas pirmā telpa ar gotikas un renesanses stila priekšmetiem
Ekspozīcijas pirmā telpa ar gotikas un renesanses stila priekšmetiem

Ekspozīcijas iecere radusies jau 20. gadsimta 60. gados, kad muzejā nonāca ne tikai 18. gadsimta priekšmeti, kas bija vajadzīgi pils interjeru iekārtošanai, bet arī vērtīgi senāku un jaunāku laiku mākslas darbi. Daļa bija iepirkta, apzinoties šādu stila paraugu trūkumu Latvijas muzejos, daļa – iegūta, cenšoties glābt vērtīgāko no pamestajām un izdemolētajām Latvijas baznīcām un muižu ēkām, kuras iznīcībai bija nolēmusi padomju vara. Lasīt vairāk

 

Pils rietumu puses virtuve ar 17. gadsimta priekšmetu ekspozīciju
Pils rietumu puses virtuve ar 17. gadsimta priekšmetu ekspozīciju

Pirmās piecas telpas aptver gotiku, renesansi, manierismu un baroku, sākot ar senāko laikmetu. Šajās telpās valda pustumsa, kur priekšmeti – laikmeta liecinieki – ir izgaismoti kā aktieri uz skatuves. Iespēju robežās veidotas interjera grupas, iesaistot gleznas un sadzīves priekšmetus. Priekšstatu par stilu palīdz veidot teksti un gravīras, kas rāda gan ornamentu kā stila redzamāko iezīmi, gan cilvēka tēlu un modi.

Telpa ar vēlā baroka priekšmetiem
Telpa ar vēlā baroka mākslas priekšmetiem

Jo tuvāk mūsdienām, jo gaišākas kļūst ekspozīcijas telpas.

Krāšņu keramikas kolekcija
Krāšņu keramikas kolekcija

Kādreizējā pils rietumu korpusa vestibilā apskatāma krāšņu keramikas kolekcija – 18. gadsimta krāsnis no Latvijas muižām (Aisteres, Lādes, Līvbērzes, Mazstraupes, Nabes, Puzes, Popes, Zlēku u. c.) un no dzīvojamām ēkām Rīgā un Ventspilī. Lasīt vairāk

Baroks Latvijas baznīcās
Baroks Latvijas baznīcās

Atsevišķa telpa atvēlēta baroka izpausmēm Latvijas baznīcu mākslā. Te sakopoti mākslas darbi un iekārtu dekoratīvie elementi no luterāņu un katoļu baznīcām Iecavā, Feimaņos, Krimuldā, Ziemupē, Gramzdā, Piltenē, Augstkalnē, Valtaiķos, Stendē, Trikātā, Strutelē, Vārmē, Skaistkalnē… Lasīt vairāk

Vīzija par rokoko. Telpas centrā – durvis un krēsls no Svētes pils. Kurzeme, ap 1775

Rokoko stilam veltītas trīs telpas. Pirmā ir kā vīzija par šo laikmetu, tajā valda rokoko mākslai raksturīgā nerealitātes sajūta. Sienas un griestus klāj fotokolāža – Latvijas piļu, muižu un baznīcu dekoratīvās apdares fragmentu attēli. Pat grīda ir kā kolāža no Rundāles pils parketu daļām, kas savulaik uzskatītas par pārāk bojātām, lai tās restaurētu. Starp eksponātiem izceļas zeltītas durvis un krēsls no Svētes pils – Kurzemes hercoga Pētera izpriecu rezidences, kur  1779. gada 14. oktobrī viņš bildināja Annu Doroteju fon Mēdemu. Viņa kļuva hercogiene un Eiropā pazīstama personība. Te atrodas arī ozolkoka skapis – vienīgais oriģinālais priekšmets, kas saglabājies no Rundāles pils 18. gadsimta 60. gadu apmēbelējuma. Lasīt vairāk

Puzes "Zaļā zāle"
Puzes “Zaļā zāle”

Reālistiska 18. gadsimta vide atklājas telpā, kur iebūvēti zaļi krāsoti paneļi ar sudrabotiem kokgriezumiem. Par to autoru uzskatāms tēlnieks un kokgriezējs Jozefs Slavičeks. 1964. gadā paneļi pārvesti uz Rundāles pili no Puzes muižas kungu mājas, tā paglābjot tos no bojāejas. „Zaļā zāle” ir Latvijā vienīgais telpu sienu koka apdares komplekss rokoko stilā. Lasīt vairāk

Rokoko stila porcelāna kabinets. Meisenes un Berlīnes manufaktūru izstrādājumi
Rokoko stila porcelāna kabinets. Meisenes un Berlīnes manufaktūru izstrādājumi

Porcelāna kabinets liecina par Eiropas porcelāna „zelta laikmetu”. Te apskatāmi porcelāna un fajansa priekšmeti, kas tapuši 18. gadsimta manufaktūrās Meisenē, Sevrā, Ludvigsburgā, Berlīnē un citviet. Retums ir divas alegoriskas figūras no Karla Kristiāna Fika manufaktūras, kas pastāvēja Tallinā no 1772. līdz 1782. gadam un bija vienīgā Baltijas valstīsLasīt vairāk

Telpa ar klasicisma stila priekšmetiem
Telpa ar klasicisma stila priekšmetiem

Klasicisma telpā apskatāmas mēbeles, trauki, dekoratīvā bronza un citi mākslas priekšmeti, kas rosina izvērtēt šā stila izpausmes Francijā, Anglijā, Krievijā, Vācijā, Latvijā. Ekspozīciju papildina 18. gadsimta personāžu portreti un ornamentālas gravīras. Lasīt vairāk

Ampīra telpa
Telpa ar ampīra stila priekšmetiem

Ampīram – klasicisma noslēdzošajam etapam – veltītā telpa rāda 19. gadsimta pirmajai pusei raksturīgu interjeru, kurā dominē grieķu-romiešu arhitektūras svinīgums un monumentalitāte, kā arī draudīgi, militāristiski ornamenti un skarbas krāsu attiecības. Lasīt vairāk

Telpa ar bīdermeiera stila priekšmetiem
Telpa ar bīdermeiera stila priekšmetiem

Bīdermeiera stils pakāpeniski nomainīja ampīru 19. gadsimta 20. gados. Visspilgtāk tas izpaudās interjera mākslā, atspoguļojot pilsonisko vidi, kurā galvenais bija omulība, ģimeniskas vērtības un darba tikums. Lasīt vairāk

Telpa ar historisma stila priekšmetiem

Priekšpēdējā ekspozīcijas telpa sniedz ieskatu historisma periodā, kad 19. gadsimta vidū beidzās vēsturisko stilu attīstība un sākās iepriekšējo stilu atdarināšana, pārspīlējot to dekoratīvās īpašības. Nelielās interjera grupās parādīta neogotika, neorenesanse, neorokoko un īpaši Francijā iecienītās variācijas par Luija XVI stila dekoratīvo mākslu. Telpas pārblīvētība atspoguļo historismam piemītošo prasību pēc greznības un ārišķīgiem efektiem.

Telpa ar jūgendstila priekšmetiem

Ekspozīciju noslēdz jūgendstils, kas 19. gadsimta 90. gados nomainīja historismu un pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam. Tajā izceļas franču meistaru mēbeļu un stikla izstrādājumu kolekcija. Neoklasicisma mēbeļu grupa atspoguļo jaunās tendences, kas parādījās ap 1905. gadu, sākoties reakcijai pret jūgendstila dekoratīvajiem pārspīlējumiem.

Veidojot ekspozīciju “No gotikas līdz jūgendstilam”, Latvijas nacionālo muzeju krājumu ir izdevies papildināt ar vērtīgiem lietišķi dekoratīvās mākslas darbiem, kādu Latvijā iepriekš nav bijis. “Robu” aizpildīšana mērķtiecīgi turpinās.

Diemžēl vietējie izstrādājumi ir masveidā zuduši karos un juku laikos. Taču sudrabkalumi, alvas izstrādājumi un atsevišķi intarsijas tehnikas paraugi liecina par dekoratīvās mākslas augsto līmeni Latvijā. Lasīt vairāk

7479a
 Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas sols ar Kurzemes hercogienes Elīzabetes Magdalēnas dzimtas ģerboni intarsijas tehnikā (fragments). Kurzeme, Jelgava, meistars T. Heincs, 17. gs. 1. cet.

 

Daļai eksponātu ir tieša saikne ar Kurzemes hercogistiLasīt vairāk

Izstādes koncepcijas un anotāciju autors – Imants Lancmanis
Izstādes dizains – Lauma Lancmane
Eksponātu kuratores – Dzintra Miķelsone, Līva Klabere
Datorgrafikas darbi – Ieva Lūse, Ints Lūsis
Fotogrāfe – Velta Leijere
Eksponātu restaurācija – RPM restauratori Ainas Balodes vadībā
Apgaismojums, signalizācijas sistēmas – RPM speciālisti Luda Geidāna vadībā
Telpu atjaunošana un ekspozīcijas aprīkojums – RPM speciālisti Osvalda Stīrija vadībā

17.04.2019