Pulksteņi

Skaitliski nelielu, bet mākslinieciski nozīmīgu vietu Rundāles pils muzeja krājumā ieņem pulksteņi. Senākais no tiem ir Nirnbergas meistara Kaspara Bušmana astronomiskais galda pulkstenis, kas darināts ap 1625. gadu. Taču greznākie un vērtīgākie kolekcijas paraugi ir franču rokoko, klasicisma un ampīra pulksteņi, kuriem mehānismu izgatavojuši meistari Nikolā Ledē, Pjērs Martēns, Teodors Leruā, Mišels Fransuā Piolēns, kā arī vairāki Lemuānu un Lagesu dzimtas meistari. Tikai divi muzeja kolekcijas pulksteņi tapuši Latvijā – Jelgavas meistara Jozefa Krecingera un Kuldīgas meistara Rūdolfa Gizī ap 1800. gadu darinātie stāvpulksteņi.

Pulkstenis. Francija, Parīze, pulksteņmeistars Žiljēns Leruā (Leroy). 18. gs. 3. cet. 

Kamīna pulkstenis. Francija, Parīze, pulksteņmeistars Tusēns Fransuā Ogiē (Hoguet). 18. gs. 4. cet.

Pulkstenis. Francija, Šomona. Meistars K. de Miņerols (Mugnerol). 18. gs. 3. cet.

Pulkstenis. Francija. 18. gs. vidus

Sienas pulkstenis ar konsoli. Francija. 18. gs. 3. cet.

Pulkstenis. Francija, Parīze. Pulksteņmeistars Pjērs Gavells (Gavelle). Ap 1790

Kamīna pulkstenis. Francija, Parīze. Pulksteņmeistars Žaks Žeroms Gidēns (Gudin), bronzas meistars Robērs Omons (Osmond). Ap 1780

Kamīna pulkstenis. Francija. 18. gs. beigas

Kamīna pulkstenis. Francija. 18. gs. 80. gadi

Kamīna pulkstenis. Krievija, Pēterburga. Bronzas meistars Johans Andreass Šreibers (Schreiber). 1829

Pulkstenis ar porcelāna korpusu. Francija, Parīze. Pulksteņmeistars Anževēns (Angevin). 19. gs. sākums

Pulkstenis ar vērša un dziedoša enģeļa figūrām. Francija, Parīze. Pulksteņmeistars Žans Andrē Lepots. 18. gs. vidus

Kamīna pulkstenis. Francija, Parīze. Pulksteņmeistras Žozefs Fransuā Piolēns (Piolaine). 19. gs. sākums

14.04.2021