Monumentālā tēlniecība

Pirmā celtniecības perioda (1736-1740) interjeru apdare pēc arhitekta F. B. Rastrelli projektiem saglabājusies pirmā stāva galerijās, divās parādes kāpņutelpās un Mazajā galerijā. Restaurāciju veica Rīgas tēlnieku restauratoru grupa. Viņu pirmais darbs bija austrumu puses parādes kāpņutelpa. Kāpņutelpas restaurācija ilga no 1974. gada līdz 1980. gadam. 1978. gadā sākās veidojumu restaurācija rietumu puses parādes kāpņutelpā. Tur stāvoklis bija sliktāks, trūka vienas bērna figūras, bija bojātas visas dzegas un profilu joslas. Darbi turpinājās ar pārtraukumiem un tika pabeigti 1994. gadā. Nevienā no kāpņu telpām nebija saglabājušās margu postamentu stuka vāzes. Daļa no tām tika atrasta pils staļļos un rietumu puses cokola stāva telpās, tās atrokot. Pēc atrastajiem paraugiem izgatavoja kopijas.  Abās kāpņutelpās tika izveidoti spoguļu logi – šī Rastrelli projekta daļa agrāk bija palikusi nerealizēta, uz sienas bija tikai uzzīmēts spoguļu spraišļu dalījums.

Rietumu puses virsdurvis PIRMS restaurācijas

Rietumu puses virsdurvis PĒC restaurācijas

No 1980. gada līdz 1981. gadam notika Mazās galerijas veidojumu restaurācija. Noskaidrojās, ka telpas apdare 18. gadsimtā nav pabeigta – nav realizēti iecerētie spoguļu logi un stuka paneļi. Līdz 18. gadsimta pēdējam ceturksnim galerija bija pastāvējusi bez grīdas seguma un izmantota kā amatnieku darbnīca. Šis apstāklis bija par iemeslu interesantiem atradumiem zem dēļu grīdas, kur bija saglabājušās arī veidojumu oriģinālās formas un atlējumu fragmenti, starp tiem arī stuka puķu atlējumi no Mazās galerijas dekoratīvās apdares.

Lielākā daļa pils interjeru ieguva dekoratīvo apdari celtniecības otrajā periodā (1765- 1768). Hercoga apartamentos un parādes telpu grupā Johana Mihaela Grafa brigāde  izveidoja 16 griestu dekorus, kas jau sākotnēji tikuši balsināti, bet zālēs un atsevišķās svarīgākajās telpās izveidoja polihromas, sudrabotas un zeltītas kompozīcijas uz mākslīgā marmora panno. Restaurāciju veica Rīgas un Ļeņingradas tēlnieku restauratoru grupas.

Zelta zāles veidojumu restaurācija sākās brīdī, kad tie bija sasnieguši kritisko robežu. Greznais ieloces dekorējums lielos laukumos bija deģenerējies, nobrucis vai pilnīgi gājis bojā. Sienu lejasdaļā rokas tvēriena augstumā bija bojāti abu lielo panno reljefi ar augļu vāzēm un putniem. Ļoti bojāti bija seši zāles spoguļi: rokaji un putnu galvas daļēji nolauztas, puķu vītņu vietā nokarājās sarūsējuši drāšu karkasi, ierāmējumu apakšdaļa nodauzīta. Restaurējot spoguļu veidojumu oriģinālus, tika noņemti visi papildinājumi. Telpas restaurācija tika pabeigta 1986. gadā.

Baltās zāles restaurācija ilga no 1972. līdz 1980. gadam. Publikas apskatei to atvēra 1981. gada 24. maijā. Tikai 20 balsinājuma kārtu noņemšana vien ilga divus gadus. Lielākie bojājumi bija griestu ieloces dienvidaustrumu stūrī, arī sīku bojājumu bija ļoti daudz – puķes, rokaju ornamenta detaļas, profili…  Pilnīgi no jauna bija jāizveido visi bojā gājušie panno zem logiem. Sākotnējo izskatu atguva spoguļu logi, kas bija zaudējuši stiklus jau 1812. gadā.

Baltās zāles griestu ieloces stūris PIRMS restaurācijas

Baltās zāles griestu ieloces stūris PĒC restaurācijas

Sarežģīta bija Rožu istabas vītņu restaurācija, jo lielākā daļa puķu bija zudušas. Lai to paveiktu, restauratori izmantoja 20. gs. 20. gadu foto un analizēja trūkstošo puķu piestiprinājuma vietu raksturu. Atklājās, ka rotājumam kopumā izmantots 51 puķu tips. Pēdējie stuka veidojumu restaurācijas darbi tika pabeigti 2008. gadā.

Rožu istaba PIRMS restaurācijas

Rožu istaba PĒC restaurācijas

Izpētot autentiskos fragmentus, senos fotoattēlus un elementus citās veidojumu kompozīcijās, bija iespējams precīzi rekonstruēt trūkstošās veidojumu detaļas. Iznīcināto starplogu spoguļu veidojumu rekonstruēšana bija ilgstošs process. Veidojumu pēdas vispirms nokopēja uz pauzes, tad sagatavoja rekonstrukcijas projekta zīmējumus, tad izveidoja plastilīna modeļus, no kā atlēja formas, un pēc tam jau bija iespējams attiecīgo veidojumu atliet ģipsī. Noslēgumā reljefa virsma tika papildus apstrādāta ar roku.

Bojāto stuka veidojumu konservācija notika ilgstošā procesā ar bārija hidroksīda kompresēm. Lielo panno kompozīciju atjaunošanai, ko veica tēlnieki Gunārs Grīnfelds un Aivars Mežkazs, pirmo reizi tika izmantota sākotnējā stuka masas tehnoloģija. Citu bojāto elementu restaurācijai izmantots ģipsis.

Pēdējās izmaiņas
28.07.2016

Uz augšu