Muzejā strādā 49 darbinieki. Daļa darbinieku nomainījušies, bet daļa – pieņemti no jauna, paplašinoties darbu apjomam. Parka nodaļā sāk strādāt dārzniece Dace Damberga. Tiek izveidota Masu nodaļa – tagadējā Apmeklētāju apkalpošanas nodaļa. Par nodaļas vadītāju pieņem Dagniju Lejnieci. Mehānikas nodaļā amata pienākumus sāk veikt mehāniķis Imants Augstkalns, jo nopirkts vēl viens traktors un ecēšas. Fotonodaļas laboratorijai, kas iekārtota pils kompleksa rietumu puses klēts ēkās, izgatavo speciālas lielizmēra vannas, lai muzejā būtu iespējams kopēt arī liela izmēra fotoattēlus, tāpēc pieņem darbā foto laboranti Mariju Soļeckovu un tehniķi Ilgu Buzēnu. Uzlabo apstākļus galdnieku darbnīcā – nopērk darbgaldus. Iegādāti darbgaldi arī lustru detaļu slīpēšanai. Muzeja darbinieki var pāriet uz dzīvi jaunuzceltajā muzeja dzīvojamā mājā.
Muzeja apmeklētāju skaits stipri sarucis – 13 800, jo arī apskatāmo telpu skaits atjaunošanas darbu dēļ ir daudz mazāks. Muzeja budžets – 923 556 rubļi, no tiem pils restaurācijai piešķirti 791 703 rubļi.
Krājuma pamatfondā iegūts 171 priekšmets. Veikti vairāki eksponātu pirkumi Mežotnē, Rīgā un Ļeņingradā. Atsevišķus priekšmetus nodod Valsts Ermitāža Ļeņingradā. Puzes draudzes pārstāvji nodod muzejam alvas svečturus.
Lai atbrīvotu krājuma plauktus austrumu korpusa gaitenī, priekšmetus pārvieto uz atbrīvotajām skolotāju dzīvokļu telpām pirmajā stāvā. Tur plauktos novieto krāsns podiņus, stuka priekšmetus un kokskulptūras, bet lustru detaļas saliek hercoga bibliotēkas telpā. Krājuma glabāšana jāveic pat ārpus pils, izmantojot Bērsteles baznīcu kā lielo arhitektūras detaļu glabātavu. Austrumu puses ratnīcā ierīko mēbeļu karantīnas telpu, kurā var turēt priekšmetus pēc saņemšanas iespējamo kaitēkļu iznīcināšanai.
Tiek veikta 13 gleznu tehniskā un septiņu gleznu mākslinieciskā restaurācija, restaurēta kumode un trīs krēsli, veikta astoņu porcelāna vāžu, divu keramikas trauku un 51 krāsns podiņa restaurācija. Izgatavotas Ķīnas vāžu kopijas, par kuru apgleznošanu Baiba Pīra konsultējas Ļeņingradā “Rosrestavracija” darbnīcās. Anna Matisone stažējas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā un Vissavienības centrālā restaurācijas kombināta zinātniskās izpētes laboratorijā Maskavā. Turpinās lustru detaļu izgatavošana stikla fabrikā “Neman” Baltkrievijā.
Tiek vākti materiāli muzeja pētnieciskām tēmām “Rokoko stils Latvijā”, “Rastrelli darbība Latvijā”, “Eiropas piļu analoģijas” un “18. gadsimta regulārie parki”. Turpinās pils telpu izpēte austrumu korpusā. Ieva Lancmane sāk darbu pie izstādes kataloga “17. gadsimta portrets Latvijā” gatavošanas. Izstrādāti mēbeļu projekti un aizkaru izšuvumu skices banketu zālei. Arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcijā Kokapuzes muižā veikti uzmērījumi un atsegti sienu gleznojumi.
Bieži muzeja darbinieki izpalīdz dažādu Latvijas ēku restaurācijas problēmu risināšanā, tā Ieva Lancmane veic zondāžas Vircavas kavalieru nama fasādē un izgatavo krāsojuma shēmas. Veic arī krāsojumu izpēti Zentenes pils telpās un izpēta Pētera-Pāvila baznīcas fasādes skārda rotājumu krāsojumu un restaurē divus fragmentus. Muzeja darbinieki palīdz izpētīt Ungurmuižas tējas namiņa krāsojumu un piedalās krāsu jaukšanā.
Pieaug arī nolasīto lekciju skaits. Imants Lancmanis turpina lekciju ciklu muzeja darbiniekiem par dekoratīvās mākslas attīstību. Ārpus muzeja darbinieki lasa lekcijas par Rundāles pils restaurāciju, dārza veidošanu, Bauskas vēsturiskā centra apbūvi, sniedz intervijas televīzijā un radio. Izdevums “Muzeji un kultūras pieminekļi” veltīts Rundāles pilij ar četriem rakstiem par restaurāciju un krājuma kolekcijām.
Zelta zāles priekštelpā iekārto izstādi “Rundāles pils restaurācija”.
Aprīlī Maskavā Imantam Lancmanim PSRS Kultūras ministrijā jāpierāda Rundāles pils muzeja augstākas kategorijas statuss.
Muzeja darbinieki regulāri strādā kopgalda dārziņa kopšanā. Talkas sarīkotas austrumu puses ābeļdārza atjaunošanai, kad iestāda jaunās ābelītes. Stādīšanas talka organizēta arī ziemeļpuses augļu dārza norobežošanai. Tur gar lielceļa malu iestāda vilkābeļu dzīvžogu.
Jūlijā muzeja darbinieki dodas studiju braucienā uz Igauniju apskatīt lielu daļu no Igaunijas ziemeļrietumu daļas muižu kompleksiem, tostarp arī Peltsamā pili, kurā strādājis tēlnieks Johans Mihaels Grafs pēc stuka veidojumu apdares pabeigšanas Rundāles pilī. Braucienā iekļauta arī baznīcu apskate Sāmsalā.

Muzeja krājums – jaunieguvumi

Zinātniskā darbība 

Sadzīve un norises muzejā