2018. gada pavasarī, iekārtojot muzeja ekspozīcijas “No gotikas līdz jūgendstilam” priekšpēdējo, historismam veltīto telpu, nācās konstatēt, ka kopīgajam iespaidam pietrūkst portretu. Ekspozīcijas veidošanā ir svarīgi ne tikai parādīt pašus priekšmetus, nepieciešama arī šo lietu kādreizējo lietotāju klātbūtne – no sienām uz skatītāju jāraugās attiecīgā laikmeta personāžiem. Šajā brīdī, gluži kā maģijas izsaukts, no tālās Čīles pienāca grāfa Alehandro Mēdema piedāvājums pirkt viņa vecvecāku portretus.
Atsūtītie fotoattēli rādīja Elejas muižas pēdējo īpašnieku grāfu Paulu Mēdemu un viņa sievu Helēnu kopā ar meitu Helēnu Matildi, 1896. gadā Sallijas fon Kīgelgenas (von Kügelgen) gleznotus. Pēc fotogrāfijām šīs gleznas mums bija pazīstamas jau no 1989. gada, kad Rundāles pils muzejā bija sarīkota Elejas pilij veltīta monogrāfiska izstāde, bija zināms, ka portreti atrodas Mēdemu dzimtas pēcnācēju īpašumā. Tolaik izstādes informatīvo pusi, svarīgu palīdzību ar fotogrāfijām un ģenealoģiskiem materiāliem, nodrošināja grāfa Paula Mēdema mazmeita baroniete Gerharda fon Hoiningena-Hīne (von Hoyningen-Huene) un viņas vīrs barons Heiners fon Hoiningens-Hīne.
Portreti tika nopirkti un bez kavēšanās ieņēma savu vietu historisma telpā. Tie bija labā stāvoklī, kas ir jo apbrīnojamāk, ja ņem vērā to sarežģītos likteņus kopš 1896. gada, kad grāfs Mēdems, viņa sieva un meita Elejas pilī pozēja Sallijai fon Kīgelgenai.
Grāfs Pauls Mēdems (1860-1939) bija pēdējais Elejas muižas īpašnieks. 1883. gadā viņš to bija mantojis no sava tēvoča grāfa Johana Mēdema, kam nebija pēcnācēju. 1887. gadā Pauls Mēdems apprecēja Bukaišu muižas īpašnieka firsta Nikolausa Vilhelma Līvena meitu Helēnu (1870-1940). Laulībā piedzima trīs dēli un četras meitas, portretā attēlotā Helēna (Ellena) Matilde Ženija (1888-1985) bija vecākā no tām. 1911. gadā viņa apprecēja Vecauces muižas īpašnieka grāfa Frīdriha Paula Mēdema dēlu Karlu Ernstu (1886-1958).
Portretu autore vācbaltiešu gleznotāja Sallija von Kīgelgena (1860-1928) dzimusi 1860. gadā Igaunijā Tartu gleznotāja Konstantina fon Kīgelgena un viņa sievas
Antonijas, dzim. baroneses fon Maidelas (von Maydell), ģimenē. Sākumā viņa mācījās gleznošanu pie sava tēva, pēc tam pie vācbaltiešu mākslinieces Jūlijas Vilhelmīnes Hāgenas-Švarcas (Hagen–Schwarz), bet vēlāk Sanktpēterburgā kā brīvklausītāja apmeklēja Mākslas akadēmiju un pilnveidojās pazīstamā portretista Ivana Kramskoja darbnīcā. Kopš 1890. gada viņa dzīvoja Romā, tomēr periodiski atgriezās Baltijā. Sallija fon Kīgelgena galvenokārt bija iecienīta portretu gleznotāja, bet viņas rokai pieder arī freskas ar Kristus dzīves ainām Sv. Kārļa baznīcas altārtelpā Tallinā, kas tapušas pēc Timoleona fon Nefa (von Neff) metiem. Mēdemu portreti viņas darbu vidū izceļas ar īpaši reprezentatīvu raksturu, to atturīgais, patumšais kolorīts ar dominējošiem brūniem toņiem atspoguļo viņas skolotāja Kramskoja iespaidu, bet sejās jūt Hāgenas-Švarcas portretu reālismu. Savukārt grāfienes Mēdemas tērpa baltajā gaisīgumā un līniju plūdumā jau jūtams jūgendstila tuvums, kas nav brīnums, ņemot vērā, ka gleznas tapšanas laiks sakrīt ar jūgendstila ikoniskā izdevuma “Jugend” iznākšanu Minhenē.
Portreti gleznoti Elejas pilī – grāfs Mēdems attēlots uz pils kupola
zāles fona, viņš sēž t. s. kuruliskā tipa krēslā, kas zināms no Elejas pils fotogrāfijām, uzpazīstams arī sarkankoka galdiņš ar bronzas rotājumiem, kas atradās grāfienes Helēnas apartamentos. Savukārt monumentālais kamīns grāfienes Mēdemas portretā nav ieraugāms nevienā no senajām pils fotogrāfijām un liek domāt par to, kādas mākslinieciskas vērtības vēl bijušas Elejas pilī un zudušas, neatstājot piemiņu pat ne fotouzņēmumā.
Abu portretu likteņi pēdējā gadsimta laikā bija dramatiski, tāpat kā Elejas pilij un tās iekārtai. Elejas pils bija uzskatāma par pašu izcilāko, turklāt vislabāk saglabājušos klasicisma stila muižu arhitektūras paraugu Kurzemē un visā Latvijā. Tā celta no 1806. līdz 1810. gadam grāfam Žanno Mēdemam pēc arhitekta Johana Georga Ādama Berlica pārstrādāta projekta, kura autors bija itāļu arhitekts Džakomo Kvarengi.
Līdz pat Pirmajam pasaules karam Elejas pilī bija saglabājusies neskarta sākotnējā telpu apdare ar gleznojumiem un ornamentālo tēlniecību, to piepildīja izcila mākslas darbu kolekcija. 1915. gada jūlijā pili nodedzināja demoralizētie krievu armijas kareivji, kuri atkāpās no Rīgas, savā ceļā visu postīdami. Gleznu kolekcija tomēr neaizgāja bojā, jo bija jau laikus nosūtīta uz Jelgavu un tālāk uz Drēzdeni, kur 1919. gada decembrī uz dzīvi apmetās grāfs Pauls Mēdems ar sievu. 1939. gadā viņi pārcēlās pie meitas Dinas (1890-1980) Neištiftē pie Pasavas (Lejasbavārijā). Daļu gleznu pārdeva, arī kolekcijas lepnumu – četras Kaspara Dāvida Frīdriha ainavas, kas grāfam Mēdemam deva iespēja turpināt tikpat vērienīgu dzīves stilu, kā viņš to bija pieradis Kurzemē.
Otrā pasaules kara sākumā mākslas darbu kolekcija joprojām atradās Drēzdenē, kur gāja bojā 1945. gadā – nesaudzīgās bombardēšanas naktī no 13. uz 14. februāri. Nezināmā veidā abi portreti un vēl dažas gleznas no iznīcības tika paglābtas. Pēc kara portreti glabājās Vandlicā (netālu no Berlīnes) pie baronietes fon Mēršeitas-Hillezēmas, grāfa Paula Mēdema vecākā dēla Frīdriha Johana Teodora jeb Freda (1897-1959) sievasmātes, bet pēc viņas nāves 1966. gadā tos mantoja baronietes meita Gerda fon Mēršeita-Hillezēma, kura dzīvoja Šlēsvigā. Pēc viņas nāves mantojuma dalīšanā abus portretus saņēma mirušā vīra brāļadēls Aleksandrs Mēdems, kurš izceļoja uz Dienvidameriku. Portreti palika glabāšanā pie viņa radinieka brīvkunga fon Pošingera-Brē (von Poschinger-Bray), no kura tos pārņēma Rundāles pils muzejs.
Grāfs Pauls Mēdems ar kundzi un meitu historisma telpas greznajā interjerā tagad varētu justies gluži kā mājās Elejas pilī. Pie pretējās sienas atrodas grāfienes Sofijas Mēdemas portrets no Stukmaņu muižas, turpat netālu – viņas radinieka, Mežotnes muižas īpašnieka firsta Paula Līvena portrets, ko gleznojis Sallijas fon Kīgelgenas skolotājs Ivans Kramskojs. Rundāles pils pretējā spārnā, telpā nr. 18, apskatāms mākslas darbs, kuru grāfiene Helēna Mēdema bija pazinusi jau kopš bērnības – Ernsta fon Lipharta (von Liphart) gleznota Anglijas karaļa Čārlza I portreta kopija, kas rotāja viņas tēva namu Bukaišos un 1905. gada revolūcijas laikā bija brīnumaini izglābusies (skat. Priekšmetu stāsti: “Čārlza I portrets”).
Historisma telpā atrodas vēl kāda piemiņa no grāfienes Helēnas Mēdemas – 2018. gada 24. maijā baroniete Gerharda fon Hoiningena-Hīne uzdāvināja Rundāles pils muzejam savas vecmāmiņas izšūtās brokāta kurpītes, kas tagad stikla kastītē apskatāmas zem to kādreizējās nēsātājas portreta.
Autors: Imants Lancmanis Dr.h.c.art.
28.03.2019