“Zosu spēle” ir viena no senākajām un izplatītākajām Eiropas galda spēlēm, kurai vajadzīgi metamie kauliņi un īpašs dēlītis jeb pamatne. Tā kļuvusi par prototipu daudzām mūsdienu spēlēm. Sākotnēji tā bijusi pieaugušo laimes spēle ar augstām likmēm, vēlāk pārtapusi par bērnu spēli.

Neskaidri “Zosu spēles” pirmsākumi saskatāmi Senajā Ēģiptē 3000. gadā p. m. ē. – spēlei “Mehen” bija vajadzīgs apaļš galdiņš, kas atgādināja saritinājušos čūsku. Arī bronzas laikmeta pils izrakumos Krētā atrasto māla disku ar spirāles formā sakārtotiem augu un dzīvnieku attēliem, kas zināms ar nosaukumu Faistas disks, daļa pētnieku uzskata par galda spēli. Vēstures avotos minēts princis Palamēds – 17. gs. p. m. ē. viņš Trojas aplenkuma laikā izgudrojis spēli, kuras pamatnes diametrs bija 16 cm.
            Pirmie mūsdienīgās “Zosu spēles” varianti radušies 15. un 16. gs. Eiropā, iespējams Itālijā. 1471. gadā tā pirmoreiz minēta Vācijā. Ap 1580. gadu Toskānas lielhercogs Frančesko I da Mediči uzdāvinājis Spānijas karalim Filipam II īpaši grezni veidotu “Zosu spēli”, pieminot, ka tas ir atjaunots aizguvums no grieķiem, proti, no sengrieķu mīta par Daidala labirintu. 1597. gadā Londonā rakstīts par “the new and most plesant game of the Goose” – jaunāku un aizraujošāku “Zosu spēli”. Ap 1600. gadu Francijā, Lionā, iespiests šīs spēles variants, kurā gājieni atšķiras no citās zemēs pierastajiem. 17. gs. tā kļuva populāra valdnieku galmos Spānijā, Francijā, Itālijā un Nīderlandē, kur tika spēlēts uz augstām likmēm.

dilettevolegiocodiloca1640a“Zosu spēle” allaž uztverta arī simboliski – kā dzīves spirāle ar visām grūtībām, kas jāpārvar, un paradīzi ceļa galā. Daudzi zina J. V. Gētes dzejoli „Das Leben ist ein Gänsespiel”, kurā viņš salīdzina dzīvi ar šo populāro spēli. Plašs un daudzveidīgs ir spēlē izmantoto tēmu loks – gan cilvēka dzīves ainas, dažādas nodarbes un amati, gan mode, heraldika, ģeogrāfija, dzīvnieki un augi…

Game_of_the_Goose_(from_1850)

16.03.2018