Dārza vēsture

Parks ieplānots uz dienvidiem no pils, tajā iekļaujot arī tuvējo mežu, kura augstie koki veidoja iespaidīgu fonu tikai 10 ha lielajam regulārajam franču dārzam. Rastrelli projekts ar sarežģīto aleju, bosketu un pergolu tīklu attāli atgādina Versaļas parka uzbūvi.

Arhīvu dokumenti sniedz plašas ziņas par dārza veidošanu, bet par augu izvēli var spriest pēc atsevišķiem dokumentiem, kuros minēti hercogam piegādātie vai konfiscētie oranžērijas augi un dārza puķes. Tie liecina, ka Kurzemes hercogistē audzēti 18. gadsimta dārzu veidošanas rokasgrāmatās ieteiktie augi, neņemot vērā nepiemērotus klimatiskos apstākļus. Hercoga augļudārzos auga pat aprikozes un persiki. Līdz 1739. gadam Rundāles pils parkā bija iestādītas 32 818 liepas, 500 kastaņas, 188 ozoli, bet augļu dārzā – 95 bumbieres, 1555 ābeles, 40 plūmes, 20 ķirši.

Otrajā pils celtniecības periodā (1763–1768) darbi parkā turpinājās. 1767. gadā izveidoti strūklaku baseini, 1768. gadā izrakts dīķis kanālu apgādei ar ūdeni. Ap 1777. gadu ierīkoti divi augļu dārzi, apiņu dārzs un “Vīna kalns”, 1787. gadā – aprikožu un persiku dārzi. No 1774. gada līdz 1781. gadam ap parku uzbūvēja kleķa mūri.

Pēc Kurzemes hercogistes likvidēšanas 1795. gadā pils nonāca grāfa Valeriana Zubova īpašumā. Muižas dienestā bija viens dārznieks un divi dārznieka palīgi. Dokumenti liecina, ka 1802. gadā pie mūra bija augļu dārzi ar persikiem, aprikozēm, bumbieriem, plūmēm, vīnogām. Pieminēta kastaņu aleja un liels zvērudārzs.

Regulārais parks ap 1820. gadu. F. Krauzes litogrāfija pēc F. Baha zīmējuma

 

Regulārais parks ar zālienu partera daļā, papelēm un eglēm. Foto, 1875

Rundāles pils parku neskāra 19. gadsimta Eiropas modes tendence regulāro dārzu vietā veidot ainavu parkus. 1974. gadā veiktā koku inventarizācija un kartogrāfija atklāja, ka Rastrelli plānojums ir atkārtots visos 19. gadsimta stādījumos. Mainīta tikai partera daļa, izveidojot apaļas puķu dobes un iestādot papeļu apli un dažas egles. 1882. gadā parkā bijušas cirptu koku alejas.

Parka stādījumu un celiņu uzmērojums, kas liecina par 19. gs. stādījumu atbilstību Rastrelli projektam. E. Krauklis. 1974

Parku regulāri kopa līdz Pirmajam pasaules karam, vēlāk tas aizauga. Nelieli sakopšanas darbi veikti 20. gadsimta 30. gados, kad Latvijas Pieminekļu valde Rundāles parku iekļāva valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Tolaik iztīrīja kanālus, izcirta bojātos kokus, laboja celiņus, izveidoja parteru un zāliena laukumus ar dīķi centrā.

Regulārais parks. Foto, 1934

Pēc Otrā pasaules kara parterā ierīkoja sporta laukumus ar dīķi centrā. Centrālās alejas liepas nozāģēja atvašu audzēšanai.

Pāraugušu cirpto liepu aleja no meža parka uz pili. Foto, ap 1973
Regulārais parks. Foto 1974

 

19.04.2018