Vēsturiskās rozes

Laukums nr. 1
 Kurzemes hercoga rožu dārzs

Šajā laukumā aug vēsturisko rožu kolekcijas senākā daļa, kas raksturo iespējamos Kurzemes hercoga dārzā augušo rožu veidus. No arhīvu ziņām zināms, ka hercogam Pēterim piegādāti 160 rožu stādi, no tiem 50 simtlapu rozes Rosa x centifolia, 30 franču rozes Rosa gallica, 30 Damaskas rozes Rosa x damascena un 30 raibas angļu rozes Rose d`Angleterre – Rose York and Lancaster. Augu atlase veikta, ievērojot laika periodu no vissenākajiem laikiem līdz hercogistes pastāvēšanas beigām 1795. gadā. Lielākais vairums ir sugu rožu formas, kurām vēsturiski piešķirti nosaukumi, kas ne vienmēr nozīmē atsevišķu šķirni. Stādījumi grupēti, ievērojot rožu sugu dalījumu: Gallijas roze (franču roze) Rosa gallica, baltā roze Rosa x alba, Damaskas roze Rosa x damascena, Ķīnas roze Rosa chinensis, simtlapu roze Rosa x centifolia, simtlapu sūnu roze R x centifolia muscosa un Portlandes roze Rosa x portlandica. Senās rozes atšķiras no mūsdienu rozēm ar sarkanās krāsas vēso vīna toni, ziedu formu un bieži ar ļoti spēcīgu smaržu.
Kolekciju paredzēts papildināt, meklējot vēl atbilstoša perioda stādus vēsturisko rožu audzētāju firmās un rozārijos.

Laukums nr. 2
Grāfa Zubova rožu dārzs

Laukumā tiek parādīta vēsturisko rožu kolekcija no 1800. līdz 1822. gadam, nosacīti atspoguļojot grāfa Valeriana Zubova un kņaza Platona Zubova valdīšanas laiku Rundāles pilī. Šī kolekcijas daļa ir precīzāk anotējama, jo ir saglabājušies daudzi vēsturiski rožu attēlojumi, apraksti un konkrētu rožu audzētāju vārdi, kas saistīti ar slaveno ķeizarienes Žozefīnes dārzu Malmezonā pie Parīzes.
Rožu izvietojums sadalīts pēc rožu sugu dalījuma principa: rozes, kas veidotas no vecākajām grupām – R. gallica, R. x damascena, R. x alba un R. chinensis. Portlandes roze R. x portandica izveidota, krustojot ‘Slater`s Crimson China’ ar rudens Damaskas rozi R. x damascena semperflorens. No jauna radusies Burbonas rožu grupa R. x bourbonica, kuras dabas veidotu hibrīdu 1817. gadā atrada Burbonas (Reunionas) salā un izveidoja Antuāns Žaks (Jacques), un nuazetroze R. Noisettiana, kuras aizsākumi meklējami ap 1819. gadu. Tā radusies no ‘Champney`s Pink Cluster’ sēklām, kuras Luijam Nuazetam (Noisette) uz Franciju atsūtīja no Dienvidkarolīnas.
Nozīmīgākie šā laika rožu audzētāji ir bijuši Žiljēns Aleksandrs Ardī (Hardy), Žans Pjērs Vibērs (Vibert), Žans Lafē (Laffay), Žaks Luī Desemē (Descemet) un Luī Klods Nuazets (Noisette). Laukumā ir daudzas rozes, kas aprakstītas ķeizarienes Žozefīnes rožu dārzā. Plaši pazīstami ir Pjēra Žozefa Redutē (Redouté) gleznotie šo rožu attēli.

Laukums nr. 3
Sugu rožu dārzs

Laukumā tiek veidota rožu sugu kolekcija, ievērojot rožu dalījumu sekcijās. Šajā rozārija pusē ir vecākās rožu sekcijas: 2. GALLICANAE ar R. gallica, R. x damascena un R. x alba, kuras ieveda un sāka kultivēt Eiropā Krusta karu laikā 13. gadsimtā, un R. x centifolia, kas izveidota Holandē laikā no 1580. līdz 1710. gadam, 3. CANINAE, 4. CAROLINAE un 5. CINNAMOMEAE, kā arī to formas un hibrīdi, kuri biežāk izmantoti rožu selekcijā.
Latvijā augošās sugas ir suņu roze R. canina, smaržlapu roze R. Rubiginosa – eglanteria, R. corymbifera, ādlapu roze R. cariifolia, ābolu roze R. Pomifera – villosa, tūbainā roze R. tomentosa no 3. sekcijas un rudā jeb maija roze R. majalis no 5. sekcijas. Rievainā roze Rosa rugosa, kuras dzimtene ir Japāna, Eiropā ievesta 1796. gadā; kļuvusi par Latvijas savvaļas rozi 19. gadsimtā. Savas krāšņuma un salcietības dēļ tā izmantota arī Latvijas rožu selekcijā.
Kopš 14. gadsimta sākuma līdz 18. gadsimtam Provēnā (Provins) Parīzes tuvumā no R. gallica, kuru sauca arī par aptiekas rozi, ieguva rožu eļļu. Laukumā apskatāma roze R. x damascena trigintipetala (Kazanlik), kura kopš 16. gadsimta beigām tiek speciāli audzēta Bulgārijā rožu eļļas iegūšanai.
4. sekcijā galvenokārt ir rozes, kas nākušas no Ziemeļamerikas. 5. sekcijas rožu vairums savvaļā aug Austrumāzijā.

Laukums nr. 36
Šuvālova pirmais rožu dārzs

Rundāles pilī visu 19. gadsimtu līdz pat 1914. gadam darbojušies dārznieki un pils dārzs ir ticis rūpīgi kopts. Šis vēsturisko rožu dārzs vienlaicīgi atspoguļo pils īpašnieku grāfu Šuvālovu dzīves laika pirmo posmu no 1823. līdz 1859. gadam un rāda lielu rožu daudzveidību, kas raksturo intensīvo rožu selekcijas darbu Eiropā un galvenās modes tendences. 1852. gada Rundāles inventāra sarakstā minētas simtlapu, daudzziedu, nuazetu un atkārtoti ziedošās rozes.
Rozes ir grupētas, ievērojot rožu sugu sekcijas. Šajā daļā bez tradicionālajām grupām apskatāmas arī kopš 1842. gada izdalīto remontanto hibrīdu grupa. Žans Lafē (Laffay) izveidoja izturīgu rozi remontanto hibrīdu ‘La Reine’, kas kļuva par mātes augu turpmākajām atkārtoti ziedošajām rozēm. Pazīstamākie selekcionāri ir Luijs Parmentjē (Parmentier), kas strādājis ar gallu (franču) rozēm, Žans Pjērs Vibērs (Vibert), kas bija pārņēmis Desemē rožu dārzu un strādāja ar dažādu rožu selekciju, un M. Robērs (Robert), kas galvenokārt veidojis sūnainās simtlapu rozes.

Laukums nr. 37
Šuvālova otrais rožu dārzs

Rundāles pilī visu 19. gadsimtu līdz pat 1914. gadam darbojušies dārznieki un pils dārzs ir ticis rūpīgi kopts. Šis vēsturisko rožu dārzs vienlaicīgi atspoguļo pils īpašnieku grāfu Šuvālovu dzīves laika otro posmu no 1860. līdz 1920. gadam un rāda lielu rožu daudzveidību, kas raksturo intensīvo rožu selekcijas darbu Eiropā un galvenās modes tendences.
Rozes ir grupētas, ievērojot rožu sugu sekcijas. Šajā daļā bez tradicionālajām grupām apskatāma arī remontanto hibrīdu grupa, tējas rozes, kas bija populāras no 1882. līdz 1910. gadam, agrīnie tējas rožu hibrīdi, daudzziedu rozes un vīteņrozes.
Pazīstamākie šā laika Francijas selekcionāri bija Luī Levēks (Levêque), Žilbērs Nabonāns (Nabonnand), kurš strādāja ar tējas rozēm, Pjērs Ožē (Oger), kas veidoja remontantos hibrīdus, Fransuā Lašarms (Lacharme), kas veidoja atkārtoti ziedošās rozes un Burbonas rožu hibrīdus, Eižens Verdjē (Verdier), kas veidojis sūnainās simtlapu rozes. Savukārt Žozefa Pernē-Dišē (Pernet-Ducher) nopelns ir dzelteno rožu radīšana, – viņš izveidoja jaunu Pernē jeb kapucīņu rožu grupu R. pernetiana. Strādājot ar 1838. gadā ievesto ‘Persian Yellow’, 1900. gadā viņš izveidoja dzeltenīgu tējhibrīdu ‘Soleil d`Or’. Žans Batists Gijo (Guillot) jaunākais 1867. gadā radīja pirmo tējhibrīdu ‘La France’, kas tiek uzskatīts par moderno rožu ēras sākumu.
Viljams Pols (Paul) Anglijā veidoja Ķīnas un Burbonas rozes hibrīdus, Rūdolfs Gešvinds (Geschwind) veidoja daudzziedu rozes R. multifora hibrīdus un tējhibrīdus. 20. gadsimta sākumā ar muskusa rožu R. moschata hibrīdu radīšanu nodarbojās Džozefs Pembertons un Pēteris Lamberts Vācijā.

Laukums nr. 38
Sugu rožu dārzs

Laukumā veidota rožu sugu kolekcija pēc rožu sekciju principa. Šajā rožu dārza pusē ir pārstāvētas 1. PIMPINELLIFOLIAE, 6. SYNSTYLAE, 7. INDICAE rožu sekciju rozes, kā arī to formas un hibrīdi, kuri biežāk izmantoti rožu selekcijā. Latvijas klimats neļauj parādīt 8. sekcijas BANKSIAE un 9. sekcijas LAEVIGATAE dienvidu zemju savvaļas sugu un hibrīdu veidus, jo tiem ir ļoti zema salcietība. No 10. BRACTEATAE sekcijas un PLATYRHODON, HULTHEMIA un HESPERHODUS apakšgrupām pārstāvētas tikai dažas rozes.
No 1. PIMPINELLIFOLIAE sekcijas svarīga loma ir bijusi lapsu vai dzeltenajai rozei – R.foetida, kas bijusi pamatā moderno dzelteno rožu radīšanā. Kolekcijā ir arī koši oranža roze – R. Foetida bicolor. Latvijā populāra ir noraglapu roze – R. Pimpinellifolia, saukta par maijrozīti, tās pildītā baltā forma. Somijas selekcionāri mūsdienās veido jaunas krāsainas salcietīgas šķirnes. Kolekcijā ir vairākas angļu šķirnes ar vīna sarkanu krāsu. Anglijā lieto apzīmējumu Scotch Rose, arī R.spinosissima. Apskatāma arī vienīgā atkārtoti ziedošā noraglapu roze ‘Stanwel Perpetual’, kas radīta 1838.gadā Anglijā.
No 6. SYNSTYLAE sekcijas rozēm, kas jau sen augušas Dienvideiropā kā, piemēram, mūžzaļā stīgotājroze R. sempervirens un tīrumu roze R. arvensis, izveidotas daudzas iecienītās vīteņrozes, kas zied tikai vienu reizi gadā. R. wichuraiana ar lielām ziedkopām, kuru no Japānas Eiropā ieveda botāniķis Vihura, uzlaboja vīteņrožu kvalitāti, tās sāka krustot ar tējrozēm, un 1930. gadā tika izveidota pirmā atkārtoti ziedošā stīgotājroze ‘New Dawn’. Daudzziedu rozei R. multiflora bija svarīga loma ne tikai stīgotājrožu, bet arī poliantrožu un floribunda rožu veidošanā.
No 7. INDICAE sekcijas rozēm svarīga loma atkārtoti ziedošo rožu izveidē bija Ķīnas rozei R. chinensis. No tās veidota nuazetroze R. noisettiana, Portlandes roze R. x portlandica un Burbonas roze R. x burboniana. Tējas roze R. thea, radusies no ‘Park`s Yellow Tea China’ un R. giganthea.
Arī poliantrozes R. polyantha ir veidojušās no Ķīnas rozes un daudzziedu rozes krustošanas, kuru 1875. gadā veica Anrī Gijo (Guillot), radot pirmo šķirni ‘Pâquerette’.
Latvijas klimats neļauj parādīt 8. sekcijas BANKSIAE un 9. sekcijas LAEVIGATAE dienvidu zemju savvaļas sugu un hibrīdu veidus, jo tiem ir ļoti zema salcietība. No 10. BRACTEATAE sekcijas un PLATYRHODON, HULTHEMIA un HESPERHODUS apakšgrupām pārstāvētas tikai dažas rozes.
Sugu rožu dārzi tiek papildināti ar rožu šķirnēm, kuras veidotas no attiecīgo sugu rozēm, lai uzskatāmāka būtu rožu veidošanas vēsture. Šajā laukumā ir iestādīta arī daļa no vēsturiskajam vīteņrozēm, pirmās poliantrozes, Nuazetu, Burbonas un Ķīnas rozes, kas izveidotas laikā no 1860. līdz 1920. gadam.

  

Pēdējās izmaiņas
28.03.2017

Uz augšu