Pils vēsture

Rundāles vietas nosaukums veidojies no vāciskā vietvārda  Ruhenthal (Miera ieleja).

16. gadsimtā celtā  Rundāles pils atradās  dīķa ziemeļu pusē. Tā redzama Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektā kā neliels kvadrāta laukums ar torņiem stūros. Rundāles muiža izveidota jau 15. gadsimta beigās,  no 1505. gada līdz 1681. gadam piederējusi Grothusu dzimtai. Vecā pils pieminēta Livonijas piļu sarakstā 1555. gadā. Tās teritorijā atrastie fasādes apdares priekšmeti – čuguna lējuma fragments un akmenī kalti ģerboņu fragmenti – datējami ar 17. gadsimta vidu. 1735. gadā Ernsts Johans Bīrons nopirka Rundāles īpašumu par 42 000 dālderu. Vecā pils tika pilnībā nojaukta, lai akmeņus, ķieģeļus un pat javu lietotu jaunās pils celtniecībā.

Hercogs Ernsts Johans nomira 1772. gadā. Pili mantoja viņa atraitne hercogiene Benigna Gotlība, kuras laikā ap pili tika veidoti augļu dārzi. Hercogs Pēteris Rundālē ieradās reti, jo galvenokārt dzīvoja nelielajā Vircavas pilī pie Jelgavas.
1795. gadā Kurzemes-Zemgales hercogiste tika pievienota Krievijas impērijai, un hercogam Pēterim bija jāatsakās no troņa. Krievijas ķeizariene Katrīna II Rundāles muižu uzdāvināja grāfam Valerianam Zubovam, kurš nomira jau 1804. gadā. Mantojuma sadalē Rundāle nonāca viņa brāļa kņaza Platona Zubova, Katrīnas II pēdējā favorīta, īpašumā.
Zubovu laikā pils tika apmēbelēta no jauna, bet pati ēka saglabājās bez pārveidojumiem, vienīgi centrālajām korpusam piebūvēja ieejas portikus un iekštelpās iebūvēja vairākus kamīnus.  1812. gadā, franču-krievu kara laikā, pili izdemolēja – izsita spoguļus, noplēsa zīda tapetes, iznīcināja Katrīnas II dāvināto bibliotēku.
Platons Zubovs nomira Rundāles pilī 1822. gada 7. aprīlī. Viņa atraitne apprecējās ar grāfu Andreju Šuvalovu. Rundāles muiža piederēja Šuvalovu ģimenei līdz Latvijas Republikas agrārajai reformai 1920. gadā. Šuvalovi pilī uzturējās reti, izņemot laika posmu no 1864. līdz 1866. gadam, kad grāfs Pjotrs Šuvalovs bija Baltijas ģenerālgubernators un Rundāles pili izmantoja kā savu oficiālo vasaras rezidenci. Šajā laikā notika neveiksmīgs pils telpu remonts, toties 19. gadsimta 80. gados tika veikta rūpīga interjeru apdares atjaunošana. 19. gadsimta beigās daļa pils iekārtu un mākslas darbu tika aizvesta uz Sanktpēterburgu.
No 1915. līdz 1918. gadam pilī bija ierīkota Vācijas armijas komandantūra  un hospitālis. 1919. gadā pili izdemolēja Bermonta-Avalova armijas karavīri.
1923. gadā notika pils remonts, daļā telpu iekārtoja Rundāles pagasta pamatskolu. 1924. gadā Rundāles pili nodeva Latvijas Kara invalīdu savienībai, bet 1933. gadā to pārņēma Pieminekļu valde, kas sāka ēkas atjaunošanu un dažu telpu restaurāciju. Ēkas rietumu korpuss tika izbūvēts pamatskolas vajadzībām. 1938. gadā pili pārņēma Valsts vēsturiskais muzejs, kas iecerēja tur izveidot baznīcu mākslas un dekoratīvās mākslas muzeju. Pils telpas bija atvērtas apmeklētājiem arī Otrā pasaules kara laikā. 1945. gadā pils zālēs ierīkoja labības glabātuvi, pēc tam pili apmeklētājiem slēdza.
1963. gadā daļu pils telpu nodeva Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam, bet 1972. gadā tika izveidots patstāvīgs Rundāles pils muzejs, kura galvenais uzdevums bija visa pils ansambļa atjaunošana, orientējoties uz pils stāvokli 18. gadsimta otrajā pusē.  Pirmās restaurētās telpas pils austrumu korpusā tika atvērtas apskatei 1981. gadā. Pakāpeniski tām pievienojās aizvien jauni interjeri. Pils restaurācija pabeigta 2014. gadā.

Pēdējās izmaiņas
03.02.2017

Uz augšu