Gotikas stils attīstījās no romānikas. Tā pirmsākumi datējami ar 12. gadsimta 2. ceturksni, bet vēlākās izpausmes Ziemeļeiropā vērojamas pat 16. gadsimtā. Arhitektūrā gotiku ievadīja Sv. Denī abatijas būvniecība Parīzē, kur romānisko pusloka velvju vietā pirmoreiz tika būvētas smailarkas velves. Arhitektūra būtiski ietekmēja ornamentiku – tajā aizgūti smailarkas motīvi un ar cirkuli veidoti ornamenta varianti, piemēram, t. s. masverks, divlapis, trīslapis un sarežģītākas formas.
Gotikas laika dzīvojamās telpās nebija daudz mēbeļu. Mantas parasti glabāja lādēs, un tikai dažās Eiropas zemēs darināja skapjus. Gotikas beigu posmā Francijā un Centrāleiropas ziemeļos parādījās grezni bufetes skapji.
Sēdēšanai biežāk lietoja solus, nevis krēslus. Ar kokgriezumiem bagātīgi rotātu krēslu mēdza likt blakus gultai. Laikmetam raksturīgi vienkārši saliekamas konstrukcijas galdi. Greznus, kokgriezumiem rotātus galdus sāka darināt gotikas beigu posmā Dienvidvācijā – tos lika telpas vidū.
Izcilākie sudrabkaļu darbi tapuši pēc baznīcu pasūtījuma. Tie ir liturģiskie trauki – Sv. Vakarēdiena kausi, monstrances, relikvāriji. Sudrabkaļu sasniegumi vienkāršotā veidā atspoguļojās alvas amatniecībā – no alvas darināja lielāko daļu ikdienā lietojamo trauku. Keramiķi tolaik izgatavoja ļoti vienkāršus sadzīves priekšmetus.
Latvijā no gotikas laika saglabājies ļoti maz tēlotājas un dekoratīvi lietišķās mākslas darbu, toties netrūkst nozīmīgu arhitektūras pieminekļu – Rīgas Doms, Rīgas Sv. Pētera baznīcas altārgals, Rīgas Sv. Jāņa baznīcas velves un rietumu puses zelminis un Rīgas Sv. Jēkaba baznīca. Par Livonijas ordeņa arhitektūras līmeni gotikas beigu posmā liecina smalkas detaļas Cēsu pils drupās, bet par Rīgas arhibīskapam piederošām celtnēm – apdares detaļas Raunas pilī.
Senākais eksponāts, kas apskatāms Rundāles pils muzeja ekspozīcijā “No gotikas līdz jūgendstilam”, ir sakramentu skapīša durvis, saglabājušās no 15. gadsimta.
05.03.2019