Frančesko Bartolomeo Rastrelli

Frančesko Bartolomeo Rastrelli
(1700 – 1771)

Dzimis 1700. gadā Parīzē.
1701. gadā Frančesko Bartolomeo tēvs tēlnieks Bartolomeo Karlo Rastrelli saņēma pāvesta grāfa titulu.
1715. gadā Bartolomeo Karlo Rastrelli noslēdza kontraktu par darbu Pēterburgā.
1716. gadā Frančesko kopā ar tēvu ieradās Pēterburgā un dzīvoja carienes Marfas Matvejevnas pilī.
1717. gadā kopā ar tēvu izstrādāja Streļnas pils modeli.
1722., 1724. un 1725. gadā strādāja kopā ar tēvu.
No 1721. līdz 1727. gadam strādāja pie Kantemira pils celtniecības.
1728. gadā sāka Ivana Dolgorukova pils un Arsenāla projektus.
1730. gadā vadīja Annenhofas ziemas pils celtniecību Maskavā.
1731. gadā strādāja pie Annenhofas vasaras pils celtniecības Lefortovā.
1732. gadā būvēja Manēžu Pēterburgā. Iespējams, šajā gadā noslēgta Frančesko Bartolomeo laulība.
No 1733. līdz 1736. gadam vadīja Ziemas pils celtniecību Pēterburgā.
1733. gadā piedzima dēls Žozefs Jakobs (miris 1737. gadā).
1734. gadā piedzima meita Elizabete Katrīna.
1735. gadā sāka Rundāles pils projektēšanu. Piedzima meita Eleonora (mirusi 1738. gadā).
No 1736. līdz 1740. gadam – Rundāles pils celtniecība.
No 1738. līdz 1740. gadam – jaunās Jelgavas pils, Kurzemes hercoga Ernsta Johana rezidences, celtniecība.
1738. gadā saņēma Krievijas galma virsarhitekta nosaukumu.
1740. gadā atgriezās Pēterburgā.
1741. gadā sāka Vasaras pils celtniecību Pēterburgā Vasaras dārzā.
1744. gadā lūdza apstiprināt piešķirto galma virsarhitekta nosaukumu. Nomira tēvs Karlo Bartolomeo.
1745. gadā izstrādāja pārbūves projektu Pēterhofas pilij. Pārbūve sākta 1747. gadā, realizēta līdz 1752. gadam, pils iekšējā apdare pabeigta 1755. gadā.
1746. gadā veica Ziemas pils divu spārnu piebūves.
1747. gadā izstrādāja projektu pilij Piemaskavā – Perovā.
1748. gadā viņam piešķīra algu – 2500 rubļu gadā. Izstrādāja Smoļnija klostera projektu, notika pamatakmens ielikšana. Sāka Sv. Andreja baznīcas būvniecību Kijevā, kas ilga līdz 1752. gadam. Sāka Ermitāžas pārbūvi.  Līdz 1753. gadam vadīja Carskoje selo būvniecību.  1749. gadā strādāja Maskavas Kremlī. Vadīja darbus Carskoje selo un Lielās pils celtniecību. Sāka Smoļnija klostera izbūvi un Voroncova pils celtniecību.
1750. gadā izstrādāja projektu pilij pie Srednaja Rogotka, ko būvēja līdz 1754. gadam. Sāka Smoļnija klostera modeli, ko pabeidza 1756. gadā. Štegelmana pils (Moikas ielā) projekts, izbūvi sāka 1753. gadā. Operas nams Caricino.
1751. gadā izstrādāja projektu Streļnas Lielās pils apdarei.
1752. gadā sāka Stroganova pils celtniecību, kas ilga līdz 1754. gadam. Saņēma uzdevumu projektēt Gostinnij Dvor. Izstrādāja variantu jaunai Ziemas pilij. Būvēja koka pili Kijevā.
1752., 1754., 1761. gadā strādāja pie Ziemas pils jauno spārnu izbūves.
1753. gadā izstrādāja projektu Ziemas pilij, projektēja kupolu Novojerusalimas Augšamcelšanās klosterim. Iespējamais gads meitas precībām ar arhitektu Frančesko Bertoljati.
1754. gadā izstrādāja pēdējo variantu Katrīnas pils pārbūvei Carskoje selo. Pils būve pabeigta 1756. gadā. Apstiprināts Ziemas pils projekta variants, sākta pils celtniecība. Projekts pagaidu koka Ziemas pilij. Sākta Kataļnaja gorka Carskoje selo, ko būvēja līdz 1757. gadam. Kopumā darbi pabeigti 1760. gadā.
1755. gadā sāka koka Ziemas pili. Sastādīja pirmo “kopējo ēku aprakstu Annas un pašreizējās ķeizarienes laikā”.
1756. gadā, iespējams, tapa P. Rotari gleznotais Frančesko Bartolomeo portrets. Izstrādāja Ziemas pils dienvidu fasādes risinājuma projektu.
1757. gadā apstiprināja Gostinij dvor projektu, tā realizācija sākās 1758. gadā, darbus pārtrauca 1760. gadā. Izstrādāja pēdējo variantu Ziemas pils Ņevas fasādei.
1758. gadā projektēja grāfa K. Sīversa  vasarnīcu.
1759. gadā izstrādāja Ziemas pils iekārtu projektus. Jaunā Ziemas pils zem jumta.
1760. gadā Frančesko Bartolomeo slimoja.
1761. gadā izstrādāja Ziemas pils iekšējās apdares projektus.
1762. gadā cars Pēteris III apbalvoja Rastrelli ar Sv. Annas ordeni un piešķīra ģenerālmajora pakāpi. Frančesko Bartolomeo lūdza Katrīnai II atvaļinājumu, “lai uzlabotu veselību”, un aizbrauca uz Itāliju.
1763. gadā atgriezās Pēterburgā. Izdota pavēle par atbrīvošanu no amata, apstiprināta pensija 1000 rubļu gadā.
1764. gadā bija Kurzemes galma būvju virsintendants. Sastādīja aprakstu par ēkām, kuras cēlis no 1716. līdz 1764. gadam.
1765. gadā iesniedza savu celtņu projektus Prūsijas karalim Frīdriham II.
1767. gadā izstrādāja feijerverka metu Rundāles pils parkā par godu Katrīnai II.
1767. gadā nomira Frančesko Bartolomeo sieva.
1768. gadā no 24. februāra līdz 25. novembrim ārstējās Itālijā.
1770. gadā ieradās Pēterburgā un lūdza uzņemt par Mākslas akadēmijas locekli.
1771. gada 9. janvārī kļuva par Pēterburgas Mākslas akadēmijas goda locekli.
1771. gadā mira no triekas. Znotam arhitektam Bertoljati 29. aprīlī piešķīra sievastēva pensiju.

Pēdējās izmaiņas
27.07.2016

Uz augšu