Šis gads ir nozīmīgs pārvērtību laiks pils vēsturē. Latvijas PSR Ministru padome 15. septembrī pieņem vēsturisku lēmumu par Rundāles pils restaurāciju. Pils tiek piešķirta LPSR Ministru padomes Arhīvu pārvaldei, izņemot 1800 m² pils 2. stāvā, tie paliek Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiālei. Arhīvu pārvaldei un Kultūras ministrijai līdz 1965. gada 1. decembrim bija jāiesniedz Rundāles pils restaurācijas un rekonstrukcijas uzdevums, paredzot projektēšanas darbus beigt 1966. gada 1. septembrī, bet pils restaurācijas darbus veikt 1967.–1968. gadā.

Vasarā Bauskas muzeja direktors Laimonis Liepa un zinātniskais līdzstrādnieks Imants Lancmanis dodas uz Ļeņingradu un Maskavu, lai iepazītos ar restaurācijas darbu pieredzi un meklētu mākslas priekšmetus topošajiem interjeriem. No Valsts Ermitāžas Ļeņingradā saņemtas četras ķīniešu porcelāna vāzes, kas joprojām grezno Ovālo porcelāna kabinetu, un divas lielas itāļu un flāmu skolas gleznas. Mēbeles un gleznas iegūtas arī no A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja Maskavā un V. Muhinas Augstākās mākslas rūpniecības skolas (tag. Sanktpēterburgas A. L. Štiglica Valsts mākslas un dizaina akadēmija) muzeja Ļeņingradā. Visi iegūtie priekšmeti ir samērā sliktā stāvoklī un prasa restaurāciju.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs nodod muzejam Kurzemes hercoga Vilhelma, princešu Vilhelmīnes un Paulīnes un vēl vairākus vēsturisko personu portretus, Aizrobežu mākslas muzejs (tag. Mākslas muzejs Rīgas Birža) – baroka stila galdiņu un Daniela de Loza kumodi. Vēl baznīcu draudžu pārstāvji nodod muzejam Kaldabruņas mācītāja portretu un solus, Ērberģes baznīcas altārgleznu “Golgāta”, skulptūru “Lieldienu Kristus” un Zemītes altāri, kas restaurētā veidā mūsdienās apskatāms pils kapelā staļļu ēkā.