Rundāles pils krāšņu kolekcija veidojusies galvenokārt Latvijas arhitektūras pieminekļu izpētes ekspedīcijās, kurās muzeja darbinieki vāca gan atsevišķus krāšņu podiņus, gan krāšņu komplektus. Krāsnīm veltītajā telpā ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam” apskatāmi Latvijas teritorijā 18. gadsimtā ražoti podiņi no dažādu Latvijas reģionu muižu ēkām. Nepilnie komplekti uzmūrēti kā krāšņu fragmenti. Atsevišķie podiņi izvietoti pa grupām pēc apdares veida un dekoratīvās apdares.
Latvijā visu 18. gadsimtu bija iecienītas krāsnis ar melnu glazūru. Tām mēdz būt divu veidu barokāli pildiņi vai reljefs ierāmējums, kas atbilst baroka, rokoko vai klasicisma stilam. Interesanti salīdzināt melni vai balti glazētus un neglazētus krāsns podiņus ar vienādu reljefu. Greznākie krāšņu varianti bijuši ar zilu kobalta vai violetu mangāna apgleznojumu.
Krāšņu kolekcija pārsniedz vienas telpas robežas. Sešas pilna komplekta krāsnis apskatāmas arī citās “DEKO” telpās. Viena no tām ir Rundāles pils t. s. ainavu podiņu krāsns, kas atšķiras no pārējām krāsnīm, jo tai nav tipisko kartušas ierāmējumu. Četras krāsnis atrodamas pils otrā stāva izstāžu telpās.
Atsevišķām krāsnīm ir samērā vienkārši podnieku amatnieku izpildīti gleznojumi. Īpaši izceļas Rīgas darbnīcas podiņi ar mākslinieku izpildītiem sižetiskiem gleznojumiem. Apriķu muižā bijuši dažādu tipu krāsns podiņi – divas krāsnis uzmūrētas no liela izmēra podiņiem, kas apgleznoti ar kobaltu un mangānu, bet viena apgleznota krāsns ir darināta Dancigā. Atsevišķi šā tipa podiņi ar gleznojumu reljefā ierāmējumā apskatāmi izstādē.
Iespaidu par Latvijas krāsnīm sniedz arī attēli, kas rāda krāsnis to sākotnējā novietojumā un pilnā komplektā, kā arī zudušās krāsnis.
Zemāk apskatāmie paraugi sakārtoti hronoloģiskā secībā, un, ja iespējams, tiem norādīta sākotnējā atrašanās vieta.
09.03.2021