Hercogs Pēteris

HERCOGS PĒTERIS
(1724-1800)

Ernsta Johana Bīrona un Benignas Gotlības fon Trota-Traidenas vecākais dēls, dzimis 1724. gada 15. februārī Jelgavā, Kavalieru namā.

No 1730. līdz 1732. gada kopā ar ģimeni dzīvoja Maskavā – ķeizarienes Annas Joanovnas galmā.

No 1732. līdz 1740. gadam dzīvoja Pēterburgā. 1738. gadā kļuva par ķeizariskās leibgardes apakšpulkvedi, saņēma Polijas Baltā ērgļa ordeni. 1740. gadā viņam piešķīra Sv. Andreja un Aleksandra Ņevska ordeni.

1740. gada 20. novembrī kopā ar vecākiem ieslodzīts  Petropavlovskas cietoksnī.

No 1741.g. novembra līdz 1742.g. martam dzīvoja trimdā Pelimā; no 1742. gada līdz 1762. gadam – Jaroslavļā.

1764. gadā Polijas karalis Staņislavs Augusts Poņatovskis izlēņoja Kurzemes-Zemgales hercogisti Ernstam Johanam un princim Pēterim. Katrīna II to restituēja, taču investitūras diploms izdots tikai 1765. gada janvārī.

1765. gadā princis Pēteris salaulājās ar Valdekas princesi Luīzi Karolīnu.
1766. gada 9. novembrī viņiem piedzima nedzīvs dēls.

1769. gada 25. novembrī Ernsts Johans atteicās no troņa par labu princim Pēterim.

1770. gada 25. jūlijā jaunais Kurzemes hercogs nodeva zvērestu Kurzemes muižniecībai, un sākās hercoga Pētera valdīšanas laiks.

1772. gada 19. augustā hercogs Pēteris paziņoja landtāgam par Akadēmiskās ģimnāzijas dibināšanu Jelgavā. 1775. gada 8. jūnijā tika parakstīts Pētera akadēmijas dibināšanas akts; 29. jūnijā notika Academia Petrina atklāšana.

1774. gadā hercogs Pēteris salaulājās ar Jevdokiju Jusupovu.
1778. gadā tiesa šķīra Pētera  un Jevdokijas laulību, jo sieva kopš 1776. gada dzīvoja Pēterburgā un atteicās atgriezties Kurzemē. Krievija šo šķiršanās lēmumu neatzina.

1779. gadā hercogs Pēteris Bīrons salaulājās ar Annu Šarloti Doroteju, laulībā piedzima trīs meitas – 1781. gada 8. februārī Katrīna Friderike Vilhelmīne; 1782. gada 19. februārī – Marija Luize Paulīne; 1783. gada 24. jūnijā – Johanna Katarīna.

1784. gadā Pēteris devās ilgstošos ārzemju ceļojumos. 1785. gadā nopirka Frīdrihfeldes pili, kas viņam piederēja līdz 1797. gadam; 1786. gadā iegādājās Saganas īpašumus Silēzijā; 1787. gadā nodibināja konkursa prēmiju Boloņas Mākslas akadēmijā Accademia Clementina.

1787. gada 23. februārī piedzima dēls Pēteris;  zēns nomira trīs gadu vecumā 1790. gada 25. martā. Pēc gada nomira arī 1789. gada 26. janvārī dzimusī meitiņa Šarlote Friderike.

1792. gadā hercogs Pēteris nopirka Nāhodas īpašumu Bohēmijā un Ratibožici (Bīronu dzimtas īpašumā līdz 1840. gadam), kā arī pili Berlīnē, Unterdenlinden bulvārī (īpašumā līdz 1837. gadam).

1793. gadā piedzima meita Doroteja.

1799. gadā hercogs Prāgā nopirka grāfa Černina pili (dzimtas īpašumā līdz 1811. gadam).

1800. gada 13. janvārī Gellenavā hercogs Pēteris Bīrons nomira; 25. janvārī apbedīts augustīniešu klostera baznīcā. 1804. gadā viņa piemiņai uzcelts mauzolejs (arhitekts K. Šulce), kas plūdos izpostīts, bet 1845. gadā nojaukts. 1847. gadā hercogs Pēteris Bīrons pārapbedīts Saganas luterāņu baznīcā.

Pēdējās izmaiņas
27.07.2016

Uz augšu