Apgaismes ķermeņu kolekcija ietver dažādus izstrādājumus un materiālus – zeltītu bronzu, sudrabu, alvu, stiklu, koku… Reprezentatīvākā grupa ir svečturi gan dzīvojamām telpām, gan baznīcām. Altāra svečturi visbiežāk darināti no alvas, jo Latvijā šī amatniecības nozare bija ļoti labi attīstīta. Taču muzeja kolekcijā atrodas arī vērtīgi sudrabkaļu darbi.
Svečtura pamatne. Rīga, 17. gs. 2. puse
Altāra svečturis. Kurzeme, Liepāja, Hinrihs Pēmellers. 17. gs. beigas
Svečturi. Kurzeme, 17. gs. 2. puse
Svečturi. Itālija, 16. gs.
Svečturis. Kurzeme, 17. gs. beigas
Šāda veida svečturi Latvijā ir reti sastopami. 17. gadsimtā tie pastāvēja līdzās barokālajiem svečturiem. Uz svečturu pamatnes gravēts Izriedes muižas īpašnieka Vilhelma fon Korfa un viņa sievas Annas Sofijas, dzim. fon Butlares, alianses ģerbonis.
Svečturi. Francija, 18. gs. beigas
Svečturi. Francija, 18. gs. 2. puse
Lustra no Augstkalnes baznīcas. Kurzeme, 17. gs. beigas
Misiņa lustras ar lodveida elementu balustra apakšdaļā, dēvētas par „bumbu lustrām”, ir kroņluktura paveids, kas izgudrots Nīderlandē. 17. un 18. gs. tās greznoja gan laicīgos, gan baznīcu interjerus. Izturīgā materiāla un konstrukcijas dēļ tās saglabājušās ievērojami lielākā skaitā nekā stikla lustras. Augstkalnes evaņģēliski luteriskās baznīcas lustru, kas savulaik nonāca Rundāles pils muzeja kolekcijā, rotā divgalvains ērglis un gliemežnīcas formā veidoti sveču pilienu šķīvīši.
Jūgendstila lustra. Eiropa, 20. gs. sākums.
Muzejā atrodas arī 15 stikla un kristāla lustru, kas darinātas Latvijā 18. gadsimta otrajā pusē un atbilst Ziemeļeiropā izplatītajam vienkāršotajam Venēcijas lustru paveidam, ko 18. gadsimta sākumā radīja Bohēmijas stikla meistari. Apgaismes ķermeņu krājumā ir arī dažas krievu klasicisma lustras ar krāsainā stikla balustru un daudzajām kristāla piekariņu virknēm, kā arī šī tipa lustru vietējās Kurzemes variācijas.
Lustra ar vāravas figūru no Gramzdas baznīcas. Kurzeme, 1596
Lustra ar vāravas figūru (vēlāk pielāgota kristāmtrauka turētājam) ir daļa no 16. gadsimta 4. ceturksnī celtās Gramzdas baznīcas iekārtas. 1934. gadā lustra no Gramzdas baznīcas nonāca Liepājas pilsētas muzejā. Sākotnēji figūru papildinājis polihromi apgleznots piecžuburu aļņa rags ar sveču turētājiem. Šādi apgaismes ķermeņi 16. gadsimtā bija visai izplatīti Vācijā un Ziemeļeiropas zemēs. Aļņa rags nav saglabājies.
10.01.2022