Pils vēsture

Rundāles nosaukums veidojies no vāciskā vietvārda  Ruhenthal (Miera ieleja). 16. gs. celtā Rundāles pils atradās dīķa ziemeļu pusē. Frančesko Rastrelli projektā tā redzama kā neliels kvadrāta formas laukums ar torņiem stūros. Rundāles muiža izveidota jau 15. gs. beigās,  un no 1505. gada līdz 1681. gadam piederējusi Grothusu dzimtai. Vecā pils minēta 1555. gada Livonijas piļu sarakstā. Tās teritorijā atrastie fasādes apdares priekšmeti – čuguna lējuma fragments un akmenī kalti ģerboņu fragmenti – datējami ar 17. gs. vidu. 1735. gadā Ernsts Johans Bīrons nopirka Rundāles īpašumu par 42 000 dālderu. Veco pili nojauca, lai akmeņus, ķieģeļus un pat javu lietotu jaunās pils celtniecībā.

Hercogs Ernsts Johans nomira 1772. gadā. Pili mantoja atraitne hercogiene Benigna Gotlība. Viņas laikā ap pili iekopa augļu dārzus. Hercogs Pēteris Rundālē ieradās reti, jo galvenokārt dzīvoja Vircavas pilī pie Jelgavas.

1795. gadā Kurzemes-Zemgales hercogiste tika pievienota Krievijas impērijai, un hercogam Pēterim bija jāatsakās no troņa. Krievijas ķeizariene Katrīna II Rundāles muižu uzdāvināja grāfam Valerianam Zubovam, kurš nomira jau 1804. gadā. Rundāle nonāca viņa brāļa kņaza Platona Zubova, Katrīnas II pēdējā favorīta, īpašumā. Zubovu laikā pili apmēbelēja no jauna, taču ēku saglabāja bez pārveidojumiem. Vienīgi centrālajām korpusam piebūvēja ieejas portikus un telpās iebūvēja vairākus kamīnus.  1812. gadā, franču-krievu kara laikā, pili izdemolēja – izsita spoguļus, noplēsa zīda tapetes, iznīcināja Katrīnas II dāvināto bibliotēku. Platons Zubovs nomira Rundāles pilī 1822. gada 7. aprīlī. Viņa atraitne apprecēja grāfu Andreju Šuvalovu.

Šuvalovu ģimenei Rundāles muiža piederēja līdz Latvijas Republikas agrārajai reformai 1920. gadā. Šuvalovi pilī uzturējās reti, izņemot laiku no 1864. līdz 1866. gadam, kad grāfs Pjotrs Šuvalovs bija Baltijas ģenerālgubernators un Rundāles pils bija viņa oficiālā vasaras rezidence. Notika neveiksmīgs pils telpu remonts, toties 19. gs. 80. gados tika veikta rūpīga interjeru apdares atjaunošana. 19. gs. beigās daļu pils iekārtu un mākslas darbu aizveda uz Sanktpēterburgu.
No 1915. līdz 1918. gadam pilī bija ierīkota Vācijas armijas komandantūra  un hospitālis. 1919. gadā pili izdemolēja Bermonta-Avalova armijas karavīri.
1923. gadā pilī notika remonts, daļā telpu iekārtoja Rundāles pagasta pamatskolu. 1924. gadā pili nodeva Latvijas Kara invalīdu savienībai, bet 1933. gadā to pārņēma Pieminekļu valde. Sākās ēkas atjaunošana un dažu telpu restaurācija. Rietumu korpusu izbūvēja pamatskolas vajadzībām. 1938. gadā pili pārņēma Valsts vēsturiskais muzejs, kas iecerēja tajā izveidot baznīcu mākslas un dekoratīvās mākslas muzeju. Pils bija atvērta apmeklētājiem arī Otrā pasaules kara laikā. 1945. gadā pils zālēs ierīkoja labības glabātuvi, pēc tam to apmeklētājiem slēdza.

1963. gadā daļu pils nodeva Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam. 1972. gadā izveidoja patstāvīgu Rundāles pils muzeju, kura galvenais uzdevums bija pils ansambļa atjaunošana, orientējoties uz pils stāvokli 18. gs. otrajā pusē.  Pirmās restaurētās telpas austrumu korpusā atvēra apskatei 1981. gadā. Pakāpeniski tām pievienojās aizvien jauni interjeri. Pils restaurācija pabeigta 2014. gadā.

Pēdējās izmaiņas
13.07.2017

Uz augšu