Hercoga privātie apartamenti

Hercoga privātie apartamenti aizņem desmit nelielas telpas pils centrālā korpusa ziemeļu anfilādē. Šajā telpu grupā ietilpst kabineti, ģērbistaba, mazgāšanās un tualetes telpas, kurās jau sākotnēji bijušas vienkāršas dēļu grīdas. Telpas abos anfilādes galos iekārtotas tā, lai sniegtu priekšstatu par pils interjeriem laikā, kad tās īpašnieki bija grāfi Zubovi un Šuvalovi.

123 t Medibu kabinets

“Medību kabinets”

“Medību kabinets” atspoguļo hercogu Ernsta Johana un Pētera kaislību uz medībām. Te koncentrētas tēmai atbilstošas gleznas – izcilu holandiešu gleznotāju Melhiora d’ Hondekūtera, Jana Vēniksa, Jana Fonka, Abrahama Hondiusa un Juriāna Jakobsa darbi, kā arī vācu mākslinieka Jakoba Zamuela Beka un viņa skolnieka Latvijas gleznotāja Johana Heinriha Baumaņa klusās dabas ar dzīvniekiem un putniem. Vitrīna ar medību piederumiem papildina priekšstatu par tālaika augstākajā sabiedrībā iecienīto izklaides veidu. Baroka laikam tipisku medību trofeju noformēšanas veidu rāda virs durvīm izvietotie briežu ragi ar kokgriezumā darinātu un izkrāsotu galvu.

128 t_hercoga garderobe

Hercoga ģērbistaba

Hercoga ģērbistaba atrodas anfilādes vidū aiz guļamistabas. Tā ir viena no greznākajām telpām pilī. Griestu centrā atveidota sudrabota saule ziedu vainagā, griestu ielocēs – puķu vītnes un putni. Sienas tapsētas ar greznu brošēta zīda audumu. Restaurēta oriģinālā krāsns. Par telpas funkciju liecina 18. gs. vidus franču mēbeles – tualetes galdiņš, friziera galdiņš, drēbju skapis un krēsli ar pinuma sēdekļiem un atzveltnēm, kā arī Parīzes meistara Pjēra Kloda Tirko darinātais krēsls ar kasti tualetes podam.

124 t_Pirmais hercoga kabinets

Pirmais hercoga rakstāmkabinets

Pirmais hercoga rakstāmkabinets ir viena no trim telpām pilī ar kamīnu, un vēsā laikā to varēja ātrāk iesildīt. Marmora kamīns rekonstruēts pēc atrastajiem fragmentiem. Apdrukāta kokvilnas auduma tapetes izgatavotas pēc 18. gadsimta parauga. Telpas atturīgais iekārtojums – Vidzemes mēbeļnieku variācijas par angļu Čipendeila tipa krēslu tēmu, Kuldīgas meistara Rūdolfa Gizī darinātais stāvpulkstenis un intarsētais Braunšveigas rakstāmskapis – atbilst hercoga Ernsta Johana konservatīvajai gaumei.

Otrais hercoga rakstāmkabinets

Otrais hercoga rakstāmkabinets

Otrais hercoga rakstāmkabinets izceļas ar vērienīgiem ornamentāliem sienu gleznojumiem, kuru autors ir Frančesko Martīni. Līdz restaurācijai tos slēpa četras krāsojuma kārtas. Kamīns bija likvidēts ap 1865. gadu, taču tagad atjaunots. Telpas funkciju akcentē franču meistara Antuāna Matjē Kriāra darinātais rakstāmgalds (18. gs. vidus), Romas juveliera Antonio Fornari izgatavotā sudraba tintnīca (ap 1770. gadu) un krēsli itāļu vēlā baroka stilā.

7N6A7481

“Vannas istaba”

“Vannas istaba” iekārtota hercoga mazgāšanās istabas priekštelpā, kur sienas klāj Utrehtas flīzes, bet griestus rotā stuka dekors. Ekspozīcija ar 18. gadsimta higiēnas priekšmetiem demonstrē tālaika centienus pēc tīrības. 18. gadsimta vidū Francijā darinātās sēdvannas vara korpusu sedz retāna pinums, kas bija iecienīts sēdekļu un atzveltņu materiāls un lietots arī bidē krēslam un “naktskrēslam”. Muzejisks retums ir pārvietojama keramikas krāsniņa un varā kalts sildķermenis, kuru piepildīja ar oglēm un iegremdēja vannā.

Hercoga mazgāšanās telpa

Hercoga mazgāšanās telpa

Hercoga mazgāšanās telpa atrodas blakus guļamistabai. Neparasti, ka sienu apdarē izmantotas baltas flīzes bez dekoratīva gleznojuma, kas tolaik bija gandrīz obligāts. Roku mazgāšanas ierīce (t. s. fontāns) darināta 18. gadsimta pirmajā pusē Ruānas manufaktūrā. Krāsns salikta no pils oriģinālajiem podiņiem.

135 t Zubovu istaba

“Zubovu istaba”

“Zubovu istaba” ilustrē laiku, kad pēc 1795. gadā veiktās iztukšošanas pili no jauna iekārtoja grāfs Valerians Zubovs, izmantojot no Pēterburgas atvestas klasicisma stila mēbeles. Telpā apskatāmi pils īpašnieku brāļu Zubovu portreti un viņu labvēles Krievijas ķeizarienes Katrīnas II portrets. Grīdu sedz Obisonas manufaktūrā austs paklājs.

"Šuvalovu istaba"

“Šuvalovu istaba”

“Šuvalovu istaba” liecina par pils interjeru izskatu 19. gadsimta otrajā pusē, kad grāfi Šuvalovi tos modernizēja un papildināja ar jauniem mākslas priekšmetiem. Laikmeta tendences raksturo t. s. Bula tehnikā darinātās greznās mēbeles. Mākslas darbos redzami pils īpašnieki brāļi Pjotrs un Pāvils Šuvalovi, kā arī Krievijas valdnieki.

Pēdējās izmaiņas
13.07.2017

Uz augšu