Interjeru veidošana

Rundāles pils tapusi kā Kurzemes hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence.
Pili cēlis itāļu izcelsmes arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli no Pēterburgas. Pils celtniecība veikta divos posmos – no 1736. līdz 1740. gadam un no 1764. līdz 1768. gadam. No pirmā perioda saglabājušās pirmā stāva galerijas, divas kāpņu telpas un Mazā galerija. Pils pabeigta pēc hercoga atgriešanās no trimdas, kad telpu māksliniecisko apdari veidoja tēlnieks Johans Mihaels Grafs un itāļu gleznotāji Frančesko Martīni un Karlo Cuki.

1963. gadā pils formāli tika nodota Bauskas novadpētniecības muzejam. 1964. gada aprīlī tika nodibināta Rundāles pils muzeja filiāle un tajā sāka strādāt pirmie līdzstrādnieki – Imants Lancmanis un Leopolds Kļaviņš. Muzejam varēja izmantot Austrumu korpusa lielās zāles, galerijas un ar tām saistītās priekštelpas, hercoga apartamentu dienvidu puses anfilādi līdz bijušajam hercoga audienču kabinetam, kā arī vienu darba telpu centrālā korpusa pagalma pusē.

Ar šo brīdi sākās publikāciju un arhīvu materiālu apzināšana un apkopošana, lai sagatavotu pamatu pils būvvēsturei, restaurācijai un interjeru iekārtošanai. 1965. gadā telpā līdzās Zelta zālei bija sagatavota neliela izstāde par arhitekta F. B. Rastrelli darbību un hercoga pilīm Kurzemē. Te varēja apskatīt senus uzņēmumus no Otrā pasaules kara gados iznīcinātiem Jelgavas pils un Svētes pils interjeriem.

1965. gadā republikas Ministru padome pieņēma lēmumu par pils restaurāciju; pils tika nodota Arhīvu pārvaldei. Bauskas muzeja filiāle palika savās iepriekšējās telpās, pārējā pils daļā tika plānoti lieli pārveidojumi,  papildu stāvu, šķērssienu un seifu izbūve. No 1965. līdz 1971. gadam tapa pirmās Rundāles pils interjeru skices (autors I. Lancmanis), kas rādīja telpu iespējamo iekārtojumu ar muzeja eksponātiem.

1971. gadā Ministru Padome apstiprināja jaunu lēmumu par visa pils ansambļa restaurāciju. Arhīvu pārvalde no savām iecerēm atkāpās.

1972. gada 2. janvāris kļuva par jaunā republikas nozīmes muzeja – Rundāles pils muzeja – dzimšanas dienu. Ar šo dienu varēja sākties nopietna pils un ansambļa restaurācijas plānošana, eksponātu komplektēšana un interjeru projektēšana. Pilī līdzās jaunizveidotajam muzejam atradās arī pamatskola, internāts, ambulance, kinozāle, kā arī skolotāju, apkopēju, dakteru, medmāsu un pirmo muzeja līdzstrādnieku dzīvokļi.

Pils interjeru atjaunošanu kopumā noteica trīs galvenie pamatprincipi. Pirmais – telpas oriģinālo apdares elementu restaurācija; otrais – bojā gājušo telpas apdares sastāvdaļu rekonstrukcija; trešais – telpas iekārtu rekonstrukcija ar atbilstošiem mākslas darbiem.

1972. gadā, kad izveidojās Rundāles pils muzejs, sākās arī sistemātiska iekštelpu apdares elementu zondāža, lai atklātu iznīcinātās, sākotnējās apdares pēdas un sagatavotu pamatojumu tās atjaunošanai. Paralēli tika pētīti arhīvu materiāli, lai izveidotu pilnīgāku priekšstatu par pils telpu izskatu, iekārtām un mākslas kolekcijām. Tas kalpoja kā izejas punkts muzejā izstrādātajām interjeru atjaunošanas skicēm.

Interjeru praktiskā veidošana tomēr atšķīrās no teorētiskajām rekonstrukcijām. Reālais iekārtojums tikai aptuveni varēja imitēt reiz bijušo, jo nekas no oriģinālā apmēbelējuma nebija saglabājies. Muzejam nācās telpu iekārtojumu veidot no krājuma kolekciju priekšmetiem. Telpu restaurācijas darbi lielākoties aizsteidzās priekšā muzeja kolekciju  priekšmetu iepirkumiem un restaurācijai. Trūka gleznu, kumožu, sēdmēbeļu un konsoļgaldu. Atverot jaunu restaurētu telpu, nereti nācās pārnest iekārtas priekšmetus no cita, agrāk izveidota interjera. Muzeja krātuves strauji iztukšojās. Lai nodrošinātu interjerus ar pilij atbilstoša stila priekšmetiem, muzejs atbilstoši savām finansiālajām iespējām joprojām izmanto piedāvājumu, ko sniedz Eiropas mākslas priekšmetu izsoļu nami un antikvariāti.

Pils austrumu korpusā atrodas svinību telpas ar parādes zālēm, centrālajā korpusā – hercoga parādes telpas un privātie apartamenti, bet rietumu korpusā – hercogienes apartamenti un telpas pārējiem ģimenes locekļiem un viesiem.
Pils telpas saglabājušas sākotnējo māksliniecisko apdari bez būtiskiem bojājumiem, kas nosaka šo interjeru īpašo vērtību. Restaurācijas darbi veikti nepārtraukti kopš 1972. gada. Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu īstenota programma „Rundāles pils restaurācijas pabeigšana 2010 – 2014”. Tās ietvaros veikti restaurācijas darbi Biljarda zālē, otrajā hercoga rakstāmkabinetā un bibliotēkā. 2014. gadā pabeigta arī Lielās galerijas restaurācija, kuru atbalstīja „Skonto Būve” un Kurzemes princis Bīrons. Gleznojumu restaurācijas pabeigšanai trūkstošo summu papildus sniedza Ināras un Borisa Teterevu fonds.

Pēdējās izmaiņas
22.11.2016

Uz augšu