Klasicisms ir uz grieķu un romiešu paraugiem balstīts mākslas virziens, kas nomainīja vēlo baroku un rokoko un valdīja Eiropā no 18. gadsimta 60.–70. gadiem līdz 19. gadsimta sākumam. Mēbelēs rokoko vijīgos izliekumus nomainīja stūrainas formas, taisni galdu un krēslu balsti, bet asimetrisko rokaja ornamentu aizstāja lauru vītnes, akanta lapu spirāles, arhitektoniski elementi un dekoratīvas urnas. Stila izpausmes dažādās zemēs bija atšķirīgas. Ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam” galvenokārt pārstāvēta Francija, Anglija, Krievija, Vācija un Latvija.
Ieskatu Francijas klasicismā sniedz karaļa Luija XVI stilā iekārtots “salons”: kamīns ar kokgriezuma paneļu fragmentu, malkas turētājiem, pulksteni, sienas brā un svečturiem. To papildina Obisonas manufaktūrā austs gobelēns un salona mēbeļu komplekts, kas tapis 18. gadsimta beigās un apvilkts ar turpat Obisonā darinātu ornamentālu gobelēnu.
Anglijas klasicismā īpaša nozīme ir brāļiem Adamiem – Robertam un Džeimsam. Viņu devums ir izcils gan arhitektūrā, gan lietišķajā mākslā. Ekspozīcijā apskatāms krēsls ar ovālu atzveltni, kas atbilst viņu metiem. Savukārt pēc angļu mēbeļu dizainera Tomasa Šeratona meta (1792) Latvijā darināts sarkankoka krēsls, kas reiz bijis Gatartas muižas inventārā. Šo grupu papildina angļu bufetes galds sideboard ar koka vāzēm galda piederumu glabāšanai un Vedžvuda manufaktūras fajansa servīze, kas liecina par angļu klasicisma vienkāršo eleganci.
Krievijas klasicismu visspilgtāk pārstāv divi krēsli – viens no Carskoje Selo Katrīnas pils Zaļās ēdamistabas, kuru 1783. gadā projektējis skotu arhitekts Čārlzs Kamerons, otrs no Ziemas pils iekārtas Pāvila I laikā. Arī lustra ar sarkana stikla balustru un piekariņu virtenēm darināta Krievijā 18. gadsimta beigās.
Klasicismu Vācijā ilustrē Meisenes, Berlīnes un Frankentāles porcelāns.
Ap 1790. gadu pēc Kurzemes hercoga Pētera pasūtījuma Berlīnes Karaliskajā porcelāna manufaktūrā sāka ražot t. s. “Kurzemes servīzi”, kas joprojām ir manufaktūras sortimentā un kļuvusi par klasicisma stila porcelāna standartu. Ledus trauks no šīs servīzes ir viens no vērtīgākajiem klasicisma porcelāna paraugiem Rundāles pils muzejā.
Tikai 18. gadsimta beigās klasicisms ienāca Latvijā. Visspilgtāk to pārstāv Rundāles pils krēsls, kas tapis Kurzemes hercoga Pētera laikā, un terīne, kuru 1793. gadā darinājis kāds Kuldīgas sudrabkalis, kā arī melni glazētu podiņu krāsns ar reljefu vāzes motīvu.
Izcili klasicisma priekšmeti – mēbeles, pulksteņi, dekoratīvā bronza, porcelāns – apskatāmi arī Rundāles pils centrālā korpusa telpās no hercoga audienču kabineta līdz Biljarda zālei.
05.07.2017