Platons Zubovs

Platons Zubovs

1804. gadā pēc Valeriana Zubova nāves pili mantoja viņa brālis kņazs Platons Zubovs (1867-1822). 1795. gadā viņam piešķīra Sv. Andreja ordeni, 1799. gadā – iecēla par ģenerālfeldcehmeistaru (artilērijas priekšnieku) un kavaliergvardes korpusa šefu. Bija Katrīnas II favorīts, tāpat kā viņa vecākais brālis. 1801. gadā piedalījās sazvērestībā pret Pāvilu I un patvērās pilī.
1812. gadā, krievu-franču kara laikā, Rundāles pils interjeri tika izdemolēti. Napoleona armijas karagājienā uz Krieviju Rundālē iekārtojās Napoleona armijas artilērijas pulks, pilī atradās lazarete un kazarmas. Tajās izmitinātais armijas maršala Makdonalda korpuss iznīcināja auduma tapetes, spoguļus, stuka veidojumus, mēbeles un gleznas, bet bibliotēku izlaupīja.
1813. gadā pils īpašnieks grāfs Platons Zubovs telpas izremontēja, taču vienkāršojot un pielāgojot laikmeta gaumei. Izdauzīto spoguļu laukumi un sienu plaknes tika apmestas un dekorētas ar šablonētām ampīra stila frīzēm. Lielajā galerijā aizkrāsoja sienu gleznojumus, telpu pārvēršot par gleznu galeriju. Daudzās telpās tika nojauktas apgleznotās zili baltās krāsnis, to vietā uzmūrētas citas – ar reljefiem ampīra stila ornamentiem. Tika likvidēti 18. gadsimta kamīni un uzbūvēti jauni – ar marmora un malahīta aplikācijām.
1822. gada 7. aprīlī kņazs Platons Zubovs nomira pēkšņā nāvē. No 19. gs. saglabājušās leģendas par dīvānu, uz kura viņš it kā noindējies, bet 20. gs. sākuma nostāstos jau figurē āķis, uz kura kņazs pakāries. Tautas nostāsti vēsta, ka kņaza Platona Zubova sirds apglabāta uz saliņas dīķa vidū. 1824. gadā kņaza atraitne Tekla apprecēja grāfu Andreju Šuvalovu, taču ģimene pilī nedzīvoja.
Rundāles pilī atradies liels J. B. Lampi gleznots kņaza Zubova portrets kaujas laukā.

Pēdējās izmaiņas
27.07.2016

Uz augšu