Hercoga parādes apartamenti

Hercoga parādes apartamentu priekštelpa

Hercoga parādes apartamenti izvietoti centrālā korpusa dienvidu anfilādē. Rūpīgi pārdomāts garās telpu virknes kopējais dekoratīvais efekts – gleznoti griestu plafoni mijas ar stukā veidotiem reljefiem, zīda tapetes nomaina mākslīgais marmors. Katrā nākamajā telpā valdošā krāsu gamma kontrastē ar iepriekšējo. Piecas telpas iekārtotas atbilstoši hercoga Ernsta Johana valdīšanas laikam, un tajās daļēji saglabājušies pirmā celtniecības posma elementi – divi ornamentāli parketi, ozolkoka paneļi un durvis. Četras telpas iekārtotas klasicisma stilā un atbilst hercoga Pētera laikam.

Hercoga biblioteka

Bibliotēka

Bibliotēka atrodas anfilādes galā. No sākotnējās iekārtas saglabājies viens ozolkokā griezts grāmatu skapis. Lai telpu rekonstruētu hercogu laikam atbilstošā izskatā, izgatavotas 11 skapja kopijas. Griestu plafona alegoriskais saturs ietverts vairogā ar romiešu rakstnieka Plīnija sentenci Laborem in victoria nemo sentit (“Pūles uzvarā neviens nejūt”), ko nes centrālā Uzvaras figūra, savukārt Mieram un Pārpilnībai pretstatīts Ķildīgums un Atriebība. Gleznojumu bija ievērojami sabojājis lietus ūdens no caurā jumta, turklāt 19. gadsimta 80. gados tas ticis pārgleznots. Plafona konservācija ilga no 2004. gada līdz 2009. gadam, bet 2014. gadā ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu tika pabeigta pilnīga telpas restaurācija, kas vienlaikus iezīmēja simbolisku pils interjeru atjaunošanas noslēgumu.

135Salon des roses

Rožu istaba

Rožu istabas mākslinieciskā apdare veltīta pavasara un puķu dievietes Floras tēmai, kas izvērsta griestu gleznojumā un turpinās sienu apdarē – mākslīgā marmora sienu panno grezno krāsaini tonētas un sudrabotas stuka ziedu vītnes. Tās bija ļoti cietušas pēc Otrā pasaules kara, kad telpā bija ierīkota graudu noliktava. Telpā saglabājies parkets no pirmā pils celtniecības  perioda – 1739. gada. Lustra – 18. gadsimta otrās puses Kurzemes stiklinieku darbs.

131 t bez paklāja

Telpa ar holandiešu gleznām

Telpa ar holandiešu gleznām rada priekšstatu par teorētiski iespējamo hercoga gleznu kolekciju, kurā galvenokārt bija holandiešu mākslinieku darbi, arī Rembranta glezna „Simeons un Anna templī”, kas tagad atrodas Hamburgas muzejā Kunsthalle. Pašlaik te apskatāmas Jakoba van Reisdāla, Jana Hakārta, Jana Fransa Solmakera, Frederika d’Mušerona, Oto Marseusa van Skrīka, Johannesa van der Benta, Egberta van Hēmskerka un Klāsa Molenāra gleznas. Krēsli ar hercoga Pētera monogrammu, kas reiz atradās viņa ložā Sātu baznīcā, ir rets Kurzemē darinātu rokoko stila mēbeļu paraugs.

“Valdnieku salons”

“Valdnieku salonā” eksponētajos portretos apskatāmi Bīronu dinastijas pārstāvji un to zemju valdnieki, kas bija cieši saistītas ar Kurzemes hercogistes likteni. Telpā atrodas viena no oriģinālajām podiņu krāsnīm, kas palikusi savā vietā kopš pils uzcelšanas.

126 t hercoga gulamistaba

Hercoga parādes guļamistaba

Hercoga parādes guļamistaba, pēc Versaļas pils parauga,  atrodas parādes apartamentu centrā. Griestu gleznojumā attēlotas antīkās mitoloģijas tēmas ar galantu sižetu. Alkova niša atjaunota pēc senām fotogrāfijām. Telpas apdare tapusi otrajā pils būvperiodā, saglabājot parketu un divas apgleznotu podiņu krāsnis, kuras 1740. gadā darinājis Dancigas podnieks Gotfrīds Kāters. Tikai 2005. gadā ar Kurzemes prinča Ernsta Johana Bīrona atbalstu bija iespējams restaurēt parketu, ko 1739. gadā pēc F. Rastrelli meta darinājis Johans Baptists Egers. Tas ir sarežģītākais parkets Rundāles pilī, turklāt nozīmīgākais baroka parkets visā Latvijā. Telpas vidējais logs ir parka starveida aleju satekpunkts.

125 t_1205

Audienču kabinets

Audienču kabineta griestu gleznojums attēlo antīko mītu par Veneru un Adonīdu. Galma gleznotāja Frīdriha Hartmana Barizjena gleznotais hercoga Pētera portrets rada valdnieka klātbūtnes efektu. Telpā atrodas viens no izcilākajiem Rundāles pils mēbeļu kolekcijas priekšmetiem – Francijas karaļa galma meistara Žana Anrī Rīzenera darinātā kumode.

Italu salons

“Itāļu salons”

“Itāļu salons” atspoguļo hercoga Pētera aizraušanos ar Itāliju, kur viņš ilgu laiku bija pavadījis ceļojumos un pat nodibinājis balvu Boloņas Mākslas akadēmijā. Romas skati Džovanni Batistas Piranezi gravīrās, ainavu sērija “Četri gadalaiki”, sena Angelikas Kaufmanes gleznas kopija  un citi mākslas darbi ieved apmeklētājus Itālijas noskaņās. Klasicisma stila krēsli tapuši pēc oriģinālā parauga – vienīgā, kas saglabājies no hercoga Pētera laikā darinātajām pils mēbelēm.

118 t Edamzale

Hercoga ēdamzāle

Hercoga ēdamzāles sienu apdarē lietots pelēkzils mākslīgais marmors – nevainojams fons hercoga Pētera, hercogienes Dorotejas un viņu meitu bistēm. Uzmanību saista greznais griestu veidojums, kur krāsainu ziedu vītnes ietver hercoga Ernsta Johana monogrammmu. Uz galda eksponēti t. s. Kurzemes servīzes paraugi – ap 1787. gadu pēc hercoga Pētera pasūtījuma servīzi izgatavoja Berlīnes Karaliskajā porcelāna manufaktūrā un turpina ražot līdz pat mūsdienām. Parketa restaurācija pabeigta 2014. gadā.

117 t Biljarda zale

Biljarda zāle

Biljarda zāle anfilādes rietumu galā bijusi salona spēļu telpa ar biljarda jeb karambolāžas galdu un kāršu galdiņiem. Biljarda galds izgatavots, izmantojot 1770. gada projektu. Griestu gleznojums ataino antīkās mitoloģijas sižetu par strīda ābolu, ko Olimpa dievu pulkā iemetusi ķildu dieviete Erīda, izraisot Minervas, Veneras un Junonas strīdu, kas bijis sākums leģendārajam Trojas karam. Telpu grezno trīs Frīdriha Hartmana Barizjena gleznoti lielformāta portreti.

Pēdējās izmaiņas
08.06.2017

Uz augšu