Attiecības starp LPSR Ministru padomes Arhīvu pārvaldi, pils jauno īpašnieci, un muzeju kļūst ļoti saspringtas, jo pārvalde sāk iemiesot dzīvē jau 1965. gada dokumentā ietverto pils sadalīšanas programmu. Arhīva pārvaldes plašā programma paredz pilī ne tikai uzglabāt arhivālijas, kā tas bija pirms kara, bet arī pārvietot uz Rundāli vairākas arhīva struktūrvienības. Kopā ar administratīvo aparātu uz Rundāli vajadzētu pārcelties 58 cilvēkiem. Lai pilī izvietotu arhīva dokumentus, pirmā stāva telpas būtu pilnīgi jāpārbūvē, izveidojot starpstāvu pārsegumus un nodalot pusi no centrālās galerijas, tādējādi daļa no mākslinieciski vērtīgākajām telpām kļūtu publikai nepieejama.

Turpinās mākslas priekšmetu iegūšana – tostarp saņemti kokgriezumi, skulptūras un siluetizzāģējumi no Feimaņu katoļu baznīcas –, kā arī veiktas trīs ekspedīcijas mākslas, arhitektūras un kultūrvēstures objektu apzināšanā. Arī pētnieciskā darbība turpinās, apskatot tādas tēmas kā “Rundāles pils celtniecības vēsture”, “Latvijas arhitektūra un tēlotājmāksla 13.–19. gs.” un “Eiropas lietišķi dekoratīvā māksla”.

Muzeja krājums – jaunieguvumi

Zinātniskā darbība