Draugi un atbalstītāji

 

SPONSORI

Rundāles pils labvēļu lokā līdzās plaši pazīstamiem sponsoriem un mecenātiem, kuri materiāli atbalstījuši pils restaurācijas procesus, jāmin vēl vairākas iestādes un personas, kas dāvinājušas priekšmetus, sniegušas informāciju un padomus, palīdzējušas talkās, uzstājušās priekšlasījumos vai muzicējušas.

Viens no pirmajiem labvēļiem bija Gerhards Vulfiuss (Berlīne, Vācija), Bīronu dzimtas pēcnācējs, kurš visu mūžu bija vācis ziņas par Eiropā izklīdušajiem Kurzemes hercogu priekšmetiem. Viņa dāvinājums – hercoga bibliotēkas skapis – apskatāms pilī kopš telpas atklāšanas gada (2014) un ir kalpojis par paraugu 11 kopiju izgatavošanai. Vērtīgas bija viņa savāktās ziņas par dzimtas portretiem, bet lielākā nozīme bija kontaktu dibināšanā ar Bīronu dzimtas locekļiem.

Pirmā dzimtas ierašanās Rundāles pilī bija saistīta ar hercoga Ernsta Johana 300. jubilejas atzīmēšanu 1990. gadā. Laikam ritot, saiknes ar dzimtu ir kļuvušas vēl ciešākas, paplašinās komunikācija ar agrāk neiepazītiem dzimtas locekļiem. Pils 275 gadu pastāvēšanas svinībās 2011. gadā  bija ieradušies dzimtas locekļi ne tikai no Vācijas, Francijas, Somijas un Zviedrijas, bet arī no Kanādas, Dienvidamerikas un Dienvidāfrikas. Šo dzimtas tuvināšanos un informācijas vākšanu veicinājis Ginters Brininghauss (Somija).

Dzimtas galva Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons (Ammerlande, Vācija) regulāri atbalsta dažādus restaurācijas darbus. Par viņa līdzekļiem 2005. gadā  restaurēts hercoga parādes guļamistabas parkets, pabeigta audienču kabineta restaurācija, izgatavotas  bibliotēkas skapja kopijas, ar viņa atbalstu iegādātas gleznas un realizēti dažādi mazāki projekti.
Kurzemes Princis Mihaels Bīrons (Minhene, Vācija) regulāri atbalsta dažādu nelielu projektu realizāciju.

Borisa Tetereva atbalsts Rundāles pilij sākās 1997. gadā ar  hercogienes buduāra restaurāciju, kur darbi bija pārtraukti  naudas trūkuma dēļ.  Turpmākajos gados viņš finansēja gan hercogienes tualetes kabineta un guļamistabas, gan hercoga rakstāmkabineta un ģērbistabas restaurāciju. 2010. gadā sākās Borisa un Ināras Teterevu fonda mecenātisma programma  „Rundāles pils restaurācijas pabeigšana”, kas tika sekmīgi izpildīta – kopš 2011. gada apmeklētājiem atvērta Biljarda zāle, 2013. gadā pabeigti restaurācijas darbi otrajā hercoga rakstāmkabinetā, bet 2014. gadā – bibliotēkā.  Bibliotēkas  griestu gleznojuma glābšanas darbi sākās ar KM Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Aizkraukles bankas atbalstu un World Monuments Fund līdzekļiem – griestu gleznojums vispirms tika nostiprināts. Tā attīrīšanas un retušas procesu un telpas pilnīgu restaurāciju finansēja Borisa un Ināras Teterevu fonds.
Pils Dienvidu fasādes  restaurāciju un kāpņu atjaunošanu 1999./2000. gadā sponsorēja Headley Trust.
“Itāļu salona” restaurāciju ar parketa, paneļu un durvju izgatavošanu 1998. un 2000. gadā finansēja firma Robert Bosch un „Centra Jaunzemji”
Lielās galerijas gleznojumu restaurācijas procesu 2011. gadā atbalstīja „Skonto Būve”. Pakāpeniski tika veikta retuša un zudumu papildinājumi atsevišķos sienu gleznojuma laukumos. Pilnīga Lielās galerijas restaurācija pabeigta 2014. gadā.
Pils katlumājas rekonstrukciju un apkures sistēmas modernizāciju atbalstīja Løgstør Rør un Bek-Konsult

Piecus gadus Rundāles pils rožu dārza veidošanu finansēja „Latvijas Mobilais telefons”. Taču tā nebūtu bijusi iespējama bez daudzu talcinieku palīdzības, jo tieši viņi palīdzēja pārvarēt sarežģīto ierīkošanas procesu – rožu bedru rakšanu. Pirmajos divos gados  vien dārzā strādājuši ap 1800 talcinieku. Īpaši nozīmīgs bija Latvijas Valsts bruņoto spēku atbalsts.
Tulpes un citas sīpolpuķes Holandes bosketam regulāri dāvinājis Jako van Reisels (Holande).
Visā dārza atjaunošanas procesā kopš 1978. gada kopšanas un ierīkošanas darbos  regulāri strādājuši dažādu iestāžu darbinieki un privātpersonas. Lielu atsaucību piedzīvojām, kad 1995. gadā nācās novērst vētras postījumus – bija norauts jumts virs hercoga audienču kabineta. Jumta atjaunošanu atbalstīja „Sorosa fonds Latvijā”. 2005. gadā atbalstu sniedza Kemira GrowHow. Mežniecības piegādāja dēļus jumta klāja veidošanai. Regulāri palīdz talcinieces no studenšu korporācijas „Gundega”.

Dārzam dāvina dažādus augus, par tradīciju kļuvusi jaunlaulāto vēlme iestādīt dārzā koku, košumkrūmu vai rozi. Īpaši pieminami selekcionāru un  kolekcionāri dāvinājumi un veltījumi – dārzā aug Aivara Baroniņa dālija ‘Rundāles pils’, Jura Švarca tulpe ‘Rundāle Palace’ un Andrē Eva (Francija) roze ‘Château de Rundāle’. Austris Plaudis strādāja pie siltumnīcas rozes ‘Rundāles pils’ selekcijas.  Nacionālā botāniskā dārza darbinieki regulāri snieguši atbalstu un padomu, turklāt gandrīz katru gadu uzstājušies ar priekšlasījumiem Dārza svētku semināros.

Dažādu restaurācijas darbu veikšanu atbalstījuši Seržs grāfs Pālens, Georgs Aleksandrs barons Engelharts, Mamerts Vaivads un SIA „Puses”, „Dresdner Bank”. 1994. gadā remontdarbus Lielajā galerijā  atbalstīja „Banka Baltija”.
Eksponātu restaurācijas atbalstītāju vidū jāmin Kurzemes bruņniecības Apvienotie fondi, kas atbalstījuši arī atsevišķu muzeja izdevumu iznākšanu. Rīdigers Celentīns (Vācija) atbalsta Kurzemes hercogu kapeņu sarkofāgu restaurāciju.
Veicot kokgriezumu aizsardzības programmu, būtisks bija Koksnes Ķīmijas institūta darbinieku un Römer Biotec (Vācija) ieguldījums.

Muzeja eksponātu iegādi atbalstījuši Roberts un Dagnija Rūsis, Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons un baroniete  Benigna fon Tvikela.
Priekšmetus un grāmatas dāvinājusi Jolanta Zariņa, tēlnieks Jānis Strupulis, Valdis Villerušs, Edīte Jansone, Ilga Kreicberga. Aija Celtniece-Blite dāvinājusi paklājus. Viktors Astaņins, Karls Kēlers (Spānija), Maija un Māris Zuikas (ASV), Sandra Kalniete dāvinājuši vērtīgus  mākslas priekšmetus, medaļu kolekciju – tēlnieks Kārlis Baumanis, grāmatas – Karina Orlova (Pēterburga), Povilas Šverebas (Lietuva). Mācītāja Roberta Feldmaņa grāmatas muzejam nodevusi Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas konsistorijas bibliotēka. Barons Ulrihs fon Bērs (Vācija) dāvinājis savas dzimtas portretus un vēsturiski nozīmīgus mākslas priekšmetus, Vācijas vēstnieks Latvijā grāfs Hāgens  Lambsdorfs – dzimtas sudraba priekšmetus. Grāfiene Anna de Banjē (Francija) uzdāvinājusi gleznas kopiju, Ginters Brininghauss (Somija) – tēlniecības darbu kopijas.

Kopš 1997. gada muzeja izdevējdarbību regulāri atbalstījusi Benita fon Egena (Vācija), viņa dāvinājusi arī dzimtas relikviju. Katalogu izdošanai 1997. gadā atbalstu sniegusi Baltijas bruņniecību apvienība un Vilhelma Hirtes fonds.
Muzeja bibliotēkas papildināšanu ar restaurācijas un pieminekļu aizsardzības žurnāliem regulāri atbalsta Renāte Adolfi un Frīdrihs Blūms, un Kurzemes princese Elizabete Bīrona (Vācija).

Lidojumus ar helikopteru pils aerofoto uzņemšanai regulāri atbalstījis Aldis Pauga.

MUZEJA DRAUGI

Kā muzeja draugi jāmin Dr. Burhards Gēress un Vasiļisa Pahomova-Gēress (Vācija), kas bijuši padomdevēji muzeja kolekcijas veidošanā un restaurācijas jautājumu risināšanā, izmantojot Prūsijas piļu apvienības pieredzi.
Pils restaurācijas un muzeja veidošanas pirmsākumos ļoti liela nozīme bijusi sadarbībai ar Valsts Ermitāžu, Krievu muzeju Pēterburgā, Pēterhofu, Katrīnas pili Carskoje Selo un Pavlovskas pili, Valsts Vēstures muzeju Maskavā, Kuskovas pili,  Ostankino un Arhangeļskoje pili. Pēdējā laikā  izveidojusies laba sadarbība ar Gatčinas pils darbiniekiem.
Pils restaurācijas sākumā noteicošā loma bija Krievijas restaurācijas skolai. Stājglezniecības, keramikas un tekstiliju restaurāciju Rundāles pils muzeja restauratori apguva Maskavā, lielu daļu restaurācijas darbu pilī veica restauratori no Pēterburgas.
Pēdējā laikā izveidojusies sadarbība ar Čehijas restauratoriem.

Liela nozīme bijusi darbam Krievijas arhīvos, vācot ziņas par pils celtniecību un hercoga trimdas laiku.

Strādājot pie Kurzemes hercogu tēmas,  veidojusies saskare ar valstīm un vietām, kurās atradušies hercoga īpašumi un priekšmeti, – ar Saganu, Vroclavas muzeju un Zeļeno Guras arhīvu Polijā, Ratiboržices un Nāhodas pilīm, Pardubices arhīvu, personīgi  ar rakstnieci Helenu Sobkovu Čehijā un Posteršteinas pils muzeju, personīgi Sabini un Klausu Hofmaņiem, Berlīnes porcelāna manufaktūru  Vācijā.
Francijā draudzīgas attiecības ir galvenokārt ar Bīronu dzimtas pēcnācējiem. Marē pilī tika iekārtota izstāde par Kurzemes hercogisti, 2005. gadā tā bija izstādīta arī Versaļas rātsnamā.

Klāss Lakševics (Vācija) uzņēmies žurnālā „Māksla+” publicēto rakstu sērijas „Māja, kuras nav” izdošanu vācu valodā.

SAITES

Kultūras ministrija
Latvijas muzeju biedrība
Bauskas  tūrisma informācijas centrs
Latvijas oficiālais tūrisma portāls
Bauskas pils
Mežotnes pils

 2 Logo mit Schrift professionell

Pēdējās izmaiņas
10.11.2016

Uz augšu