Pils ansambļa teritorija

 

Pils ansambļa teritorija aizņem 72 hektārus un ietver pili ar kariešu pagalmu un staļļu kompleksu, baroka dārzu, meža parku, bijušo Rundāles muižas vietu ar senās Grothusu pils pamatiem un mūsdienās ierīkotajām auto stāvvietām, kroga ēku ar saimniecības pagalmu, augļu dārzus, kokaudzētavu, kanālus ar dīķi, kā arī piebraucamos ceļus.

Rundāles pils teritorija. Skats dienvidaustrumu virzienā.

Rundāles pils teritorija. Skats uz ziemeļiem Mežotnes virzienā.

Mežaparks
Rundāles pils mežaparks aizņem 32 ha lielu platību. F. B. Rastrelli projektā redzams, ka sākotnēji tas bijis daudz lielāks, jo pils bija vienlaikus hercoga vasaras rezidence un medību pils. 19. gadsimtā mežaparka austrumu pusē koki izzāģēti un iekoptas druvas. Divi centrālie priekšējie kvartāli iezīmēti kā Pastaigu bosketi ar krustveida celiņiem. Centrālajā alejā F. B. Rastrelli projektējis kādu celtni, iespējams, belvederu – skatu torni. Hercoga laikā šajā mežā izcirta alejas  un  iestādīja liepas, ošus, pīlādžus un ozolus.

Mūsdienās mežaparks ir pārpurvojies, ošu audzes slimas, vairākums seno koku vētrās izgāzušies.

Ir izstrādāta mežaparka atjaunošanas programma, kas ietver meža atjaunošanu (30% bojā gājušo koku ir jānomaina), meliorāciju un aleju ceļu veidošanu. Plānots uzcelt belvederu, ierīkot telšu vietas un izjādes ceļus. Pastaigu bosketu izveide sākta 2009. gadā.

Izmantojot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kurus piešķīra Kultūras ministrija, veikta mežaparka sanācija. Izcirsti visi slimie oši un satrupējušās apses. Daļēji pabeigta mežaparka meliorācija, un 2014. gadā sākta intensīva meža atjaunošana.

Augļu dārzi
Līdztekus baroka dārza veidošanai jau 1738. gadā pie Rundāles pils sāka stādīt augļu dārzus. Bija pasūtītas ābeles, bumbieres, plūmju un ķiršu koki. No 1767. līdz 1787. gadam tajos auga arī persiki un aprikozes, kuru ieziemošanai katru gadu sagādātas sūnas un salmu segas.

Paredzēts veikt pašreizējo triju augļu dārzu rekonstrukciju atbilstoši arhīva dokumentiem,  austrumu pusē izveidojot vēsturisku augļu dārzu ar hercoga Pētera dārzos augušajām augļu koku un ogu krūmu šķirnēm. Rietumu puses dārzs būs veltīts Latvijas mūsdienu selekcijas sasniegumu demonstrēšanai un Latvijā 19. gadsimtā iecienītu šķirņu rādīšanai.

Kanāli un dīķis
Pils teritoriju ietver divas nelielas upītes – Bērstele un Īslīce. Trešā – Dzirnupīte – mūsdienās kļuvusi par sīku strautu.   Kanāli tika rakti tajā pašā laikā, kad tika veidoti dārzi, lai tie ne tikai ierobežotu, bet – galvenokārt – pasargātu teritoriju no pārpurvošanās.

Dīķis pils celtniecības laikā tika paplašināts un savienots ar kanāliem. Dīķa vidū izveidota saliņa. Tagad pa dīķi iespējams vizināties ar laivu. Uz saliņas iecerēta brīvdabas estrāde.

DSC03015Siltumnīcas un oranžērija
Vēsturiskās siltumnīcas atradušās pie kleķa žoga pils baroka dārza ziemeļu malā. Hercoga laika siltumnīcas apkures kanāls atrasts pie žoga austrumu pusē, bet 19. gadsimta siltumnīcas apkures kanāls – no ķieģeļiem mūrētas arkādes rietumu pusē. Pēc kleķa žoga atjaunošanas siltumnīcas tiks izbūvētas sākotnējās vietās. 1740. gadā hercogam konfiscētā īpašuma aprakstos minēti hercoga oranžērijās audzētie augi. 1852. gada inventarizācijā aprakstīti grāfu Šuvalovu oranžērijas augi. 19. gadsimta oranžērija izveidota ēkā pie kroga dīķa malā, kur blakus atrodas mūsdienās pils dārza puķu audzēšanai celtās siltumnīcas.

Dārznieka māja
Dārznieka māja sākotnēji būvēta kā oranžērijas paviljons – ēkas rietumu daļā atrastas apkures kanālu paliekas un siltumnīcu pamati. 19. gadsimtā ēka pagarināta un izveidota dārznieka mītne. Ēkas arhitekts – Severīns Jensens. Ēka restaurēta no 1998. līdz 2000. gadam.

Pēdējās izmaiņas
07.12.2016

Uz augšu