ERNSTS JOHANS BĪRONS
(1690-1772)
1690. gada 23. novembrī piedzima Kalnciema muižas īpašnieka Karla fon Bīrena un Katrīnas Hedvigas (dzim. fon der Rābas-Tīlenas) ģimenē.
1638. gadā Bīrenu dzimta no Polijas karaļa Vladislava IV saņēma muižniecības apliecinājumu, kuru Kurzemes bruņniecības solā tomēr neatzina.
Domājams, ap 1707. gadu studēja Kēnigsbergas universitātē kā brīvklausītājs.
Ap 1718. gadu iestājās dienestā hercogienes atraitnes Annas kancelejā.
Ap 1723. gadu tika iecelts par hercogienes kambarjunkuru un bija muižas pārvaldnieks Vircavā.
1722. gadā saderinājās ar hercogienes Annas galma dāmu Benignu Gotlību fon Trotu-Treidenu.
1723. gada 25. februārī noslēdza laulību ar Benignu Gotlību Jelgavas pilī.
1724. gada 15. februārī piedzima Ernsta Johana vecākais dēls Pēteris.
1725. gadā pēc ķeizarienes Katrīnas I pavēles kļuva par Annas Joanovnas kambarkungu.
1727. gadā kļuva par hercogienes galma virsmeistaru.
1727. gada 23. jūnijā piedzima Ernsta Johana meita Hedviga Elizabete.
1728. gada 11. oktobrī piedzima dēls Karls Ernsts.
1730. gada 23. martā grāfs Bīrons kļuva par ķeizarienes Annas Joanovnas kambarkungu, 9. maijā saņēma Sv. Aleksandra Ņevska ordeni, 10. maijā – Sv. Andreja ordeni un virskambarkunga amatu. Kopā ar ģimeni dzīvoja līdzās ķeizarienei Pēterburgā.
1730. gada 2. septembrī, ieguvis valsts grāfa titulu no Sv. Romas impērijas ķeizara Kārļa VI, Ernsts Johans Bīrons beidzot tika ierakstīts Kurzemes bruņniecības matrikulā.
1730. gada 5. septembrī kļuva arī par Krievijas impērijas grāfu.
1734. gadā Polijas karalis Augusts III slepeni piedāvāja Ernstam Johanam Kurzemes hercoga troni; piedāvājums tika atkārtots 1736. gadā.
1734. gadā Ernsts Johans iegādājās Vartenbergas īpašumu Silēzijā.
1735. gada 26. jūnijā Ernsts Johans nopirka Rundāles muižu no fon Grothusu dzimtas, kurai šis īpašums bija piederējis kopš 1505. gada. Augustā Rundālē pirmoreiz ieradās arhitekts Frančesko Rastrelli, un tika sākta jaunās pils celtniecība.
1737. gada 4. maijā Dancigā nomira pēdējas Ketleru dzimtas Kurzemes hercogs Ferdinands. 22. jūnijā Kurzemes muižnieku konferencē par Kurzemes hercogu ievēlēja Ernstu Johanu.
8. jūlijā Polijas seims apstiprināja vēlēšanu rezultātus. 13. jūlijā karalis parakstīja pagaidu diplomu un mandātu pārvaldīt Kurzemi no Pēterburgas. Arī Rundāles pils celtniecības darbi tika koriģēti no Pēterburgas.
1740. gada 17. oktobrī nomira ķeizariene Anna Joanovna, pirms nāves ieceldama Ernstu Johanu par Krievijas pavaldoni mazgadīgā Joana III laikā. Jau 9. novembra naktī pavaldoni arestēja, visas Bīrona muižas sekvestrēja, īpašumu konfiscēja un daļu no tā aizveda uz Krieviju. Ernstu Johanu notiesāja uz nāvi, tad apžēloja, piespriežot izsūtījumu uz mūžu.
No 1741. gada novembra līdz 1742. gada martam Ernsts Johans ar ģimeni dzīvoja Pelimā, Toboļskas guberņā; no 1742. līdz 1762. gadam – Jaroslavļā.
1762. gada 25. februārī, pēc Pētera III kāpšanas Krievijas tronī, Bīrons atgriezās Pēterburgā, 16. aprīlī parakstīja atteikšanos no troņa.
1762. gada 22. augustā Krievijas ķeizariene Katrīna II atjaunoja Ernsta Johana tiesības uz Kurzemes hercogisti, kuru no 1759. gada pārvaldīja Saksijas princis Kārlis.
1763. gada 22. janvārī hercogs svinīgi ieradās Jelgavā. 23. aprīlī beidzās divvaldība – hercogs Kārlis atstāja Jelgavu. 22. jūnijā Kurzemes muižniecība zvērēja uzticību hercogam Ernstam Johanam.
1764. gada 31. decembrī Polijas karalis Staņislavs Augusts izlēņoja Kurzemes hercogisti Ernstam Johanam un viņa troņmantniekam princim Pēterim.
1768. gada decembrī Ernsts Johans pārcieta infarktu. 8. decembrī viņš sastādīja testamentu par labu dēlam Pēterim.
1769. gada 25. novembrī Ernsts Johans atteicās no hercogistes troņa par labu dēlam Pēterim.
1772. gada 28. decembrī Ernsts Johans Bīrons nomira Jelgavas pilī no infarkta.
1835. gadā krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins rakstīja: “Par Bīronu varētu arī paspriest. Viņam bija nelaime būt vācietim: viņam uzvēla visas Annas valdīšanas šausmas, kas bija tā laika garā un atbilda tautas tikumiem. Starp citu, viņam bija gudrs prāts un lieli talanti…”
11.04.2024