Muzejā strādā jau 26 darbinieki, viņu vidū parka nodaļas vadītājs Ints Lūsis, pils izpētes un dokumentēšanas darbam vēsturniece Ieva Buša; Andris Matīss pieņemts darbā par direktora vietnieku restaurācijas darbu koordinēšanai un pārraudzīšanai, bet Maija Matīsa – zinātniskā arhīva veidošanai. Lai uzturētu telpas kārtībā, pieņemtas piecas apkopējas. Tā kā izdodas iegādāties autobusu, darbā pieņem šoferi Hariju Zemtauti.

Pamatfondā iegūti 284 priekšmeti. Augustā notiek ekspedīcija uz Dundagas baznīcas kapenēm, no kurienes uz muzeju atved sarkofāgus. Iegūtas vērtīgas Feimaņu baznīcas lustru detaļas. Muzejs veic arī vērtīgu gleznu un mēbeļu iepirkšanu. Mākslas priekšmetu apzināšanas ekspedīcijas norit 178 objektos Talsu, Tukuma, Ventspils, Kuldīgas, Liepājas un Rīgas rajonā. Arhitektūras izpētes ekspedīcija norisinās Vilzēnu muižā, kur nojauc klasicisma krāsni, kas mūsdienās apskatāma dekoratīvās mākslas ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”, un iegūst rokoko stila durvis. Muzeja darbinieki piedalās arheoloģiskajos izrakumos pēc ugunsgrēka Rūjienas baznīcā. Lielākais restaurācijas pasākums veselu mēnesi notiek Ungurmuižā, kur trīs muzeja restauratores Ieva Lancmane, Rita Plaude un Dzintra Kalandarova veic kāpņu vestibila sienu gleznojumu konservāciju.

Pils izpēte saistīta galvenokārt ar Rožu istabu, kurā sagatavotas puķu tipu shēmas vītņu zudušajām daļām un veiktas krāsojumu zondāžas. Hercoga ģērbistabā atsedz, izpēta un nozīmē pauzes ar veidojumu pēdām atjaunošanas projekta izstrādei. Muzeja darbinieki strādā pie kariešu pagalma vēsturiskā bruģa atsegšanas, kas gadu gaitā pārklājies ar caurmērā metru biezu augsnes slāni.

Lai gūtu pieredzi vēsturisko dārzu atjaunošanā, tiek organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz Ļeņingradas pilīm. Gatavojot interjeru projektus, Imants Lancmanis pēta iekārtas priekšmetu kolekcijas Potsdamas Jaunajā pilī, Sansusī pils iekārtojumā un Kēpenikas pilī Vācijā. Tiek izstrādāti lustru restaurācijas un rekonstrukcijas projekti un sākta sadarbība ar Baltkrievijas stikla rūpnīcu “Neman” Bjarozavkā un lustru detaļu izgatavošana.

Turpinās darbs un arhīva materiālu vākšana galvenajām tēmām: “Latvijas arhitektūras un mākslas priekšmeti”, “Rastrelli darbība Latvijā”, “18. gadsimta piļu analoģijas”. Tiek uzsākta jauna tēma – “Kurzemes hercogu kapenes”.

Muzejā iedibinās tradīcija 2. janvārī svinēt muzeja dibināšanas jubileju, bet 24. maijā – pils pamatakmens likšanas gadskārtu. Tos parasti sarīko kā svētkus ar noteiktu tēmu. Šajā gadā tā ir Cepuru balle pils parkā, kurā piedalās arī Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja kolēģi. Savukārt rudens balle, kurā tiek svinētas Ievas un Inta Lūšu kāzas, šogad ir Skrandu balle.

Muzeja krājums – jaunieguvumi

Zinātniskā darbība 

Sadzīve un norises muzejā