Monumentālā tēlniecība

Pirmā celtniecības perioda interjeru apdare pēc Rastrelli projektiem saglabājusies pirmā stāva galerijās, divās parādes kāpņutelpās un Mazajā galerijā. Restaurāciju veica Rīgas tēlnieku restauratoru grupa. Viņu pirmais darbs (1974-1980) bija austrumu puses parādes kāpņutelpas restaurācija. 1978. gadā sākās veidojumu restaurācija rietumu puses parādes kāpņutelpā, kur stāvoklis bija sliktāks – trūka vienas bērna figūras, bija bojātas dzegas un profilu joslas. Darbi turpinājās ar pārtraukumiem un tika pabeigti 1994. gadā. Nevienā kāpņutelpā nebija saglabājušās margu postamentu vāzes. Dažas atradās, veicot rakšanu pils staļļos un rietumu puses cokola stāvā. Pēc atrastajiem paraugiem izgatavotas kopijas.  Abās kāpņutelpās izveidoti spoguļlogi – šī Rastrelli projekta daļa bija palikusi nerealizēta, uz sienas bija tikai uzzīmēts spoguļu spraišļu dalījums.

Rietumu puses virsdurvis PIRMS restaurācijas

Rietumu puses virsdurvis PĒC restaurācijas

No 1980. gada līdz 1981. gadam notika Mazās galerijas veidojumu restaurācija. Noskaidrojās, ka telpas apdare 18. gs. nav pabeigta – nav realizēti iecerētie spoguļlogi un stuka paneļi. Līdz 18. gs. pēdējam ceturksnim galerijā nebija grīdas seguma, to izmantoja kā amatnieku darbnīcu. Šis apstāklis bija par iemeslu interesantiem atradumiem zem dēļu grīdas, kur bija saglabājušās arī veidojumu oriģinālās formas un atlējumu fragmenti, starp tiem arī stuka puķu atlējumi no Mazās galerijas dekoratīvās apdares.

Lielākā daļa pils interjeru ieguva dekoratīvo apdari celtniecības otrajā periodā. Hercoga apartamentos un parādes telpu grupā Johana Mihaela Grafa brigāde izveidoja 16 griestu dekorus, kas jau sākotnēji tika balsināti, bet zālēs un atsevišķās svarīgākajās telpās izveidoja polihromas, sudrabotas un zeltītas kompozīcijas uz mākslīgā marmora panno. Restaurāciju veica Rīgas un Ļeņingradas tēlnieku restauratoru grupas.

Zelta zāles veidojumu restaurācija sākās brīdī, kad tie bija sasnieguši kritisko robežu. Greznais ieloces dekorējums lielos laukumos bija deģenerējies, nobrucis vai pilnīgi zudis. Sienu lejasdaļā rokas tvēriena augstumā bija bojāti abu lielo panno reljefi ar augļu vāzēm un putniem. Ļoti bojāti bija seši zāles spoguļi: rokaji un putnu galvas nolauztas, puķu vītņu vietā – sarūsējušu drāšu karkasi, ierāmējumu apakšdaļa nodauzīta. Restaurējot spoguļu dekorus, tika noņemti visi papildinājumi. Telpas restaurācija pabeigta 1986. gadā.

Baltās zāles restaurācija ilga no 1972. līdz 1980. gadam. Apskatei to atvēra 1981. gada 24. maijā. 20 balsinājuma kārtu noņemšana ilga divus gadus. Lielākie bojājumi bija griestu ieloces dienvidaustrumu stūrī, arī sīku bojājumu bija ļoti daudz – puķes, rokaju ornamenta detaļas, profili…  Pilnīgi no jauna bija jāizveido visi zudušie zemlogu panno. Sākotnējo izskatu atguva spoguļlogi, kuru stiklojums bija zudis jau 1812. gadā.

Baltās zāles griestu ieloces stūris PIRMS restaurācijas

Baltās zāles griestu ieloces stūris PĒC restaurācijas

Rožu istabas vītņu restaurācija bija ļoti sarežģīta, jo lielākā daļa puķu bija zudušas. Restauratori izmantoja 20. gs. 20. gadu foto un analizēja stiprinājuma vietu raksturu. Atklājās, ka kopumā izmantots 51 puķu tips. Pēdējie stuka veidojumu restaurācijas darbi tika pabeigti 2008. gadā.

Rožu istaba PIRMS restaurācijas

Rožu istaba PĒC restaurācijas

Pētot autentiskos fragmentus, senos fotoattēlus un elementus citās kompozīcijās, bija iespējams precīzi rekonstruēt trūkstošās detaļas. Lai rekonstruētu starplogu spoguļu veidojumus, to pēdas vispirms nokopēja uz pauzes, tad sagatavoja rekonstrukcijas projekta zīmējumus, izveidoja plastilīna modeļus, atlēja formas. Tad attiecīgo veidojumu varēja atliet ģipsī. Noslēgumā reljefa virsmu vēl apstrādāja ar roku.

Stuka veidojumu konservācija notika ilgstošā procesā ar bārija hidroksīda kompresēm. Lielo panno kompozīciju atjaunošanai, ko veica tēlnieki Gunārs Grīnfelds un Aivars Mežkazs, pirmo reizi tika izmantota sākotnējā stuka masas tehnoloģija. Citu bojāto elementu restaurācijai izmantots ģipsis.

Pēdējās izmaiņas
19.04.2017

Uz augšu