Grāfi Šuvalovi

1824. gadā Andrejs Šuvalovs apprecēja bijušā pils īpašnieka kņaza Pāvila Zubova atraitni Teklu. Ģimenē piedzima divi dēli – Pēteris un Pāvils. Pirmie Šuvalovi Rundāles pilī dzīvojuši salīdzinoši maz.

Grāfs Pēteris Šuvalovs

Grāfa Andreja vecākais dēls grāfs Pēteris Šuvalovs (1827-1889)  bija  Baltijas ģenerālgubernators (1864-1866). Ieņēmis atbildīgus amatus: no 1866. līdz 1874. gadam bija Trešās nodaļas policijas šefs; no 1874. līdz 1879. gadam – sūtnis Anglijā. Rundāles pils kļuva par viņa vasaras rezidenci. Te bieži uzturējās arī viņa brālis Pāvels Šuvalovs ar ģimeni.

1864. gadā daļā pils telpu tika veikti sasteigti un nemākulīgi remontdarbi.
Otrā stāva austrumu korpusa zāles un dienvidu anfilādes telpas tika atstātas reprezentācijai, saglabājot to muzeālo raksturu. Dzīvošanai iekārtoja centrālā korpusa pirmā stāva telpas. Otrā stāva austrumu gala stūrī, bijušajā pils bibliotēkā, ierīkoja pareizticīgo kapelu. Pirmajā stāvā zem kapelas izveidoja  vannasistabu ar grīdā iemūrētu  keramikas baseinu. Dzīvojamo telpu iekārtošanai tika atvestas jaunas, greznas mēbeles un mākslas priekšmeti – pavisam ap 20 000 vienību.
Rundāles kariešu pagalmā un gar pili grāfs Šuvalovs lika iestādīt kastaņu alejas. Parka ornamentālais parters tika pārveidots par mauriņu, partera stūros tika iestādītas egles,  ap baseinu – izveidots piramidālo papeļu aplis.
19. gs. 80 gados pilī sākās nopietni atjaunošanas darbi. 1887. gadā veikti remonta darbi durvju aiļu paneļiem un parketam.
Pēc Pētera Šuvalova nāves 1889. gadā pili pārņēma viņa dēls Andrejs (1865-1928). Viņš bija pēdējais Rundāles īpašnieks. 1889. gadā Zelta zālē restaurēti griestu gleznojumi, Baltajā zālē – stuka veidojumi. Pilī strādājis gleznotājs Keraks. 1892. gadā no jauna ielikts parkets Baltajā zālē. Iekārtota gleznu galerija. 1901. gadā parkā atradās daži paviljoni, oranžērija un būri zvēriem, kā arī no lodēm darināta piramīda.
1914. gadā Andrejs Šuvalovs kļuva par ģenerālmajoru. 1915. gadā Rundāles pilī saimniekoja ķeizariskās Vācijas karaspēks – pils telpās izvietojās komandantūra un lazarete. 1919. gadā pils tika ierauta pilsoņu karu notikumos un piedzīvoja Pāvela Bermonta-Avālova armijas postījumus. Iekštelpu iekārtojums tika sabojāts un izlaupīts.
Pēc kara un agrārreformas pils nodota Latvijas Zemkopības ministrijas pārziņā.

Pēdējās izmaiņas
05.09.2017

Uz augšu