Veidošanas vēsture

Frančesko Rastrelli  projekts realizēts līdztekus pils celtniecībai (1736-1740). Plānā redzamas atšķirības piebraucamā ceļa daļā, taču arhitekta iecere ar ceļu uz centrālās ass palikusi nerealizēta jau 18. gadsimtā.

Arhīvu dokumenti sniedz plašas ziņas par dārza veidošanu, bet par augu izvēli var spriest pēc atsevišķiem dokumentiem, kuros minēti hercogam piegādātie vai konfiscētie augi. Tajos minētas hercoga dārziem vajadzīgās puķes un oranžērijas augi, kas liecina, ka Kurzemes hercogistes dārzos audzēti 18. gadsimta dārzu veidošanas rokasgrāmatās ieteiktie un aprakstītie augi, neņemot vērā nepiemērotos klimatiskos apstākļus. Hercoga augļu dārzos auga pat aprikozes un persiki.  1767. gadā izveidoti strūklaku baseini, un 18. gadsimta 70. un 80. gados visapkārt parkam uzbūvēts kleķa žogs.

Rundāles pils parku neskāra 19. gadsimta Eiropas modes tendence regulāro dārzu vietā veidot ainavu parkus. 1974. gadā veiktā koku inventarizācija un kartogrāfija atklāja, ka visi 19. gadsimta stādījumi atkārtojuši Frančesko Rastrelli plānojumu. Pārveidota tikai partera daļa, kur izveidotas apaļas puķu dobes, iestādīts papeļu aplis un dažas egles.

Parks tika regulāri kopts līdz Pirmajam pasaules karam, taču vēlākajos gados aizauga. Nelieli parka kopšanas darbi veikti 20. gadsimta 30. gados, kad Latvijas Pieminekļu valde Rundāles parku ierakstīja valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Tolaik iztīrīja kanālus, izcirta bojātos kokus un izveidoja parteru.

Rastrelli projekts (1735/1736). Pils ansamblis ar regulāro parku un meža (medību) parku, kuru apvieno piecas radiālas alejas.

Līdz 1739. gadam Rundāles pils parkā iestādītas 32 818 liepas, 500 kastaņas, 188 ozoli, augļu dārzā – 95 bumbieres, 1555 ābeles, 40 plūmes, 20 ķirši. Sākta kanāla veidošana.
Otrajā pils celtniecības periodā (1763-1768) turpinājās parka veidošana. 1768. gadā izrakts dīķis kanālu apgādei ar ūdeni. Ap 1777. gadu ierīkoti divi augļu dārzi, apiņu dārzs un “Vīna kalns”, 1787. gadā – aprikožu un persiku dārzi. No 1774. gada līdz 1781. gadam ap parku uzbūvēja kleķa mūri.
Pēc hercogistes likvidēšanas 1795. gadā pils nonāca grāfa Valeriana Zubova īpašumā. Muižas dienestā bija viens dārznieks un divi palīgi. Dokumenti liecina, ka 1802. gadā pie mūra bijuši augļu dārzi ar persikiem, aprikozēm, bumbieriem, plūmēm un vīnogām. Pieminēta viena kastaņu aleja un liels zvērudārzs.

Regulārais parks ap 1820. gadu. F. Krauzes litogrāfija pēc F. Baha zīmējuma

19. gadsimta sākumā modernizēja vienīgi bijušos partera laukumus, tur izveidoja puķu dobes un iestādīja papeles. Pārējā regulārā parka daļa saglabāja Rastrelli plānojumu. 1882. gadā parkā bijušas cirptu koku alejas.

Regulārais parks. 1875. gada foto. Partera daļā zāliens, priekšā aug papeles un egles.

Pēdējās izmaiņas
14.09.2017

Uz augšu