1740. gadā atvēra porcelāna manufaktūru Vensennas pilī. 1756. gadā ar karaļa Luija XV favorītes marķīzes de Pompadūras gādību to paplašināja un pārcēla uz Sevru. Līdz 1769. gadam tur ražoja t. s. mīksto porcelānu, bet 1769. gadā līdz ar kaolīna atradņu apguvi sākās cietā porcelāna ražošana. Sevras manufaktūras izstrādājumi bija dārgi, un tādi tie palikuši līdz mūsdienām. Produkcijas marķēšanai lieto divus pretēji savītus burtus „L”.
Sevrā ieviesa vairākus jauninājumus – reljefu zelta gleznojumu uz zemglazūras kobalta fona, “Pompadūras rozā” un vienmērīgu sīku motīvu izvietojumu pa visu priekšmetu. Sevras ziedu gleznojumi ir mērogā, kolorītā un kompozīcijā atturīgāki nekā vācu zemju porcelāna izstrādājumos.
Sevras manufaktūras elitārais raksturs un izstrādājumu dārdzība izraisīja daudzu mazu manufaktūru veidošanos, visvairāk Parīzes apkaimē. Ne visas savu produkciju marķēja, tāpēc mākslas tirdzniecībā nereti figurē vienkārši “Parīzes porcelāns”. Izcilību sasniedza Žana Batista Lokrē manufaktūra La Courtille, kas atradās La Basse Courtille kvartālā Parīzes priekšpilsētā. Tur darinātās figurālās grupas no biskvīta (neglazēta) porcelāna spēj konkurēt ar Sevras izstrādājumiem.
24.10.2017