Fasāžu restaurācija

Pils ēka ir nozīmīgs arhitekta F. B. Rastrelli darbības agrīnā perioda (18. gs. 20. un 30. gadi)  paraugs. Neņemot vērā nelielus fasādes bojājumus, tas pilnībā saglabājis sākotnējo izskatu. Celtniecības laikā netika realizētas visas Rastrelli projektos iestrādātās idejas, piemēram, Tulā izgatavotos dekoratīvos čuguna lējumus izmantoja Jelgavas pils fasādēs, nevis Rundālē. Gadsimtu gaitā vairākas reizes labots fasāžu apmetums un notikusi pārkrāsošana.

No 1965. līdz 1968. gadam veikts fasāžu remonts.

1972. gadā no jauna sākās fasāžu restaurācija. To veica Kultūras ministrijas Rīgas Remontu un restaurācijas kantoris. Restaurācijas projektēšanas kantorī projekta galvenā arhitekta Leonharda Liepas vadībā tika sagatavoti fasāžu uzmērījumi. Darbu kontrolei un koriģēšanai bija izveidota zinātniski metodiskā padome. Darbus pārtrauca 1985. gadā.

No 2000. līdz 2001. gadam ar Hedlija Tresta finansiālu atbalstu tika restaurēta un nokrāsota pils dienvidu fasāde.

2007. gadā, saņemot ERAF un valsts piešķirto finansējumu, sākta pils rietumu, austrumu, ziemeļu un iekšpagalma fasāžu restaurācija. Tās pamatnosacījums bija 18. gadsimtam raksturīgo tehnoloģisko procesu un dabisko izejmateriālu (baltkaļķa un dzeltenā okera pigmenta) izmantošana. Restaurāciju veica firma „Fasāde PRO” un brigāde čehu restauratora M. Gavendas vadībā. Darbus pabeidza 2008. gada augustā.

Fasādes pulksteņa ciparnīcu pirmo reizi restaurēja 1980. gadā. Atkārtotu restaurāciju 2006. gadā veica muzeja speciālisti. Ģerboņu polihromija netika konstatēta, tāpēc kokgriezuma vairogi noklāti ar koka toņa aizsargkārtu. Firmas „Tissot” sponsorējums ļāva rekonstruēt pulksteņa rādītājus un uzstādīt mehānismu, kura skaņu iekārtas darbību nodrošina satelīts. Pašlaik pulkstenis atskaņo 12 klasiskās mūzikas fragmentus.

Pils celtniecības laikā desmit ārējās kāpnes tika izgatavotas no koka. 1765. gadā, kad hercoga ģimene ieradās Rundālē pēc 20 trimdas gadiem, koka kāpnes bija sabrukušas. 18. gadsimta otrajā pusē ziemeļu un dienvidu kāpņu vietā izbūvēta uzbrauktuve jeb panduss, 19. gadsimta pirmajā pusē uzcelti smagnēji portiki ar balkoniem, 19. gadsimta beigās – sānu korpusu vienkāršās mūra kāpnes. 20. gadsimta otrajā pusē tās  bija daļēji sabrukušas.

Zinātniski metodiskā padome pieņēma lēmumu atjaunot desmit F. B. Rastrelli 1736. gadā projektētās pils ārējās koka kāpnes. Atbilstoši Rastrelli projektam, izbūvēti nelieli balkoni, kas balstās uz konsolēm.

Jauno kāpņu projektu izstrādē par pamatu kalpoja F. B. Rastrelli projektu zīmējumi. Koka kāpnes saglabājas aptuveni 10 līdz 15 gadus, tās regulāri jāatjauno. 1997. gadā ar uzņēmēja Borisa Tetereva atbalstu atjaunotas pagalma rietumu puses centrālās kāpnes. 2001. gadā par sponsora sera Tomasa Seinsberija (Headley Trust) naudu uzbūvētas dienvidu fasādes lielās kāpnes. 2007. un 2008. gadā, izmantojot ERAF finansējumu, rekonstruētas pils rietumu un austrumu fasāžu kāpnes. 2011. gadā atjaunotas pagalma ZA un AR stūru kāpnes, bet 2012. gadā – iekšpagalma DA un DR stūru kāpnes.

2010. gadā pabeigta pils austrumu puses vārtu restaurācija un rekonstruētas četras vainagojošās vāzes. 2011. gadā atjaunoti pils rietumu daļas vārtu stabi un uzliktas četras vāzes.

Pēdējās izmaiņas
03.04.2017

Uz augšu