SPONSORI
Rundāles pils labvēļu lokā līdzās plaši pazīstamiem sponsoriem un mecenātiem, kuri materiāli atbalstījuši pils restaurācijas procesus, jāmin vēl vairākas iestādes un personas, kas dāvinājušas priekšmetus, sniegušas informāciju un padomus, palīdzējušas talkās, uzstājušās priekšlasījumos vai muzicējušas.
Viens no pirmajiem labvēļiem bija Gerhards Vulfiuss (Berlīne, Vācija), Bīronu dzimtas pēcnācējs, kurš visu mūžu bija vācis ziņas par Eiropā izklīdušajiem Kurzemes hercogu priekšmetiem. Viņa dāvinājums – hercoga bibliotēkas skapis – apskatāms pilī kopš telpas atklāšanas (2014) un kalpojis par paraugu 11 kopiju izgatavošanai. Vērtīgas ir viņa savāktās ziņas par dzimtas portretiem, vēl lielākā nozīme – kontaktu dibināšanai ar Bīronu dzimtas locekļiem.
Pirmā dzimtas ierašanās Rundāles pilī bija saistīta ar hercoga Ernsta Johana 300. jubilejas atzīmēšanu 1990. gadā. Laikam ritot, saiknes ar dzimtu kļuvušas ciešākas, paplašinās komunikācija ar agrāk neiepazītiem dzimtas locekļiem. Pils 275 gadu pastāvēšanas svinībās 2011. gadā bija ieradušies dzimtas locekļi ne tikai no Vācijas, Francijas, Somijas un Zviedrijas, bet arī no Kanādas, Dienvidamerikas un Dienvidāfrikas. Dzimtas tuvināšanos un informācijas vākšanu veicinājis Ginters Brininghauss (Somija).
Dzimtas galva Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons (Ammerlande, Vācija) regulāri atbalsta dažādus restaurācijas darbus. Par viņa līdzekļiem 2005. gadā restaurēts hercoga parādes guļamistabas parkets, pabeigta audienču kabineta restaurācija, izgatavotas bibliotēkas skapja kopijas, iegādātas gleznas un realizēti dažādi mazāki projekti.
Mecenātu Borisa un Ināras Teterevu atbalsts Rundāles pilij sākās 1997. gadā. Pirmais solis apjomīgajā restaurācijas projektā bija pils rietumu puses kāpņu atjaunošana. Savukārt 1998. gadā ar mecenātu atbalstu tika atjaunots hercogienes buduārs, kur tajā brīdī darbi bija pārtraukti līdzekļu trūkuma dēļ. Turpmākajos gados mecenāti finansēja gan hercogienes tualetes kabineta un guļamistabas, gan hercoga pirmā rakstāmkabineta un ģērbistabas restaurāciju. 2010. gadā sākās Borisa un Ināras Teterevu fonda mecenātisma programma “Rundāles pils restaurācijas pabeigšana”, kas tika sekmīgi izpildīta – kopš 2011. gada apmeklētājiem atvērta Biljarda zāle, 2013. gadā pabeigti restaurācijas darbi otrajā hercoga rakstāmkabinetā, bet 2014. gadā – Lielajā galerijā un hercoga bibliotēkā.
Pārskats par Borisa un Ināras Teterevu atbalstu Rundāles pils restaurācijā
Bibliotēkas griestu gleznojuma glābšanas darbi sākās ar KM Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Aizkraukles bankas atbalstu un World Monuments Fund līdzekļiem – griestu gleznojums vispirms tika nostiprināts. Tā attīrīšanas un retušas procesu un telpas pilnīgu restaurāciju finansēja Borisa un Ināras Teterevu fonds. Pils Dienvidu fasādes restaurāciju un kāpņu atjaunošanu 1999./2000. gadā sponsorēja Headley Trust. “Itāļu salona” restaurāciju ar parketa, paneļu un durvju izgatavošanu 1998. un 2000. gadā finansēja firma „Robert Bosch” un „Centra Jaunzemji” Lielās galerijas gleznojumu restaurācijas procesu 2011. gadā atbalstīja „Skonto Būve”. Pakāpeniski tika veikta retuša un zudumu papildinājumi atsevišķos sienu gleznojuma laukumos. Pilnīga Lielās galerijas restaurācija pabeigta 2014. gadā. Pils katlumājas rekonstrukciju un apkures sistēmas modernizāciju atbalstīja „Løgstør Rør” un „Bek-Konsult”
Piecus gadus „Latvijas Mobilais telefons” finansēja Rundāles pils rožu dārza veidošanu. Taču tā nebūtu bijusi iespējama bez daudzu talcinieku palīdzības, jo tieši viņi palīdzēja pārvarēt sarežģīto ierīkošanas procesu – rožu bedru rakšanu. Pirmajos divos gados vien dārzā strādājuši ap 1800 talcinieku. Īpaši nozīmīgs bija Latvijas Valsts bruņoto spēku atbalsts.
Visā dārza atjaunošanas procesā kopš 1978. gada kopšanas un ierīkošanas darbos regulāri strādājuši dažādu iestāžu darbinieki un privātpersonas. Lielu atsaucību piedzīvojām, kad 1995. gadā nācās novērst vētras postījumus – bija norauts jumts virs hercoga audienču kabineta. Jumta atjaunošanu atbalstīja „Sorosa fonds Latvijā”. 2005. gadā atbalstu sniedza „Kemira GrowHow”. Mežniecības piegādāja dēļus jumta klāja veidošanai. Regulāri palīdz talcinieces no studenšu korporācijas „Gundega”.
Dārzam dāvina dažādus augus, par tradīciju kļuvusi jaunlaulāto vēlme iestādīt dārzā koku, košumkrūmu vai rozi. Īpaši pieminami selekcionāru un kolekcionāri dāvinājumi un veltījumi – dārzā aug Aivara Baroniņa dālija ‘Rundāles pils’, Jura Švarca tulpe ‘Rundāle Palace’ un Andrē Eva (Francija) roze ‘Château de Rundāle’. Austris Plaudis strādāja pie siltumnīcas rozes ‘Rundāles pils’ selekcijas. Nacionālā botāniskā dārza darbinieki regulāri sniedz atbalstu un padomu, turklāt gandrīz ik gadu uzstājušies ar priekšlasījumiem Dārza svētku semināros.
Dažādus restaurācijas darbus atbalstījuši Seržs grāfs Pālens, Georgs Aleksandrs barons Engelharts, Mamerts Vaivads un SIA „Puses”, „Dresdner Bank”. 1994. gadā remontdarbus Lielajā galerijā atbalstīja „Banka Baltija”. Eksponātu restaurācijas atbalstītāju vidū jāmin Kurzemes bruņniecības Apvienotie fondi, kas atbalstījuši arī atsevišķu muzeja izdevumu iznākšanu. Rīdigers Celentīns (Vācija) atbalsta Kurzemes hercogu kapeņu sarkofāgu restaurāciju. Veicot kokgriezumu aizsardzības programmu, būtisks bija Koksnes Ķīmijas institūta darbinieku un „Römer Biotec” (Vācija) ieguldījums.
Muzeja eksponātu iegādi atbalstījuši Roberts un Dagnija Rūsis, Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons un baroniete Benigna fon Tvikela. Priekšmetus un grāmatas dāvinājusi Jolanta Zariņa, tēlnieks Jānis Strupulis, Valdis Villerušs, Edīte Jansone, Ilga Kreicberga. Aija Celtniece-Blite dāvinājusi paklājus. Viktors Astaņins, Karls Kēlers (Spānija), Maija un Māris Zuikas (ASV), Sandra Kalniete dāvinājuši vērtīgus mākslas priekšmetus, medaļu kolekciju – tēlnieks Kārlis Baumanis, grāmatas – Karina Orlova (Pēterburga), Povilas Šverebas (Lietuva). Mācītāja Roberta Feldmaņa grāmatas muzejam nodevusi Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas konsistorijas bibliotēka. Barons Ulrihs fon Bērs (Vācija) dāvinājis savas dzimtas portretus un vēsturiski nozīmīgus mākslas priekšmetus, Vācijas vēstnieks Latvijā grāfs Hāgens Lambsdorfs – dzimtas sudraba priekšmetus. Grāfiene Anna de Banjē (Francija) uzdāvinājusi gleznas kopiju, Ginters Brininghauss (Somija) – tēlniecības darbu kopijas.
Kopš 1997. gada muzeja izdevējdarbību regulāri atbalstījusi Benita fon Egena (Vācija), viņa dāvinājusi arī dzimtas relikviju. Katalogu izdošanai 1997. gadā atbalstu sniegusi Baltijas bruņniecību apvienība un Vilhelma Hirtes fonds. Muzeja bibliotēkas papildināšanu ar restaurācijas un pieminekļu aizsardzības žurnāliem regulāri atbalsta Renāte Adolfi, Frīdrihs Blūms un Kurzemes princese Elizabete Bīrona (Vācija).
MUZEJA DRAUGI
Dr. Burhards Gēress un Vasiļisa Pahomova-Gēress (Vācija) bijuši padomdevēji muzeja kolekcijas veidošanā un restaurācijas jautājumu risināšanā, izmantojot Prūsijas piļu apvienības pieredzi. Pils restaurācijas un muzeja veidošanas pirmsākumos ļoti liela nozīme bija sadarbībai ar Valsts Ermitāžu, Krievu muzeju Pēterburgā, Pēterhofu, Katrīnas pili Carskoje Selo un Pavlovskas pili, Valsts Vēstures muzeju Maskavā, Kuskovas pili, Ostankino un Arhangeļskoje pili. Izveidojusies laba sadarbība ar Gatčinas pils darbiniekiem. Pils restaurācijas sākumā būtiska bija Krievijas restaurācijas skola. Stājglezniecības, keramikas un tekstiliju restaurāciju Rundāles pils muzeja restauratori apguva Maskavā, lielu daļu restaurācijas darbu pilī veica restauratori no Pēterburgas. Tagad izveidojusies sadarbība ar Čehijas restauratoriem.
Liela nozīme bijusi darbam Krievijas arhīvos, vācot ziņas par pils celtniecību un hercoga trimdas laiku. Strādājot pie Kurzemes hercogu tēmas, veidojusies saskare ar valstīm un vietām, kurās atradušies hercoga īpašumi un priekšmeti, – ar Saganu, Vroclavas muzeju un Zeļeno Guras arhīvu Polijā, Ratiboržices un Nāhodas pilīm, Pardubices arhīvu, personīgi ar rakstnieci Helenu Sobkovu Čehijā un Posteršteinas pils muzeju, personīgi Sabini un Klausu Hofmaņiem, Berlīnes porcelāna manufaktūru Vācijā. Francijā draudzīgas attiecības ir galvenokārt ar Bīronu dzimtas pēcnācējiem. Marē pilī tika iekārtota izstāde par Kurzemes hercogisti, 2005. gadā tā bija izstādīta arī Versaļas rātsnamā.
Klāss Lakševics (Vācija) uzņēmies žurnālā „Māksla+” publicēto rakstu sērijas „Māja, kuras nav” izdošanu vācu valodā.
SAITES
Kultūras ministrija
Latvijas muzeju biedrība
Bauskas tūrisma informācijas centrs
Latvijas oficiālais tūrisma portāls
Bauskas pils
08.07.2021