Noslēgusies akcija “Atjaunosim meža parku”

ruta

11 gads Ago

Akcija „Atjaunosim Rundāles pils meža parku” 2014.gadā ir noslēgusies

Ieskats vēsturē par meža parka veidošanu un attīstību

Hercoga laika medību parka veidošana tika uzsākta dabīgā mežā, kas atradās līdzās iecerētajai hercoga vasaras rezidencei. Meža lielums redzams arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli 1735.gadā zīmētajā situācijas plānā. Mežu jāiztēlojas par divām trešdaļām lielāku dienvidaustrumu virzienā Bērsteles upes ielokā, kur tagad plešas labības lauki. Aprakstos minēts, ka mežā 1736.gadā tika izcirstas 13 alejas, atbilstoši starveida ceļu plānojumam regulārajā parkā. Tā paša gada augustā dārznieks Kristofs Jūlijs Veilands pieprasījis 1100 kastaņkokus aleju apstādīšanai. 1737. gadā līdz novembrim iestādīti 200 kastaņi, 300 kokus bija paredzēts iestādīt pavasarī. Mežā tika iestādīti 2338 dažādi koki – liepas, pīlādži un oši. 1737.gada novembrī 40 cilvēki strādāja pie perspektīvā ceļa veidošanas, viņi turpinājuši darbus arī decembrī.
1738.gada pierakstos minēti 500 septiņas, astoņas pēdas gari kastaņķoki, kas saņemti no ķeizariskās majestātes dārza, no tiem 200 nosūtīti uz Rundāli. Sarakstā minēti arī vairāki tūkstoši mazāku koku. No 1739.gada atskaites vēl var minēt 188 ozolus, kas iestādīti aiz dārza. Iespējams, ka tā bija domāta ozolu aleja pāri kanālam. Minēti vēl 370 dažādu šķirņu kastaņkoki, kuru precīza stādīšanas vieta nav zināma, pils ansambļa teritorijā to ir daudz.

Meža parks mūsdienās

Mežā, atjaunošanas darbu sākumā 1975.gadā, atklāti vairāki hercoga laika ozoli un liepas, no kuriem tikai daži saglabājušies. Kopumā meža galveno daļu aizņēma oši, apses, liepas, nedaudz kļavas un alkšņi. Ošus jau kopš 1997.gada bija skārusi sēnīšu slimība Chalara fraxinea, bet sākumā tās iedarbība nebija radījusi tik satraucošu iespaidu. Daļa koku sāka pamazām nokalst, bet pēdējā laikā koki – masveidīgi izkrist, jo tiem bija atmirusi sakņu sistēma. Ar Kultūras ministrijas (KM) finansējumu 2013.gada beigās tika veikta slimo ošu izciršana, savukārt meliorācijas grāvju rekonstrukcija pārtrauca meža pārpurvošanos. Tika izcirsti ap 6 000 koku, galvenokārt oši, arī bojātās apses, nedaudz liepas un alkšņi. Nākotnē nav plānots atjaunot mežu, bet veidot parku.
Koku audzes atjaunošanu varēja uzsākt 2014.gadā pavasarī par KM piešķirtiem līdzekļiem. Tika iestādīts 3261 koks, no tiem 1858 koki saņemti kā dāvinājums.

Nākotnes attīstības vīzija

Meža parka atjaunošanas koncepcija paredz atjaunot mežu kā ainavu parku, veidojot katrā nogabalā pastaigu celiņus un atpūtas vietas ar 18.gadsimta beigās iecienītiem mazās arhitektūras objektiem – lapenēm, teltīm, soliņiem un galdiņiem. Tas radīs iespēju, līdzās stingri regulārajam franču baroka dārzam, baudīt dabu meža parka brīvā plānojumā. Jau šobrīd mežā ir saglabājušies dažādi aizsargājamie augi un to audzēšanu plānots izvērst vēl plašāk, veidojot īpašas augu apskates takas. Tālākas nākotnes iecere paredz ierīkot Zvēru dārzu, kā tas bijis hercogistes laikā, kad visu meža parku ietvēra kleķa žogs, kuru būvēja ilgāk kā 20 gadus, un mežā varēja dzīvot liels skaits meža dzīvnieku – brieži, stirnas, lapsas, zaķi un meža cūkas. Pēc meža izciršanas dzīvnieku takas ir saglabājušās un zvēri pamazām atgriežas.
Rastrelli projektā centrālās alejas tālākajā daļā redzama būve, domājams, skatu tornis – belveders. Ēkas plāns izstiepts alejas šķērsvirzienā. Meža parka atjaunošanas koncepcija paredz šajā vietā izbūvēt belvederu ar laukumu publisku pasākumu sarīkošanai.
Abpus šim laukumam pieslēdzas ozolu aleja, kas pateicoties Imanta Ziedoņa fonda „Viegli” atbalstam un Jāņa Bogdāna 100 ozolu dāvinājumam tika izveidota 2014.gada oktobrī un nosaukta par Imanta Ziedoņa aleju. Pārējā alejas garumā tiek atjaunoti zirgkastaņu stādījumi un koptas vecās saglabājušās kastaņas.

Rundāles pils meža parka atjaunošanā palīdzīgu roku pielikuši ap 500 čaklu talcinieku.
Meža parkā sastādīti jauni kociņi, iznesti vecie, nolūzušie zari un citi atkritumi, pulcinot talciniekus no visām Latvijas malām – Zemgales, Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes, Austrumlatgales, Dienvidlatgales, Ziemeļvidzemes mežniecībām, LLU MF, LVKĶI, ZPR, Bauskas Dzīves, korporācijas „Gundegas”, I.Ziedoņa fonda „Viegli”, LNB, Saulaines PV, LTV u.c.

Rundāles pils dārza regulārās daļas kopšanas darbos palīdzējuši ap 350 Lielplatones skolas, Pilsrundāles vidusskolas, Bauskas valsts ģimnāzijas skolēnu un Rundāles novada Svitenes pagasta pensionāri.