1972. gads
No 1. janvāra sāk darboties Rundāles pils muzejs, par kura direktoru kļūst Laimonis Liepa. Veidojas muzeja struktūra, tiek meklēti darbinieki galvenajiem amatiem. Janvārī muzejā sāk strādāt fotogrāfs Pēteris Vanags, drīz viņam pievienojas grāmatvede Biruta Ģirupniece, augustā tiek pieņemta darbā galvenā fondu glabātāja vēsturniece Daira Klepere (prec. Līdaka), jo no Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja tiek pārņemti visi eksponāti, kuri filiāles laikā savākti topošajam Rundāles pils muzejam. Oktobrī par restauratori sāk strādāt māksliniece keramiķe Maija Banķiere, kura iepriekšējā periodā iepazīta kā Kultūras ministrijas pārstāve pieminekļu apsekošanas ekspedīcijās. Kopā šajā gadā muzejā strādā 11 darbinieki.
Līdz ar muzeja dibināšanu sākas plašs restaurācijas un projektēšanas darbs, kurā iesaistītas daudzas iestādes Latvijā un Krievijā. Darbu plānošanu, organizēšanu un pārraudzīšanu veic muzeja darbinieki. Pils izpēti iesāk piecās austrumu korpusa telpās un hercoga guļamistabā, lai precizētu uzdevumu alkova atjaunošanas projektam. Visās telpās regulāri veic stāvokļa fotofiksāciju. Izveido nepieciešamo eksponātu sarakstu pils interjeru iekārtošanai. Līdztekus tam domā par Latvijas senās mākslas ekspozīciju staļļu ēkās un sagatavo ekspozīcijas pirmās skices. Sagatavo arī izpētes materiālus krāšņu kopiju un tapešu audumu pasūtīšanai. Muzeja restauratore Ieva Lancmane veic sešu gleznu tehnisko restaurāciju, jo visas no dažādiem muzejiem saņemtās gleznas ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Muzeja krājuma papildināšanai saņemtas gleznas un iekārtu priekšmeti no Brunavas, Skaistkalnes, Vecsaules, Valles, Baldones, Iecavas, Ambeļu, Krimuldas, Annenieku, Sakas, Nīgrandes un Struteles baznīcas, Salgales baznīcas skulptūras, Tērvetes baznīcas kancele un vitrāžas, Balgales un Iģenes baznīcas krucifiksi, Zeltiņu baznīcas kanceles pildiņi, epitāfija no Lindes-Birzgales baznīcas. Šie priekšmeti galvenokārt ir sliktā stāvoklī, tāpēc prasa tūlītēju virsmas nostiprināšanu. Arhitektūras pieminekļi apzināti un fotografēti 11 ekspedīcijās Rīgas, Ogres, Stučkas, Madonas, Gulbenes, Balvu, Daugavpils, Dobeles, Saldus, Talsu un Tukuma rajonā.
Turpinās materiālu vākšana un pētīšana jau filiāles periodā aizsāktām tēmām “Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi”, “Rastrelli darbība Latvijā” un “Lietišķi dekoratīvā māksla Latvijā”.
Muzeja krājums – jaunieguvumi
Nezināms mākslinieks. Altārglezna “Svētais vakarēdiens” no Penkules baznīcas. Kurzeme, 1691
Marks Švarcs. Altārglezna “Golgāta” no Iecavas baznīcas. Kurzeme, 17. gs. vidus
Dekoratīvs kokgriezums “Eņģelis ar timpāniem” no Struteles baznīcas kanceles. Kurzeme, 17. gs. 1. puse;
Dekoratīvs kokgriezums “Eņģelis ar lautu” no Struteles baznīcas. Kurzeme, 17. gs. 1. puse
Dekoratīvs kokgriezums “Eņģeļa figūra” no Struteles baznīcas. Kurzeme, 17. gs. 1. puse
Nezināms mākslinieks. Altārglezna “Svētais vakarēdiens” no Struteles baznīcas. Kurzeme, 17. gs
Vitrāža ar Kurzemes hercogienes Elīzabetes Magdalēnas ģerboni. Kurzeme, 1640;
Vitrāža ar Kurzemes hercoga Jēkaba ģerboni no Tērvetes baznīcas. Kurzeme, 1614
Aleksandra un Tomasa Hoenastenbergu-Vīgantu kapu plāksne saņemta no Tērvetes baznīcas. Kurzeme, 1640
Lindes muižas īpašnieka Georga Frīdriha fon Pletenberga un viņa sievas Elīzabetes Beginas, dzim. fon Hoenastenbergas-Vīgantas ģerboņi. Latvija, 1775
Kokgriezums – altāra sānu rotājums no Sakas baznīcas. Kurzeme, 18. gs.
Johans Mertenss. Skulptūra “Evaņģēlists Matejs” no Salgales baznīcas altāra. Kurzeme, 1722
Benedeto Luti. Kopija no Anibales Karači gleznas “Svētā ģimene”. Itālija, 17. gs. beigas
Johann Christian Nicolai Tresselt. Flīģelis, Rīga
Zinātniskā darbība
Vēstule PSRS Kultūras ministrei J.A.Furcevai par Rundāles pils muzeja dibināšanu
Imants Lancmanis, Ieva Lancmane un Maija Baņķiere seminārā par lietišķi dekoratīvās mākslas priekšmetu restaurāciju
I. Lancmane restaurējusi Katrīnas I portretu.
Nezināms mākslinieks. Katrīnas I portrets. 18. gs.
Gaiķu baznīcas fotografēšana un apsekošanas ekspedīcija
20.05.2022