Kļuvis hercogs 18 gadu vecumā, turpināja valdīt 55 gadus – ilgāk nekā citi Kurzemes hercogi. Bija tālredzīgs un mērķtiecīgs politiķis, kuram sarežģītos apstākļos izdevās saglabāt Kurzemes hercogistes valstisko neatkarību. Izpildot tēva gribu, 1594. gadā piešķīra brālim Vilhelmam hercogistes Kurzemes daļu un noslēdza īpašu vienošanos par kopīgu valdīšanu. Pēc tam hercogistē pastāvēja divi galmi (Jelgavā un Kuldīgā) ar dalītu saimniecisko pārvaldi, taču augstākā līmeņa pārvalde un tiesa bija kopīga. Pēc Vilhelma krišanas nežēlastībā Frīdrihs ilgus gadus diplomātiskā ceļā centās panākt viņa attaisnošanu, kā arī brāļadēla Jēkaba tiesību atjaunošanu.
Miris Jelgavā, kapenēs apbedīts 1643. gada februārī. Bēru ceremonija attēlota gravīru sērijā, kuru pārzīmējis Johans Kristofs Broce. Masīvo alvas sarkofāgu, domājams, darinājis Jelgavas alvas lējējs Francis Varnrāts. Kurzemes un Pomerānijas-Volgastes ģerboņu ciļņi sarkofāga apakšdaļas sānos krāsoti, teksti zeltīti.
Tērps – garš samta mētelis ar mežģīņu rozetēm, malas apšūtas ar pītas zīda mežģīnes joslām. No rakstainās zīda vestes saglabājies neliels apakšmalas stūris un atloka fragments zeltizšuvumā ar mežģīnēm. Puslodes formas cepure no brūna samta ar mežģīnes uzšuvēm. Adītas zīda zeķes ar dekoratīvām joslām gar vīli un ieadītām zvaigznēm pie potītēm.
Sarkofāgam veikta daļēja restaurācija, papildinot atsevišķas detaļas.
09.03.2017