Renesanse un manierisms

Renesanse Itālijā

Renesanses māksla veidojās Itālijā 14. gadsimtā, vispirms glezniecībā un tēlniecībā. Tikai 15. gadsimta sākumā Florencē renesanse parādījās arhitektūrā – Filipo Bruneleski projektētajās ēkās. Gotisko smailarku nomainīja pusloks, ornamenta galvenais motīvs bija akanta lapu vijums, bet vēlāk arī t. s. kandelabra motīvs – vertikāla kompozīcija no akanta vijumiem, vāzēm un figūriņām. Renesanses beigu posmā no Romas interjeru dekora aizguva grotesku – plašu kompozīcijas shēmu, kas atdarina fantastisku dārza paviljonu ar kolonniņām, augu vītnēm, vāzēm, cilvēku un dzīvnieku figūrām.

Rafaela un Džovanni da Udines freskas (1517-1518) fragments Villa Farnesina Romā. Nezināma mākslinieka zīmējums. 19. gs. sāk.

Rafaela un Džovanni da Udines freskas (1517-1518) fragments Villa Farnesina Romā. Nezināma mākslinieka zīmējums. 19. gs. sāk.

“Kāzu lādīte”. Itālija, Venēcija, Embriaki ģimenes darbnīca, 15. gs. sākums

“Kāzu lādīte”. Itālija, Venēcija, Embriaki ģimenes darbnīca, 15. gs. sākums

Galvenā itāļu renesanses mēbele bija lāde cassone. Lādes rotāja apgleznojot (to darījis pat Sandro Botičelli) vai ar kokgriezumiem (parasti izmantoja riekstkoku). 16. gadsimta lādes pēc formas un dekora līdzinājās Romas marmora sarkofāgiem. 16. gadsimta sākumā sāka darināt skapjus, bet beigās – kumodes.

Cassone pildiņi ar renesanses arabeskas ornamentu. Itālija, 16. gs. vidus

Cassone pildiņi ar renesanses arabeskas ornamentu. Itālija, 16. gs. vidus

Sols-lāde Cassa panca ar renesanses arabeskas ornamentu. Itālija, 16./19. gs.

Sols-lāde Cassa panca ar renesanses arabeskas ornamentu. Itālija, 16./19. gs.

Zināmi divi itāļu renesanses krēslu tipi: t. s. sgabello (kokgriezuma konstrukcija ar cietu sēdekli un atzveltni) vai t. s. Dantes krēsls (sedia dantesca), kas atdarināja romiešu kurulisko krēslu (x veida salokāms sēdeklis ar auduma sloksnes atzveltni).

Krēsls sgabello. Itālija, 16. gs. (apakšdaļa) un 19. gs. (atzveltne)

Krēsls sgabello. Itālija, 16. gs. (apakšdaļa) un 19. gs. (atzveltne)

No 15. līdz 16. gadsimtam Itālijā darināti izcili fajansa priekšmeti – gan aptiekas trauki albarello, gan ikdienā lietojami šķīvji. Fajansa nosaukums saistīts ar Faencu – pilsētu Itālijā, kas bija viens no galvenajiem keramikas centriem. Stikla rūpniecība koncentrējās Murano salā.

Aptiekas trauki albarello. Itālija, Deruta (?), 17. gs. 1. puse

Aptiekas trauki albarello. Itālija, Deruta (?), 17. gs. 1. puse

 

Fajansa šķīvis alzata. Itālija, Urbino, Patanaci darbnīca. 17. gs. sākums

Fajansa šķīvis alzata. Itālija, Urbino, Patanaci darbnīca. 17. gs. sākums

Livonijas valstiņu politiskais sabrukums un Livonijas karš nevarēja sekmēt mākslas attīstību Latvijas teritorijā, un renesanses elementi parādījās tikai kā atsevišķi dekoratīvi iespraudumi, jo būvniecība nebalstījās uz klasiskā ordera principiem. Renesanses detaļas atrodamas Kurzemes bīskapa Piltenes pils drupās. Ordera arhitektūra Latvijā ienāca tikai renesanses beigās kā ziemeļu manierisms.

Manierisms

16. gadsimta otrajā ceturksnī sākās itāļu renesanses vēlīnā stadija, kas daļēji saistās ar renesanses ideālu un mākslas harmonijas noliegumu. Tā laika glezniecību un tēlniecību raksturo formas izsmalcinātība, tieksme pārsteigt ar cilvēka ķermeņa deformāciju, kompozīcijas dinamismu un krāsu spilgtumu. Arhitektūrā manierisms izpaudās kā ordera sistēmas ignorēšana un dekora pārsvars pār konstruktīvo loģiku (Džulio Romano un Federico Cukaro celtnes). Ornamenti akcentē dīvaino un šausminošo, bija iecienīti sirreālistiski efekti un detaļu sablīvējumi.

Lietišķajā mākslā dominēja greznība, formu un materiālu daudzveidība, detaļu pārbagātība.

Mājas altāris ar Sv. Hieronīmu. Vācija, ap 1600

Mājas altāris ar Sv. Hieronīmu. Vācija, ap 1600

Astronomiskais galda pulkstenis. Vācija, Nirnberga, Kaspars Bušmans, 17. gs. sākums
Astronomiskais galda pulkstenis. Vācija, Nirnberga, Kaspars Bušmans, 17. gs. sākums

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 Īpaši izceļas kabineti – greznuma mēbeles, parasti darinātas no melnkoka ar ziloņkaula inkrustācijām, dārgmetāla un pusdārgakmeņu mozaīkām, sudrabkaluma aplikācijām.

Kabinets ar krāsaina akmens un pusdārgakmeņu ielaidumiem. Ziemeļitālija vai Dienvidvācija, 17. gs. 2. puse

Kabinets ar krāsaina akmens un pusdārgakmeņu ielaidumiem. Ziemeļitālija vai Dienvidvācija, 17. gs. 2. puse

Manierisma laikā bija iecienīti lieli telpu dekori – vāzes un grezni sienas šķīvji ar groteskas ornamentu (Urbino manufaktūra Itālijā).

Francijā renesanses māksla tīrā veidā pastāvēja neilgu laiku. Jau 16. gadsimta 2. ceturksnī sākās meklējumi manierisma stilā. 16. gadsimta 30. gados, piedaloties Fontenblo pils tapšanā, itāļu mākslinieku grupa (Rosso Fiorentino, Frančesko Primatičo u. c.) Francijā radīja izcilu manierisma dekoratīvo mākslu, kurā ietilpa arī šī stila ornamentālā struktūra – rolverka ornaments. Asprātīgas variācijas par rolverka tēmu redzamas grafiķa Renē Buavēna un arhitekta Žaka Andrē Diserso darbos.

Franču manierisma iecienītākā mēbele bija dresuārs – bufetes tipa skapis. Parīzē dresuārus rotāja ar tievām kolonniņām un intarsētiem ornamentiem, bet Burgundijā tie ieguva pārbagātu kokgriezuma dekoru ar manierisma maskām, fantastiskām dzīvnieku figūrām un rolverka ornamentu.

Savdabīgākie franču renesanses un manierisma keramikas izstrādājumi tapuši emaljas tehnikā. Limožas meistari smalkā gleznojuma tehnikā darināja dekoratīvos šķīvjus, kannas, krūzes un plaketes, zeltītu un polihromu dekoru pretstatot melnam fonam. Manierisma tieksmi uz dīvaino un šausminošo ilustrē keramikas meistara Bernāra Palisī akmens masas izstrādājumi ar reljefiem naturālistiskiem zivju un rāpuļu attēliem.

Krūze ar emaljas gleznojumu. Francija, Limoža, Pjēra Reimona darbnīca, 16. gs. 2. puse

Krūze ar emaljas gleznojumu. Francija, Limoža, Pjēra Reimona darbnīca, 16. gs. 2. puse

Renesanse un manierisms Nīderlandē un Vācijā

Gobelēna apmale. Flandrija, Brisele, Jakoba Gēbelsa darbnīca, ap 1600

Gobelēna apmale. Flandrija, Brisele, Jakoba Gēbelsa darbnīca, ap 1600

Vācu zemēs 16. gadsimta sākumā izteiksmīgākie renesanses ornamenti redzami Heinriha Aldegrēvera un Daniela Hopfera gravīrās.

Gadsimta otrajā pusē spilgti izpaudās manierisms. Vācu mākslinieki pārņēma nīderlandiešu grafiķu Kornelisa Bosa, Kornelisa Florisa un arhitekta Hansa Vredemana de Vrīsa rolverka ornamenta paraugus. 16. gadsimta beigās vācu mākslinieks Vendels Dīterlins tos izvērsa galēji fantastiskās, pat baisās kompozīcijās. Dīterlina idejas īstenotas arī dažās celtnēs, piemēram, Bikeburgas pilī.

17. gadsimta sākumā attīstījās manierisma ornamenta nākamā stadija – t. s. auss skrimstalas ornaments. Tajā lietots no auss formas atvasināts motīvs, ko vācieši sauc par ‘Knorpelwerk’ un ‘Ohrmuschelwerk’, bet holandieši – par ‘kwabornament’. To radīja holandiešu sudrabkalis un grafiķis Ādams van Vianens, bet līdz galējībai noveda Johanness Lutma. Holandē auss skrimstalas ornaments sadzīvoja ar agrīno baroku, bet 17. gadsimta 3. ceturksnī saplūda ar volūtām un akanta lapas motīvu, izveidojot tīru baroka ornamentiku.

Bufetes skapis ar auss skrimstalas ornamentu. Ziemeļvācija, 17. gs. 2. ceturksnis

Bufetes skapis ar auss skrimstalas ornamentu. Ziemeļvācija, 17. gs. 2. ceturksnis

Baznīcu kokgriezumus un mēbeļu dekorus Vācijā ietekmēja ap 1650. gadu Nirnbergā izdotā Frīdriha Unteiča paraugu grāmata. Izcilas renesanses mēbeles tapušas Dienvidvācijā, īpaši Augsburgā, kur tēlnieka un grafiķa Pētera Fletnera gravīras kalpoja par paraugu lieliem kokgriezuma skapjiem. Vācijas ziemeļdaļā ierosmes nāca no Nīderlandes, un bufetes skapju gotiskais, konstruktīvais tips tika papildināts ar smalku akanta vijumu, ko aizguva no gravīrām.

Sākoties manierisma stadijai, dienvidvācu mēbeles un pat interjerus (sienu un griestu paneļus) rotāja ar sarežģītām intarsiju kompozīcijām, kur arhitektūras elementi savijās ar rolverka ornamentu. Iecienītākā manierisma mēbele – kabinets – Augsburgā un Nirnbergā kļuva par pieprasītu eksportpreci. Kabinetu pamatmateriāls bija melnkoks, galvenais rotājuma veids – smalka arabesku inkrustācija ar ziloņkaulu. Īpatnēji manierisma plastikas paraugi tapa Šlēzvigā-Holšteinā, kur skapju un bufetes skapju centrālais rotājums bija kokgriezuma ciļņi ar reliģiskām vai mitoloģiskām tēmām.

Kabinets ar ziloņkaula inkrustācijām. Vācija, Augsburga, 17. gs. vidus

Kabinets ar ziloņkaula inkrustācijām. Vācija, Augsburga, 17. gs. pirmā puse

Kabinets ar ziloņkaula inkrustācijām. Dienvidvācija, 17. gs. 1. puse

Kabinets ar ziloņkaula inkrustācijām. Dienvidvācija, 17. gs. sākums

Renesanses un manierisma dekors nereti rotā vācu zemēs ļoti izplatītu produkciju – no akmens masas darinātus vīna un alus traukus ar reljefu dekoru, ko klāj brūna vai zila glazūra. Tie tapuši galvenokārt Rērenā, Frehenā, Vestervaldē. Šā perioda vācu stikla izstrādājumus rotā emaljas virsglazūras gleznojums, taču tika imitēti arī trauslie itāļu stikla ražojumi ar stikla pavediena dekoru un krāsainām detaļām.

„Bārdainā vīra krūze”. Vācija, Frehena, 17. gs. sāk.

„Bārdainā vīra krūze”. Vācija, Frehena, 17. gs. sāk.

Krūze ar reljefu dekoru "Zemnieku deja". Beļģija, Rērena, 16. gs. beigas

Krūze ar reljefu dekoru “Zemnieku deja”. Beļģija, Rērena, 16. gs. beigas

Krūze ar alvas vāku. Vācija,  Vestervalde, 17. gs. sākums

Krūze ar alvas vāku. Vācija, Vestervalde, 17. gs. sākums

Latvijā izsmalcinātajai un greznajai manierisma mākslai trūka priekšnoteikumu un plašāka pasūtītāju loka. Tā varēja izpausties tikai Kurzemes hercoga galmā (hercoga galma galdnieks Tobiass Heincs) un Kurzemes baznīcu kokgriezuma iekārtās. Zlēku, Ēdoles un Jaunpils baznīcu iekārta izceļas ar virtuozu auss skrimstalas ornamentu. Rīgā H. Vredemana de Vrīza grafikas iespaids redzams Sv. Jāņa baznīcas altārtelpā un Melngalvju namā, bet Jelgavā – Sv. Trīsvienības un Sv. Annas baznīcā. Renesanses un manierisma periodā Latvijā izcilību sasniedza sudrabkaļi. Neatpalika arī alvas un bronzas meistari, par ko liecina Rīgas Sv. Pētera baznīcas grīdas svečturis, ko 1596. gadā darinājis Rīgas bronzas lējējs Hanss Meijers.

Pēdējās izmaiņas
22.02.2017

Uz augšu