Puzes muižas vēsture
Puzes muiža Kurzemes ziemeļrietumos kopš 16. gs. beigām piederēja fon Mirbahu dzimtai. Par pirmo dzīvojamo māju liecina koka balsts ar rollverka ornamentu manierisma stilā. Vēlāk ēka vairākkārt pārbūvēta, saglabājot tās centrālo daļu un – līdz ar to – dažādu laikmetu liecības, piemēram, barokālu 18. gs. sākuma akanta ornamenta gleznojumu uz priekštelpas sienas.
18. gs. 70. gados viss muižas komplekss uzcelts no jauna, arī kungu māja. Tolaik Puzes muiža piederēja Johanam Ēvaldam fon Mirbaham (1749-1818). Viņa laulībā ar Katrīnu Doroteju fon Sakenu nebija bērnu, tāpēc viņš panāca majorāta noteikumu atcelšanu un iedibināja t. s. “kodaļas lēni” (augšvācu val. Kunkellehn), kas nozīmē, ka īpašumu manto vecākā meita, nevis dēls. Puzes muiža nonāca viņa audžumeitas īpašumā.
19. gs. 40. gados Puzes muižas kungu māju atjaunoja, koka sienas nomainot ar ķieģeļu mūri, izveidojot jaunus pārsegumus un ēdamzāli ar bufetes nišu, kā arī nomainot daļu krāšņu un durvju. Pēc Otrā pasaules kara ēkā izvietoja kolhoza kantori, dzīvokļus un klubu, tad pakāpeniski to padarīja par noliktavu. “Zaļajā zālē” glabāja lopbarības miltus. 1964. gadā zāles paneļus, krāsni, parketu un griestu veidojumus pārveda uz Rundāles pils muzeju. 1978. gadā ēku nojauca.
“Zaļā zāle”
18. gs. 70. gados darinātie “Zaļās zāles” paneļi ir unikāla Latvijas kultūras mantojuma daļa – vienīgais rokoko stila koka apdares komplekss telpu sienām. Pēc analoģijas ar ļoti līdzīgiem kokgriezumiem Cīravas baznīcā un Zlēku baznīcā par to autoru uzskatāms tēlnieks un kokgriezējs Jozefs Slavičeks, kurš strādājis Kurzemē 18. gs. no 50. gadiem līdz 80. gadu vidum. No 1770. gada līdz 1772. gadam viņš bijis Kurzemes hercoga galma tēlnieks.
“Zaļās zāles”paneļi restaurēti no 2013. gada līdz 2015. gadam pēc projekta, ko 1991. gadā pēc Laumas Lancmanes meta izstrādāja Valdis Liepa. Restaurācijas sākumā daļa paneļu bija ļoti sliktā stāvoklī – ķirmju radīto bojājumu dēļ lielos laukumos bija noārdīta koka struktūra. Sarežģīto darbu veica restauratori Imants Augstkalns, Aina Balode, Gunārs Grīnfelds, Zinaida Grīnfelde, Inese Indrikova, Aivars Mežkazs, Inese Mežkaze, Jānis Lasmanis, Gundega Liepa un Vilnis Līdaka.
Kopš 2015. gada maija “Zaļā zāle” Rundāles pils muzeja ekspozīcijā ir pieejama apmeklētājiem. Telpā iebūvētā podiņu krāsns arī atvesta no “Zaļās zāles” Puzes muižā. Telpas apdari papildina autentiski spoguļrāmji un konsoles, kā arī četras nedaudz jaunākas izcelsmes durvju vērtnes, bet trešajām telpas durvīm pēc analoģijas izgatavotas jaunas vērtnes. Parketam lietoti Rundāles pils telpu bojāto parketu vairogi (restaurators Aivars Students).
10.07.2017