Latvijā darinātie priekšmeti

Nozīmīgu vietu Latvijas mākslā ieņem sudraba izstrādājumi. Simtiem amatnieku nelielajā Latvijas teritorijā spēja nodrošināt savu eksistenci ar dārgmetālu apstrādi – galvenokārt sudrabkaļi, bet arī vairākas zeltkaļu dinastijas. Amatniecības centros Kurzemē (Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Bauskā u. c.) un Vidzemē (Rīgā, Cēsīs, Limbažos, Valmierā u. c.) dzīvoja un strādāja talantīgi dažādu tautību meistari, pārsvarā vācieši. Daudzi bija ceļojošie amatnieki, kas arodu bija apguvuši Minhenē, Augsburgā, Nirnbergā, Hamburgā, Dancigā vai Kēnigsbergā. Viņi Baltijā ieviesa Ziemeļvācijas vai Dienvidvācijas sudraba apstrādes tradīcijas, bet vienlaikus izkopa lokālās. Izpildot turīgo pasūtītāju pieprasījumu, nereti izmantoja izcilas kvalitātes sudrabu, arī ar zelta pārklājumu. Rundāles pils muzeja ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam” apskatāmi gan dažādu stilu sudraba galda piederumi, trauki un sadzīves priekšmeti, gan sakrālie sudraba izstrādājumi – kausi, oblātu kārbiņas, upurtrauki, svečturi, altāra vāzes.

Alva Latvijas teritorijā sākotnēji lietota rotu darināšanai, bet alvas trauki izplatījās, attīstoties feodālisma kultūrai. Līdz XIV gs. ar alvu turpināja strādāt galvenokārt vietējie rotkaļi, vēlāk alvas lējēja amats kļuva par vācu izcelsmes meistaru privilēģiju. No XIII līdz XX gs. alvas apstrāde notika Rīgā un Kurzemē – Jelgavā, Kuldīgā, Grobiņā, Liepājā. Nav zināms neviens alvas lējējs no Vidzemes vai Latgales.
Alvu Latvijā ieveda no Anglijas, Kurzemē – arī no Norvēģijas. Tas ir mīksts metāls ar zemu kušanas temperatūru, kas labi padodas apstrādei un savienošanai ar citiem metāliem, ir izturīgs pret gaisa un mitruma iedarbību, turklāt saskarsmē ar pārtikas produktiem neveido kaitīgus savienojumus. Taču aukstuma ietekmē (jau –18˚C) sākas sairšanas process, kurā alva pārvēršas pulverī. Alvas trauku lietošanas ilgums vidēji bija 30 gadu, pēc tam tos deva meistariem pārkausēšanai. Abu pēdējo īpatnību dēļ līdz mūsdienām saglabājies diezgan maz seno alvas izstrādājumu. Rundāles pils muzeja ekspozīcijā apskatāmi gan trauki, gan sakrālie priekšmeti.

Par Latvijas mēbeļu meistaru māku liecina dažādu stilu krēsli, skapji, galdi un lādes. 

Pēdējās izmaiņas
10.03.2017

Uz augšu