Pils ansambļa teritorija

Pils ansambļa teritorija aizņem 72 hektārus. Tajā atrodas pils ar kariešu pagalmu un staļļu kompleksu, baroka dārzs, mežaparks, bijušās Rundāles muižas vieta ar senās Grothusu pils pamatiem un mūsdienās ierīkotajām auto stāvvietām, kroga ēka ar saimniecības pagalmu, augļu dārzi, kokaudzētava, kanāli ar dīķi, kā arī piebraucamie ceļi.

Rundāles pils teritorija – skats dienvidaustrumu virzienā

Rundāles pils teritorija – skats uz ziemeļiem Mežotnes virzienā

Mežaparks

Mežaparks

Rundāles pils mežaparks aizņem 32 ha. Frančesko Rastrelli projektā redzams, ka sākotnēji tas bijis daudz lielāks, jo Rundāles pils bija gan hercoga vasaras rezidence, gan medību pils. 19. gs. mežaparka austrumu pusē kokus izzāģēja un iekopa druvas. Divi centrālie priekšējie kvartāli iezīmēti kā Pastaigu bosketi ar krustveida celiņiem. Centrālajā alejā Rastrelli projektējis kādu celtni, iespējams, belvederu – skatu torni. Hercogu laikā mežaparkā izcirta alejas un iestādīja liepas, ošus, pīlādžus, ozolus.

Mūsdienās mežaparks ir pārpurvojies, ošu audzes slimas, liela daļa seno koku vētrās izgāzušies. Izstrādāta atjaunošanas programma, kas ietver meža atjaunošanu (30% bojā gājušo koku ir jānomaina), meliorāciju un aleju ceļu veidošanu. Plānots uzcelt belvederu, ierīkot telšu vietas, izjādes ceļus. Pastaigu bosketu izveide sākta 2009. gadā.

Izmantojot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, kurus piešķīra Kultūras ministrija, veikta mežaparka sanācija. Izcirsti slimie oši un satrupējušās apses, daļēji veikta meliorācija. 2014. gadā sākta intensīva meža atjaunošana.

Augļu dārzi

Ābeļdārzs

Jau 1738. gadā pie Rundāles pils sāka stādīt augļu dārzus – ābeles, bumbieres, plūmju un ķiršu kokus. No 1767. līdz 1787. gadam te auga arī persiki un aprikozes, kuru ieziemošanai katru gadu sagādātas sūnas un salmu segas.

Paredzēts veikt pašreizējo triju augļu dārzu rekonstrukciju atbilstoši arhīva dokumentiem,  austrumu pusē izveidojot vēsturisku augļu dārzu ar hercoga Pētera dārzos augušajām augļu koku un ogu krūmu šķirnēm. Rietumu puses dārzā redzēsim Latvijas mūsdienu selekcijas sasniegumus un 19. gs. Latvijā iecienītas šķirnes.

Pils dīķis ar saliņu

Kanāli un dīķis
Pils teritoriju ietver divas upītes – Bērstele un Īslīce. Vēl viena upīte – Dzirnupīte – mūsdienās kļuvusi par sīku strautu. Kanāli izrakti, kad tika veidoti dārzi, lai teritoriju ierobežotu un pasargātu no pārpurvošanās. Dīķis pils celtniecības laikā tika paplašināts un savienots ar kanāliem, bet dīķa vidū izveidota saliņa. Tagad pa dīķi iespējams vizināties ar laivu. Uz saliņas iecerēta brīvdabas estrāde.

DSC03015

Rundāles pils oranžērija

Siltumnīcas un oranžērija
Vēsturiskās siltumnīcas atradās pie kleķa žoga baroka dārza ziemeļu malā. Hercoga laika siltumnīcas apkures kanāls atrasts pie žoga austrumu pusē, bet 19. gs. siltumnīcas apkures kanāls – ķieģeļu arkādes rietumu pusē. Pēc kleķa žoga atjaunošanas siltumnīcas tiks uzbūvētas sākotnējās vietās. Ziņas par hercoga oranžēriju augiem atrodamas 1740. gadā hercogam konfiscētā īpašuma aprakstos, savukārt 1852. gada inventarizācijā minēti grāfu Šuvalovu oranžērijas augi. Tagad “Grāfienes Šuvalovas oranžērija” izveidota ēkā blakus krogam un mūsdienās celtajām siltumnīcām, kas vajadzīgas pils dārza puķu audzēšanai.

Dārznieka māja

Dārznieka māja
Sākotnēji ēka būvēta kā oranžērijas paviljons (arhitekts Severīns Jensens), tās rietumu daļā atrastas apkures kanālu paliekas un siltumnīcu pamati. 19. gs. ēka pagarināta, izveidojot dārznieka māju. Tās restaurācija veikta no 1998. līdz 2000. gadam.

Pēdējās izmaiņas
13.07.2017

Uz augšu