Gotika

Gotikas stils attīstījās no romānikas. Tā pirmsākumi datējami ar 12. gadsimta 2. ceturksni, bet vēlākās izpausmes Ziemeļeiropā vērojamas pat 16. gadsimtā. Arhitektūrā gotiku  ievadīja Sv. Denī abatijas būvniecība Parīzē, kur romānisko pusloka velvju vietā pirmoreiz tika būvētas smailarkas velves. Arhitektūra būtiski ietekmēja ornamentiku – tajā aizgūti smailarkas motīvi un ar cirkuli veidoti ornamenta varianti, piemēram, t. s. masverks, divlapis, trīslapis un sarežģītākas formas.

7497-1a
Galda rotājums ar koralli. Vācija (?), 16. gs. sākums
7497-2a
Galda rotājums ar koralli. Vācija (?), 16. gs. sākums
Mēbeļu fragmenti ar gotisko kroku ornamentu. Vācija, 15. gs. 2. puse
Mēbeļu fragmenti ar gotisko kroku ornamentu. Vācija, 15. gs. 2. puse

Gotikas laika dzīvojamās telpās nebija daudz mēbeļu. Mantas parasti glabāja lādēs, un tikai dažās Eiropas zemēs darināja skapjus. Gotikas beigu posmā Francijā un Centrāleiropas ziemeļos parādījās grezni bufetes skapji.

_MG_0159
Bufete ar gotisku ornamentu. Ziemeļrietumvācija, 16. gs. sākums
7477a
Lādīte ar vēlās gotikas ornamentu (galos) un agrīnās renesanses ornamentu. Vācija, 16. gs. 1. puse

 

 

Sēdēšanai biežāk lietoja solus, nevis krēslus. Ar kokgriezumiem bagātīgi rotātu krēslu mēdza likt blakus gultai. Laikmetam raksturīgi vienkārši saliekamas konstrukcijas galdi. Greznus, kokgriezumiem rotātus galdus sāka darināt gotikas beigu posmā Dienvidvācijā – tos lika telpas vidū.

Izcilākie sudrabkaļu darbi tapuši pēc baznīcu pasūtījuma. Tie ir liturģiskie trauki – Sv. Vakarēdiena kausi, monstrances, relikvāriji. Sudrabkaļu sasniegumi vienkāršotā veidā atspoguļojās alvas amatniecībā – no alvas darināja lielāko daļu ikdienā lietojamo trauku. Keramiķi tolaik izgatavoja ļoti vienkāršus sadzīves priekšmetus.

Svētā Vakarēdiena kauss gotiskā formā. Kurzeme (?), 1646
Svētā Vakarēdiena kauss gotiskā formā. Kurzeme (?), 1646
1717
Svētā Vakarēdiena kauss un patēna no Rīgas Sv. Jāņa baznīcas. Rīga, 15. gs.

 

Kristāmbļoda ar Marijas pasludināšanas ainu. Vācija, Nirnberga, 16. gs.
Kristāmbļoda ar Marijas pasludināšanas ainu. Vācija, Nirnberga, 16. gs.

Latvijā no gotikas laika saglabājies ļoti maz tēlotājas un dekoratīvi lietišķās mākslas darbu, toties netrūkst nozīmīgu arhitektūras pieminekļu – Rīgas Doms, Rīgas Sv. Pētera baznīcas altārgals, Rīgas Sv. Jāņa baznīcas velves un rietumu puses zelminis un Rīgas Sv. Jēkaba baznīca. Par Livonijas ordeņa arhitektūras līmeni gotikas beigu posmā liecina smalkas detaļas Cēsu pils drupās, bet par Rīgas arhibīskapam piederošām celtnēm – apdares detaļas Raunas pilī.

Senākais eksponāts, kas apskatāms Rundāles pils muzeja ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”, ir sakramentu skapīša durvis, saglabājušās no 15. gadsimta.

Lustra ar vāravas figūru no Gramzdas baznīcas. Kurzeme, 1596
Lustra ar vāravas figūru no Gramzdas baznīcas. Kurzeme, 1596
Nezināms mākslinieks. Vācija. Svētā Sakramenta skapīša durvis ar Ciešanu Kristus figūru. 15.gs.
Svētā Sakramenta skapīša durvis. Austrumprūsija, 15. gs. beigas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

16.05.2018