Gotika

Gotikas stils attīstījās no romānikas. Tā pirmsākumi datējami ar 12. gadsimta 2. ceturksni, bet vēlākās izpausmes Ziemeļeiropā vērojamas pat 16. gadsimtā.

Gotiku arhitektūrā ievadīja Sv. Denī abatijas būvniecība Parīzē, kur romānisko pusloka velvju vietā pirmoreiz tapa smailarkas velves. Arhitektūra būtiski ietekmēja ornamentiku – tajā aizgūti smailarkas motīvi un ar cirkuli veidoti ornamenta varianti, t. s. masverks, divlapis, trīslapis un sarežģītākas formas.

Mēbeļu fragmenti ar gotisko kroku ornamentu. Vācija, 15. gs. 2. puse

Mēbeļu fragmenti ar gotisko kroku ornamentu. Vācija, 15. gs. 2. puse

Gotikas laika dzīvojamās telpās nebija daudz mēbeļu. Mantas parasti glabāja lādēs, un tikai dažās Eiropas zemēs darināja skapjus. Gotikas beigu posmā Francijā un Centrāleiropas ziemeļos parādījās grezni bufetes skapji.

Lāde ar vēlīnās gotikas (galos) un agrīnās renesanses ornamentu. Vācija, 16. gs. 1. puse

Lāde ar vēlīnās gotikas (galos) un agrīnās renesanses ornamentu. Vācija, 16. gs. 1. puse

Sēdēšanai biežāk lietoja solus, nevis krēslus. Ar kokgriezumiem bagātīgi rotātu krēslu mēdza likt blakus gultai. Laikmetam raksturīgi vienkārši saliekamas konstrukcijas galdi. Greznus, kokgriezumiem rotātus galdus sāka darināt gotikas beigu posmā Dienvidvācijā – tos lika telpas vidū.

Krēsls ar kokgriezuma atzveltni (t. s. "zemnieku krēsls"). Kurzeme, 17. gs. 1. puse

Krēsls ar kokgriezuma atzveltni (t. s. “zemnieku krēsls”). Kurzeme, 17. gs. 1. puse

Izcilākie sudrabkaļu darbi tapuši pēc baznīcu pasūtījuma. Tie ir liturģiskie trauki – Sv. Vakarēdiena kausi, monstrances, relikvāriji. Sudrabkaļu sasniegumi vienkāršotā veidā atspoguļojās alvas amatniecībā – no alvas darināja lielāko daļu ikdienā lietojamo trauku. Keramiķi tolaik izgatavoja ļoti vienkāršus sadzīves priekšmetus.

Svētā Vakarēdiena kauss gotiskā formā. Kurzeme (?), 1646

Svētā Vakarēdiena kauss gotiskā formā. Kurzeme (?), 1646

Kristāmbļoda ar Marijas pasludināšanas ainu. Vācija, Nirnberga, 16. gs.

Kristāmbļoda ar Marijas pasludināšanas ainu. Vācija, Nirnberga, 16. gs.

Latvijā no gotikas laika saglabājies ļoti maz tēlotājas un dekoratīvi lietišķās mākslas darbu, toties netrūkst nozīmīgu arhitektūras pieminekļu – Rīgas Doms, Rīgas Sv. Pētera baznīcas altārgals, Rīgas Sv. Jāņa baznīcas velves un rietumu puses zelminis un Rīgas Sv. Jēkaba baznīca. Par Livonijas ordeņa arhitektūras līmeni gotikas beigu posmā liecina smalkas detaļas Cēsu pils drupās, bet par Rīgas arhibīskapam piederošām celtnēm – apdares detaļas Raunas pilī.

Lustra ar vāravas figūru no Gramzdas baznīcas. Kurzeme, 1596

Lustra ar vāravas figūru no Gramzdas baznīcas. Kurzeme, 1596

Senākais eksponāts, kas apskatāms Rundāles pils muzeja ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”, ir sakramentu skapīša durvis, saglabājušās no 15. gadsimta.

Sakramentu skapīša durvis. Vācija, 15. gs.

 

Pēdējās izmaiņas
17.02.2017

Uz augšu