Glezniecība

Glezniecības darbu krājums veidots pils interjeru iekārtošanas vajadzībām, vadoties pēc informācijas par hercogu kolekciju raksturu. Nozīmīgākā vieta ierādīta holandiešu skolas darbiem, jo hercogam Pēterim Rundāles pilī bija izcila šīs skolas gleznu kolekcija. Tajā bija arī Rembranta glezna „Sīmanis un Anna templī”, kas tagad atrodas Hamburgas muzejā Kunsthalle. Muzeja krājumā pārstāvēti holandiešu gleznotāji Jakobs van Reisdāls, Jans Hakārts, Jans Franss Solmakers, Frederiks de Mušerons, Oto Marseuss van Skrīks, Hieronīms Galle, Johanness van der Bents, Egberts van Hēmskērks, Klāss Molenārs, Pīters Korneliuss Ferbeks, Dāvids Bosboms. Ekspozīcijā apskatāmi arī triju ievērojamāko 17. gadsimta medību kluso dabu meistaru –  Melhiora de Hondekūtera, Jana Fonka un Jana Vēniksa – darbi.

Nedaudzo flāmu mākslinieku darbu vidū izceļas divi mākslinieciski nozīmīgi lielformāta portreti – karavadoņi zirgos – no kādreizējās Aņičkova pils kolekcijas Sanktpēterburgā. Jāpiemin arī Daniela Zēgersa darbnīcas stilam tuvā “Madonna ziedu vītnē”, Pītera Paula Rubensa manierē ieturētā, iespējams, Jana de Breija gleznotā “Artemīsija” un “Mozus bērniņa atrašana”.

Vācu un austriešu portretu glezniecību pārstāv Antons Grafs, Johans Baptists Lampi, Jozefs Darbess, Tomass Hūbers, Johans Justuss Preislers, Heinrihs Tišbeins, Kristians Vilhelms Ernsts Dītrihs. Krievijā 18. gadsimta portretu glezniecībā strādājuši Konrāds Lukass Pfandcelts un Georgs Grots, Latvijā – kēnigsbergietis Leonhards Šorers un sakšu gleznotājs Frīdrihs Hartmans Barizjens. Divi pēdējie no minētajiem darinājuši Bīronu nama hercogu dzimtas locekļu portretus.

Itāļu un franču skolas gleznu ir skaitliski maz. To vidū – Andrea Vakaro “Noli me tangere”, Benedeto Luti “Svētā ģimene”, Žana Batista Natjē “Dāvids ar Goliāta galvu”. Vērtīgs darbs ir Džulio Karpioni  “Satīri un bakhantes” un Federiko Barroči darbnīcā tapusī „Kapā guldīšana”.

Kolekcijā atrodamas gan vietējo profesionālo mākslinieku gleznas, gan dekoratīvajai mākslai tuvāki darbi – apgleznotu baznīcu iekārtu daļas, piemēram, altārgleznas, kanceļu un solu pildiņi. Viena no senākajām šajā grupā ir 16. gadsimta beigās gleznotā “Pashā maltīte” no Bauskas luterāņu baznīcas. Par retumu uzskatāmas divas 17. gadsimta 70. gados gleznotās fon Henningu dzimtas epitāfijas no Vānes luterāņu baznīcas, kā arī šīs baznīcas mācītāja Johanna Mellenbroka portrets.